Cilvēki stāvēja rindā pēc verdoša ūdens, līdz viņiem uzkrita bumba. Mariupoles teātra bombardēšanā izdzīvojušās šausmu pieredzes stāsts

Ukrainas Nacionālā ziņu aģentūra “Ukrinform” publicējusi sarunu ar aculiecinieci Nadju, kura kopā ar meitu, znotu, mazdēlu un māti bija patvērusies teātra telpās, kad atskanēja postošais sprādziens.

Nadja stāsta, ka ar ģimeni teātrī patvērusies 8. martā. Sākotnēji viņi uzturējušies trešajā stāvā. Telpas bijušas pārpildītas. Kur nostājies, tur arī guli, situāciju raksturo sieviete.

Brokastīs ūdens, pusdienās sautējums

“Teikt, ka cilvēku bija daudz, nozīmē nepateikt neko. Pagrabā cilvēki gulēja kā siļķes. Vienkārši nebija kur iet,” viņa saka. Pirmo nakti ģimene pavadījusi, stāvot kājās, jo neesot bijis pat kur apgulties. Telpa bijusi ļoti liela un, lai arī pilna cilvēkiem, ātri atdzisusi.

Nākamajā dienā sanākušie kopā ar brīvprātīgajiem sākuši aiznaglot logus ar dēļiem, lai gadījumā, ja notiek sprādziens, stiklu lauskas nesagrieztu cilvēkus.

“Dzīve teātrī turpinājās, pateicoties brīvprātīgajiem. Pie aizmugures ieejas atradās lauka virtuve, un brīvprātīgie tur gatavoja katru dienu. Brokastīs mums bija verdošs ūdens - tie, kuriem bija palikuši tējas maisiņi, dzēra tēju, tie, kuriem nebija, dzēra tikai verdošu ūdeni. Pusdienās brīvprātīgie gatavoja sautējumu. Neviens no bada nemira. Vakariņās atkal deva verdošu ūdeni un, ja bija iespējams, cepumus, īpaši bērniem,” atceras Nadja.

Grūtnieces un jaunās māmiņas izvietotas ģērbtuvēs

Divas dienas pirms bombardēšanas teātrī notikusi cilvēku skaitīšana. “Mums stāstīja, ka kopumā sapulcējušies 1200 cilvēku. Bet mēs domājam, ka patiesībā bija vairāk. Jo grūtnieces mums atveda no dzemdību nama. Tas tika bombardēts, un grūtnieces un mātes ar jaundzimušajiem tika transportētas uz mūsu teātri,” stāsta Nadja.

Konkrēts grūtnieču skaits, kas atradies teātrī, nav zināms, bet Nastja redzējusi trīs sievietes ar mazuļiem. “Viņas bija iekārtotas atsevišķās telpās, kur kādreiz bija ģērbtuves. Mēs negājām uz to teātra pusi (tas ir labais spārns). Bet es zinu, ka kāda pat naktī dzemdējusi. Grūtnieces tika izvietotas ģērbtuvēs, jo šķita, ka tur ir labāk, siltāk. Bet sanāca pavisam savādāk...”

Veiksmīga sakritība paglābj no nāves

Krievu uzbrukuma priekšvakarā Nadjai ar ģimeni izdevies pārcelties no trešā stāva uz pagrabu. “Mēs bijām sadraudzējušies ar vienu ģimeni. Viņi Mariupoli pameta tieši teātra bombardēšanas priekšvakarā,” par vienīgo veidu, kā iekārtoties pagraba telpās, pastāstīja Nadja.

Nākamajā rītā noticis sprādziens. Bija apmēram 9.45 no rīta.

Raķete trāpījusi teātra aizmugurējā daļā. Tā kritusi slīpi, skarot ēkas labo spārnu un aizmuguri.

Izdzīvoja visi, kas atradās teātra priekšpusē un pagrabā. Bet visi, kas atradās ēkas aizmugurē un labajā spārnā, visticamāk, gājuši bojā. Labajā pusē atradās arī ģērbtuves, kurās izvietotas grūtnieces un jaunās māmiņas.

“Bija rīts, un cilvēki vienkārši stāvēja rindā pēc verdoša ūdens. Šajā rindā bija ap 100 cilvēku. Tieši tur nokrita bumba,” stāsta Nadja. “Mana meita un znots tikko bija aizgājuši pēc ūdens. Bet znots apstājās, lai sasietu kurpju šņores, vilcinājās burtiski minūti. Šī minūte izglāba viņu dzīvības.

