Zelenskis izsaka ideju kara izbeigšanai, kas pārsteigtu Kremli
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis ideju, kas varētu pielikt punktu jau piekto gadu ilgstošajai Krievijas invāzijai Ukrainā. Tikmēr Kremļa emisāri turpina cerēt, ka no dziļā purva iestigušo “speciālo militāro operāciju” izglābs amerikāņu kolēģi, piespiežot Ukrainu piekrist agresores prasībām.
Kamēr jau otro mēnesi turpinās ASV un Izraēlas karš pret Irānu, Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas ir apturētas, bet okupantu armija turpina virzīties Ukrainā gliemeža ātrumā, par katru “atbrīvoto” apdzīvoto vietu samaksājot ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem un velti gaidot Ukrainas piekrišanu atdot nocietinātos Donbasa rajonus.
Zelenskis paziņojis, ka neuzskata, ka trīspusējās sarunas nonākušas strupceļā. “Nedomāju, ka iestājies strupceļš,” viņš pirmdien paziņoja žurnālistiem. “Padoties, atslābināties? Lai Krievija padodas, mēs to nedarīsim. Mums ir jāorganizē trīspusējā tikšanās un jāturpina iet pa diplomātisko ceļu, vismaz darīt visu, lai tā notiktu.”
Lai agresore nevarētu diktēt savus noteikumus, jābūt stipriem karalaukā. “Esmu pateicīgs bruņotajiem spēkiem. Šodien mēs esam daudz spēcīgāki nekā pēdējā pusgada laikā, tādēļ esmu ļoti pateicīgs. Malači,” paziņoja Zelenskis.
Savukārt Krievija turpina cerēt uz amerikāņu palīdzību, lai pielauztu Ukrainu. Kremļa diktatora padomnieks Jurijs Ušakovs pavēstījis, ka Krievija ir saņēmusi vairākus “interesantus” priekšlikumus no ASV kara izbeigšanai Ukrainā, taču tie vēl netiek īstenoti — acīmredzot, ukraiņu nepiekāpības dēļ. Intervijā izdevumam “Vesti”, Kremļa diktatora Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs paudis cerību, ka amerikāņi izdarīs to, kas līdz šim nav bijis pa zobam Krievijai: “Man šķiet, ka amerikāņi varētu, tā teikt, pavisam reāli uzspiest uz Kijivu un to ietekmēt. Es laikam atklāšu noslēpumu, bet tieši to mēs aicinām izdarīt savus amerikāņu kolēģus.”
Vienlaikus Ušakovs nobirdināja krokodila asaras sakarā ar ASV triecieniem Irānā, kamēr paša valsts ikdienišķi turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas. Viņš novēlēja amerikāņiem veiksmi “situācijas ap Irānu noregulēšanā”. “Var tikai novēlēt viņiem veiksmi, jo turpināt bombardēt, tās ir vienkārši šausmas, to vajag pārtraukt”.
Salīdzinājumam, Krievijas sabiedroto Irānu, kas pēdējo gadu laikā aktīvi palīdzējusi Krievijai ar raķetēm un droniem, kurus tā raida slepkavot Ukrainā, amerikāņi un izraēlieši bombardē 30 dienas, kamēr krievi savu “brāļu tautu” kaimiņos — jau 1496 dienas.
Pagājušajā nedēļā odiozais Krievijas eksprezidents, tagadējais Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš vairāk pazīstams ar psihiski nevesela cilvēka tirādēm “Telegram” kanālā, pavēstīja, ka Krievija ir gatava miera sarunām, taču negrasās nekur piekāpties un pieprasa pieņemt tās sen formulētos nosacījumus. Tā kā Ukraina negrasās Krievijai atdot visas tās iekārotās teritorijas, kuras agresore četru gadu laikā nav spējusi sagrābt, kā arī izpildīt pārējās būtībā kapitulācijas prasības, Krievija turpinās karu. To pašu pirms tam paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova.
2024. gada 14. jūnijā Putins paziņoja savu ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, pieprasot, cita starpā, lai Ukraina labprātīgi atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā paziņojusi par savām, arī tās, kuras tā arī nav spējusi sagrābt. Citu Putina prasību skaitā ir Ukrainas atbruņošanās, uz visiem laikiem atteikšanās mēģināt iestāties NATO, krievu valodas atzīšana par valsts valodu, sankciju atcelšana. Kopš tā laika Krievijas prasības nav mīkstinājušās ne par mata tiesu, tās propagandistiem un amatpersonām uzsverot, ka šie "dāsnie" piedāvājumi turpmāk tiks tikai padarīti vēl stingrāki.
Pagājušās nedēļas nogalē Putins atklāja jaunu iemeslu jau piekto gadu ilgstošajai asiņainajai invāzijai. Izrādās, slepkavot kaimiņus ir nepieciešams, lai krievi varētu runāt savā dzimtajā valodā, godināt savu senču piemiņu un glabāt savu ticību. “Šī ir taisnīga cīņa par mierīgu, brīvu un drošu dzīvi mūsu bērniem un mazbērniem savā zemē, par mūsu tautas svētajām vēsturiskajām tiesībām runāt dzimtajā valodā, godināt savus senčus — patiesos varoņus, sargāt tēvu, vectēvu un vecvectēvu mantojumu un ticību,” paziņoja diktators.
Februārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija ir kategoriski apņēmusies atgriezt “vēsturiskās krievu zemes dzimtajā ostā”. Pagaidām runa ir par Ukrainai 2014. gadā nokampto Krimu, kā arī Ukrainas austrumu Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, kurus pilnībā krievu okupanti nekontrolē, par spīti gandrīz četru ilgajam asiņainajam karam — Doneckas un Luhanskas apgabalus pilnībā krievi nekontrolē pat pēc nepilnu 10 gadu pūliņiem. 2022. gada 30. septembrī pēc “referendumiem” Krievija vienā mierā šīs teritorijas ierakstīja savā konstitūcijā. Taču valsts augstākās amatpersonas, nemaz nerunājot par propagandistiem, turpina runāt par jaunu apgabalu nokampšanu vai pat visas valsts aneksiju, bet tālākā perspektīvā ne tikai Ukrainas sagrābšanu. “Krimas, Donbasa, Novorosijas tauta savu gribu pauda referendumos un mēs novedīsim līdz galam šo īsteni krievu zemju atgriešanas procesu dzimtajā ostā pilnībā atbilstoši šo cilvēku cerībām,” paziņoja Lavrovs, Maskavā uzstājoties diplomātisko darbinieku dienai veltītajā pasākumā.
Pērn Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs savā kabinetā pie sienas jau piekāris karti, kur Krievijas sastāvā jau nokļuvuši Ukrainas Odesas un Mikolajivas apgabali, tādējādi pilnībā atņemot Ukrainai piekļuvi pie Melnās jūras. Šī odiozā karte pamanīta brīfingā, kuru 2025. gada 30. augustā rīkoja Gerasimovs, lai pastāstītu par brīnišķīgi sekmīgi notiekošo “speciālo militāro operāciju” un paziņotu, ka “stratēģiskā iniciatīva” pilnībā pieder Krievijai un tā “atbrīvojusi” daudz svešas valsts teritoriju.
