Sekos Krievijas invāzija Moldovā? Piedņestras separātisti pēc Donbasa "tautas republiku" parauga pieprasa Krievijas "aizsardzību"

Separātistu "amatpersonām" uzdots lūgt Krievijas Federācijas padomi un Valsts domi "īstenot pasākumus, lai aizsargātu Piedņestru no pieaugošā Moldovas spiediena," teikts rezolūcijā, ko citē vietējās krievu aģentūras.

Šauro zemes strēmeli Dņestras kreisajā krastā, kas starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, prokrieviskie separātisti kontrolē kopš PSRS sabrukuma. Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.

Vietējās amatpersonas norāda, ka teritorijā dzīvo vairāk nekā 220 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Saskaņā ar 2023. gada datiem kopējais iedzīvotāju skaits ir apmēram 365 tūkstoši cilvēku, bet 2015. gada tautskaites rezultāti liecina, ka Piedņestrā krievi ir 34 procenti, moldāvi 33 procenti, bet ukraiņi 27 procenti.

Rezolūcijā apgalvots, ka Kišiņeva pret separātistu kontrolēto reģionu izvērsusi "ekonomisko karu" un bloķējusi vitāli nepieciešamo importu, cenšoties šo teritoriju pārvērst par "geto".

Tā dēvētais Piedņestras ārlietu ministrs Vitālijs Ignatjevs paziņojis, ka starptautiskā sabiedrība šo rezolūciju nedrīkstot ignorēt.

Rezolūcija pieņemta dienu pirms Krievijas diktatora Vladimira Putina ikgadējās uzrunas parlamentā par stāvokli valstī.

Separātisti arī apgalvo, ka Moldova ar Ukrainas palīdzību grasās veikt terora aktus tās teritorijā. Līdzīgu kņadu pirms Krievijas invāzijas rīkoja arī Donbasa separātisti.

Pēdējo reizi Piedņestras separātisti šādu deputātu kongresu sasauca 2006.gadā, kad tika izsludināts referendums par integrāciju Krievijā. Lai gan pārliecinošs vairākums referenduma dalībnieku nobalsoja par pievienošanos Krievijai, Maskava tā iznākumu tolaik faktiski ignorēja.

Taču šobrīd prasība pēc Krievijas "aizsardzības" tiek salīdzināta ar situāciju 2022.gada februārī, kad Krievijas atkārtotā iebrukuma priekšvakarā Maskavas "aizsardzību"pieprasīja prokrievisko kaujinieku bandas Ukrainas austrumos.

Neskatoties uz to, Moldovas valdības pārstāvis izteicies, ka "no Kišiņevas situācija izskatās mierīga (..). Piedņestras teritorijā nav eskalācijas un situācijas destabilizācijas draudu. Tā ir kārtējā kampaņa histērijas radīšanai."

Piedņestras Moldāvu Republika ir starptautiski neatzīta valsts Austrumeiropā, kas atrodas pārsvarā Dņestras kreisajā krastā, kas 1990. gadā pasludināja neatkarību no Moldovas, kas vēlējās izstāties no Padomju Savienības. 1992. gada 2. martā sākās Moldovas un Piedņestras karš, kas beidzās ar 21. jūlijā noslēgto pamieru. Kopš tā laika Piedņestras teritorijā atrodas Krievijas armija. Šo teritoriju ir atzinuši tikai Krievijas kontrolē esošie Gruzijas reģioni Dienvidosetija un Abhāzija, kuri paši nav starptautiski atzīti, kā arī Azerbaidžānā savulaik izveidotā armēņu separātistu republika Kalnu Karabaha, kas 2023. gadā pēc Azerbaidžānas militārās operācijas beidza pastāvēt.

Jāatgādina, ka dažas dienas pirms Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gadā krievu okupantu izveidotās "tautas republikas" Doneckā un Luhanskā lūdza Krievijas palīdzību pret Ukrainas agresiju. Zīmīgi, ka abu teritoriju vadītāji Deniss Pušiļins un Leonīds Pasečņiks 18. februārī pasludināja iedzīvotāju evakuāciju sakarā ar gaidāmo ukraiņu uzbrukumu, bet izrādījās, ka abi šo paziņojumu bija ierakstījuši jau 16. februārī, kad reģionā vēl valdīja miers. Krievijas diktators Vladimirs Putins atzina abas "republikas" 21. februārī, bet jau 24. februārī, aizbildinoties ar abu republiku palīdzības lūgumiem, iebruka Ukrainā, sākot asiņaināko karu Eiropā kopš nacistu Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera izraisītā Otrā pasaules kara.