Karadarbība Tuvajos Austrumos izraisīs pārtikas cenu kāpumu Eiropā, tostarp Latvijā
Karadarbība Tuvajos Austrumos un tās radītie traucējumi energoresursu un mēslojuma piegādēs būtiski ietekmēs pārtikas cenas Eiropā, brīdina starptautiskie eksperti.
Kā norāda analītiķi, ASV un Izraēlas kopīgie triecieni Irānai un Teherānas atbildes reakcija ir izraisījusi naftas cenu kāpumu, „Brent” markas jēlnaftas cenai pārsniedzot 100 ASV dolārus par barelu.
„Euronews Business” norāda, ka pārtikas cenu kāpumu pasaulē un Eiropā veicinās traucējumi mēslojuma un energoresursu piegādēs, kā arī pieaugošās transportēšanas izmaksas.
Liela daļa globālo mēslojuma un naftas piegāžu tiek transportēta caur Hormuza šaurumu, kas karadarbības dēļ faktiski ir slēgts.
Ekonomisti norāda, ka krīze Tuvajos Austrumos var palielināt pārtikas inflāciju Eiropā. Lielāko ietekmi izjutīs valstis ar lieliem aviācijas centriem un tās, kas atkarīgas no dīzeļdegvielas transportā un lauksaimniecībā.
Visvairāk apdraudēta ir Nīderlande ar tās Roterdamas naftas pārstrādes un naftas ķīmijas klasteri, kā arī Beļģija ar loģistikas centru Antverpenē. Ievērojams risks pastāv arī Vācijai, kas ir lielākā dīzeļdegvielas patērētāja Eiropā, kā arī Francijai, Itālijai un Spānijai. Papildu ievainojamību rada atkarība no sašķidrinātās dabasgāzes – aptuveni piektdaļa pasaules eksporta nāk no Persijas līča, kas tieši ietekmē Itālijas, Spānijas, Francijas un Nīderlandes tirgus.
Finanšu iestādes „Rabobank” vecākā analītiķe Marija Kastroveho atzīmē, ka Eiropas patērētāji cenu kāpumu, visticamāk, izjutīs tikai no rudens, jo pašreizējās vajadzības ir nodrošinātas.
Viņa skaidro, ka pastāv laika nobīde starp enerģijas cenu kāpumu un pārtikas cenu pieaugumu veikalos.
Vienlaikus pētniecības centra „Oxford Economics” analītiskajā ziņojumā prognozēts, ka energoresursu tirgus šoka dēļ konflikts atstās ievērojami lielāku negatīvo ietekmi uz Eiropu nekā uz ASV.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu gada inflācija Eiropas Savienībā sasniedza bezprecedenta līmeni, pārsniedzot 19 procentus.
Analizējot 2025. gada datus par vidējo gada inflāciju pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ES vidējais rādītājs bija 3,3%. Analītikas dati liecina, ka Latvija šajā ziņā ir starp visvairāk ietekmētajām valstīm – pērn pārtikas inflācija Latvijā sasniedza 6,3%, kas ir ceturtais augstākais rādītājs reģionā un teju divas reizes pārsniedz ES vidējo līmeni.
Vēl augstāks cenu kāpums fiksēts tikai Turcijā (33,1%), Igaunijā (7,0%) un Rumānijā (6,8%). Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā pārtikas inflācija bija mērenāka, sasniedzot 4,5%. Viszemākais rādītājs ES reģistrēts Kiprā – 0,3%.
