VIDEO: okupanti rekonstruētajā Mariupoles Drāmas teātrī, kur nogalināja simtiem cilvēku, "iegriež Jaungada diseni"

Okupācijas administrācija rekonstrukciju pasniedz kā “pilsētas atdzimšanas simbolu”, vienlaikus pilnībā ignorējot traģēdiju, kas šajā vietā notika kara sākumā.

Saskaņā ar Krievijas puses publiski sniegto informāciju, rekonstrukcijā ieguldīti vairāki simti miljonu rubļu no Krievijas federālā un okupācijas budžeta līdzekļiem. Precīzas summas dažādos avotos atšķiras, taču tiek apgalvots, ka ēka ir “pilnībā atjaunota”, saglabājot vēsturisko fasādi un modernizējot iekštelpas. Darbus uzraudzīja Krievijas ieceltas struktūras, bet objektu izmanto propagandas pasākumiem un kultūras pasākumu inscenēšanai.

Tikmēr Ukrainas amatpersonas asi nosodījušas gan pašu rekonstrukciju, gan tās pasniegšanas veidu. Ukrainas Kultūras ministrija un Mariupoles pilsētas likumīgā pašvaldība norāda, ka Krievija mēģina “pārrakstīt nozieguma vietu”, nepārprotami noklusējot faktu, ka teātrī slēpās simtiem civiliedzīvotāju. Pēc Ukrainas un neatkarīgu starptautisku organizāciju aplēsēm, uzbrukumā gāja bojā no aptuveni 900 līdz pat 1200 cilvēku, pārsvarā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.

Ukrainas puse uzsver, ka ēkas atjaunošana bez nozieguma atzīšanas un piemiņas nav rekonstrukcija, bet gan mēģinājums izdzēst pierādījumus par kara noziegumu. Kijiva atkārtoti aicinājusi starptautisko sabiedrību neatzīt Krievijas veiktos “atjaunošanas projektus” okupētajās teritorijās un uzskata Mariupoles Drāmas teātri par vienu no skaudrākajiem civiliedzīvotāju apzinātas bombardēšanas simboliem.

Savukārt Krievijas amatpersonas turpina noliegt atbildību par triecienu, dažādos brīžos izvirzot pretrunīgas versijas par notikušo. Neskatoties uz to, ANO, "Amnesty International" un citi pētnieki iepriekš norādījuši, ka pieejamie pierādījumi liecina par Krievijas spēku atbildību uzbrukumā.

Mariupoles Drāmas teātra atkārtotā atvēršana tādējādi kļuvusi ne tikai par infrastruktūras jautājumu, bet arī par asās informatīvās un politiskās konfrontācijas simbolu, kur vienā pusē ir mēģinājumi normalizēt okupāciju, bet otrā — prasība saglabāt atmiņu par vienu no smagākajiem kara noziegumiem Ukrainā.

Mariupole nonāca Krievijas okupācijā 2022. gada pavasarī pēc vairākus mēnešus ilga aplenkuma un intensīvas bombardēšanas. Pilsēta tika gandrīz pilnībā nopostīta, tūkstošiem civiliedzīvotāju gāja bojā, bet simtiem tūkstošu bija spiesti pamest savas mājas. Kopš okupācijas Krievija Mariupolē ieviesusi savu administrāciju, mainījusi izglītības, informācijas un kultūras telpu, kā arī īsteno plašus “atjaunošanas” projektus, kurus Ukraina un starptautiskā sabiedrība uzskata par okupācijas legalizēšanas un kara noziegumu slēpšanas mēģinājumiem.