Putins paziņo, kādēļ Krievija jau piekto gadu slepkavo Ukrainā, un pauž gatavību atkal rīkot olimpiskās spēles

Kamēr Krievija jau 1495. dienu slepkavo Ukrainā — jāatgādina, ka tās propagandas svētums Lielais tēvijas karš ilga "tikai" 1418 dienas — Putins ir paziņojis jaunu iemeslu, kādēļ tas turpinās un netiks pārtraukts. To viņš paziņoja, apsveicot paša izveidoto Nacionālo gvardi (Rosgvardiju), kuras vadībā ir viņa bijušais miesassargs Viktors Zolotovs, un kas gadiem ilgi spēlējusi svarīgu lomu jebkādu opozīcijas izpausmju slāpēšanā, bet Krievijas invāzijas sākumā, cerot uz ātru uzvaru zibenskarā, tika izmantota Ukrainā un cieta smagus zaudējumus.

Izrādās, karot Ukrainā vajag arī tādēļ, lai krievi varētu runāt krievu valodā. “Šī ir taisnīga cīņa par mierīgu, brīvu un drošu dzīvi mūsu bērniem un mazbērniem savā zemē, par mūsu tautas svētajām vēsturiskajām tiesībām runāt dzimtajā valodā, godināt savus senčus — patiesos varoņus, sargāt tēvu, vectēvu un vecvectēvu mantojumu un ticību,” paziņoja dikators.

Putins arī pauda vēlmi atkal rīkot olimpiskās spēles, kamēr starptautiskā sporta funkcionāri pamazām atgriež agresorvalsti sporta apritē. Apsveicot Krievija Olimpisko komiteju 115 gadu jubilejā diktators paziņoja, ka Krievija bija viena no Starptautiskās Olimpiskās komitejas dibinātājām un visaugstākajā līmenī sarīkoja 1980. gada vasaras spēles Maskavā un 2014. gada ziemas spēles Sočos. 2014. gada ziemas olimpiāde Sočos bija Krievijai visveiksmīgākā, tur Krievijas sportisti pārspēja gan savus, gan PSRS medaļu rekordus. Tiesa, diktators kautrīgi piemirsa piebilst, ka valsts rīkotās masveida dopinga kampaņas dēļ daudziem Krievijas sportistiem vēlāk tika atņemtas olimpiskās medaļas, bet pati Krievijas Olimpiskā komiteja vispār tika atstādināta — nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2018. gadā Krievijas sportisti varēja piedalīties kā “olimpiskie atlēti no Krievijas”.

“Uzsveru, ka Krievija arī turpmāk ir atvērta vasaras un ziemas olimpisko spēļu rīkošanai un ir gatava sniegt savu ieguldījumu patieso olimpisma ideālu saglabāšanā,” aci nepamirkšķinādams, paziņoja Putins.

Savukārt līdz 2024. gadam Krievijas olimpisko komiteju vadījušais Staņislavs Pozdņakovs paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai būtu ļoti nopietni jālūdz Krieviju uzņemties šo pienākumu. “Tiklīdz viņi nāks pie prāta un būs nobrieduši rīkot spēles tā, lai tās būtu nozīmīgas ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm, mēs būsim atvērti dialogam,” viņš paziņoja.

Viņa pēctecis, bēdīgi slavenā krievu politiķa Vladimira Žirinovska nodibinātās “liberāldemokrātiskās” partijas (kuras ideoloģijā un politiskajās aktivitātēs nav bijusi ne smaka ne no liberālisma, ne demokrātijas) pārstāvis Mihails Degtarjovs, kurš vienlaikus ir arī Krievijas sporta ministrs, ir pārliecināts, ka sporta sankcijas pret Krieviju notika ne jau masveida organizētās dopinga kampaņas dēļ. “Skaudība, viņus grauž skaudība,” šādi viņš skaidroja Krievijas ilgstošo nokļūšanu nežēlastībā.