Krievija vervē Piedņestras iedzīvotājus karam frontē, piedāvājot paātrinātu pilsonības piešķiršanu
Krievija cenšas vervēt separātiskā Piedņestras reģiona iedzīvotājus dalībai karā pret Ukrainu, piedāvājot viņiem paātrinātā kārtībā iegūt Krievijas pilsonību.
"Babel", atsaucoties uz Volodimira Zelenska vakara uzrunu un Moldovas premjerministra Aleksandra Munteanu paziņojumiem, vēsta, ka Krievijas specdienesti pastiprinājuši centienus iesaistīt Piedņestras iedzīvotājus Krievijas armijā.
Ziņojumā teikts, ka Krievija saskaras ar dzīvā spēku trūkumu, jo valstī samazinās vervēšanas apjomi, tādēļ tā pievēršas sociāli ievainojamām grupām Piedņestrā. Vervētāji, kā ziņots, izmanto reģiona sarežģītos ekonomiskos apstākļus un daļas iedzīvotāju prokrievisko noskaņojumu, lai piesaistītu brīvprātīgos.
Tiek apgalvots, ka vervēšana notiek caur militārajiem iesaukšanas birojiem, privātām grupām un starpniekiem, kuri piedāvā līgumus dienestam Krievijas bruņotajos spēkos.
Premjerministrs Aleksandrs Munteanu arī brīdināja, ka Krievija ir palielinājusi savu tīklu un struktūru aktivitāti Piedņestrā.
"Krievijas pase kļūst par agresorvalsts pasi, kas vairs nav gaidīta pie civilizētās pasaules galda. Es uzskatu, ka Kremļa lēmums ir saistīts ar mēģinājumiem nosūtīt uz fronti pēc iespējas vairāk karavīru, jo īpaši ņemot vērā, ka pēdējā laikā vervēšanas tempi ir samazinājušies," sacīja premjerministrs Aleksandrs Munteanu.
Pēc Kišiņevas amatpersonu teiktā, Maskava cenšas destabilizēt reģionu un radīt papildu drošības riskus gan Ukrainai, gan Moldovai.
Neskatoties uz Krievijas centieniem vervēt cilvēkus no Piedņestras Moldāvu Republikas, Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu piedraudēja Moldovai ar iejaukšanos, ja neatzītajam Piedņestras reģionam rastos apdraudējums.
Pēc viņa teiktā, Kišiņeva, iespējams, ar Ukrainas iesaisti, ir noteikusi reģionam "blokādi" un "pasliktina vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus", radot "tirdzniecības, banku un transporta barjeras".
Vervēšana Krievijas armijā ir samazinājusies par 20% salīdzinājumā ar 2025. gadu.
Vācu pētnieks Janis Kluge norādīja, ka pēc relatīvi stabila perioda 2024. gadā Krievijas vervēšanas apjomi sāka kristies un turpināja samazināties visā 2025. un 2026. gadā. 2026. gada sākumā Krievija vervēja aptuveni 800 karavīru dienā, salīdzinot ar aptuveni 1000–1200 dienā 2025. gada sākumā.
