Šoigu sācis draudēt Moldovai ar karu, salīdzinot Piedņestru ar Donbasu
Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sācis gatavot sabiedrību agresijai pret Moldovu, izvirzot virkni apsūdzību Kišiņevai.
Krievijas Drošības padomes sekretārs un bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu faktiski piedraudējis ar karu Moldovai. Viņš paziņoja, ka Moldovas varas iestāžu rīcība pret Piedņestru atgādina situāciju Donbasā pēc 2014. gada.
Intervijā Krievijas medijiem Šoigu apsūdzēja Kišiņevu reģiona "blokādes" izveidē. Viņš arī netieši norādīja uz Ukrainas iespējamo iesaisti, minot pārvietošanās ierobežojumus, abstraktus tirdzniecības un finanšu šķēršļus, kā arī energoapgādes problēmas.
Pēc viņa teiktā, neatzītajā reģionā dzīvo vairāk nekā 220 000 Krievijas pilsoņu, un Šoigu apgalvo, ka viņu drošība ir apdraudēta. Viņš brīdināja, ka Krievija varētu veikt pasākumus viņu aizsardzībai.
Maskava jau gadiem ilgi izmanto līdzīgu retoriku pret Ukrainu, kulminējot ar pilna mēroga karu.
"Ja nepieciešams, Krievija veiks visus nepieciešamos pasākumus un izmantos visas pieejamās metodes, lai viņus aizsargātu," sacīja Šoigu.
Krievijas amatpersona kritizēja arī Moldovas lēmumu pasludināt miera uzturēšanas kontingenta vadību par persona non grata, nosaucot to par eskalācijas pazīmi. Šoigu paziņoja, ka mēģinājumi izraidīt Krievijas spēkus vai atrisināt konfliktu ar spēku radīs negatīvas sekas reģionam.
Nesen Sergejs Šoigu piedraudēja ar triecieniem Baltijas valstīm un Somijai.
"Pēdējā laikā aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad caur Somiju un Baltijas valstīm Ukrainas bezpilota lidaparāti veic triecienus Krievijai,” ceturtdien paziņoja Šoigu, kuru citē Krievijas Drošības padomes preses dienests. “Rezultātā cieš mierīgie cilvēki, tiek nodarīts būtisks kaitējums civilai infrastruktūrai."
Šoigu paziņoja, ka vai nu Rietumu pretgaisa aizsardzības līdzekļi "darbojas ārkārtīgi neefektīvi" vai arī norādītās valstis apzināti piešķir savu gaisa telpu, "tādējādi tās ir atklātas līdzdalībnieces agresijā pret Krieviju".
"Pēdējā gadījumā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām stājas spēkā ANO Statūtu 51. pants par valstu neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību, ja tiek veikts bruņots uzbrukums."
Jauns.lv jau vēstīja, ka Krievijas medijos pēdējā laikā intensīvi tiek tiražēti apgalvojumi, ka Baltijas valstis nu oficiāli esot atvērušas savu gaisa telpu, lai Ukraina varētu savus dronus netraucēti raidīt uz kritiski svarīgajiem Krievijas enerģētikas objektiem diktatora Vladimira Putina dzimtajā Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā. 6. aprīlī šī kampaņa sasniedza kulmināciju, kad tajā iesaistījās Zaharova: “Minētajām valstīm tika pausts attiecīgs brīdinājums. Ja tām, šo valstu režīmiem pietiks prāta, tie ieklausīsies. Ja ne, viņiem būs darīšana ar atbildi.”