Es atvainojos par detaļām, bet man un manai meitai visa apakšveļa tika noklāta ar cementa skaidiņām. Bet sienas izturēja.”

Pēc piedzīvotā šoka bijusi transā

Nadja stāsta, ka izeja no pagraba nebija bloķēta, tāpēc cilvēkiem, kuri bija patvērušies tur, izdevās tikt laukā no sabombardētā teātra.

“Tas, ko mēs redzējām sev apkārt, bija asinis un haoss. Cilvēki bija histērijā. Es pati biju histērijā. Mums blakus pagrabā gulēja puisis ar cirtainām lokām, ļoti jauns. Es neatceros viņa vārdu. Viņa tētis atradās lauka virtuvē, kur nomira visi. Viņš krita histērijā. Es satvēru viņu aiz pleciem, kratīju un kliedzu: “Tavs tēvs ir miris, tāpēc tev ir jādzīvo! Man ir jādzīvo! Viņa dēļ!””

Nadja stāsta, ka pēc piedzīvotā šoka bijusi transā. “Es redzēju meiteni, kura pārsien ievainotos. Un es domāju, ka arī varu palīdzēt. Es neatceros, kā viņa to darīja. Viss ir kā miglā.”

Par pārsējiem tika izmantots viss, kas bija pa rokai. "Atceros, kā vīrieši strēmelēs plēsa pledu, es kādam pārsēju rokas un kājas. Es pārsēju apmēram astoņus cilvēkus. Bet es biju tādā agonijā, nogaliniet mani, bet es neatceros, kas bija šie cilvēki. Ziniet, es esmu spēcīga sieviete, bet manas smadzenes bija bloķētas," par piedzīvoto stāsta Mariupoles teātra bombardēšanā izdzīvojusī.

Nadjai ir grūti pateikt, cik, viņasprāt, cilvēku gājuši bojā zvērīgajā okupantu uzbrukumā. Viņa stāsta, ka pagrabā izdzīvojuši visi, bet, cik cilvēku tur bijuši, pateikt ir grūti, jo cilvēki dzīvojuši pustumsā.

Izdzīvojuši arī tie, kas atradās teātra priekšpusē.

Mirušo varētu būt vairāki simti

Nadjas meita Natālija gan ir konkrētāka. Viņa apgalvo, ka todien pagrabos bijuši ne vairāk kā 400 cilvēku: “Esmu pārliecināta, ka pagrabā atradās ne vairāk kā 400 cilvēku. Teātra priekšā bija vairāki simti. Domāju, ka bombardēšanas laikā gāja bojā ap 100 cilvēku – visi tie, kas atradās pie lauka virtuves un gaidīja savu verdošo ūdeni, brīvprātīgie. Un pārējie - ēkas labajā spārnā - gāja bojā zem drupām, jo ​​nebija neviena, kas viņus izvilktu. Es domāju, ka tie bija ap 200 cilvēku, varbūt vairāk.”

Tādējādi, pēc traģēdijas aculiecinieku teiktā, 16. martā Mariupoles Drāmas teātrī varētu būt miruši vismaz 300 cilvēku. Varbūt pat vairāk. Precīzi to varēs uzzināt tikai pēc drupu pārmeklēšanas. Šobrīd pilsētas centrā notiekošo kauju dēļ to izdarīt nav iespējams.

Cilvēki, kuri pēc bombardēšanas izdzīvoja, devušies uz citām patvertnēm

Ir cilvēki, kuri netic

Savukārt Nadja, kura padalījusies ar savu nežēlīgo pieredzes stāstu, nākamajā dienā Mariupoli atstājusi: "Mūs izglāba vīrietis, kurš dzīvoja mājā netālu no teātra. Viņš redzēja, kā mans znots veltīgi mēģina iedarbināt mašīnu, un palīdzēja - iedeva akumulatoru, ielēja 10 litrus benzīna. Es nezinu, kas ir šis vīrietis. Bet viņš izglāba visu mūsu ģimeni. Es sapņoju atgriezties Mariupolē, atrast šo cilvēku un pateikties viņam. Es ceru, ka viņš izdzīvos šajā ellē…"

Šodien Nadjas ģimene ir drošībā. Bet pārsteidzošākais ir tas, ka ir cilvēki, kuri apšauba viņas stāstīto. Viņai periodiski jāpierāda dažiem paziņām, ka Mariupoles teātri bombardēja nevis nacisti, bet gan Krievijas Federācijas aviācijas bumba, ka drāmas teātrī dzīvoja nevis militāristi, bet vienkārši Krievijas bombardēto māju iedzīvotāji, daudzas sievietes un bērni.

“Viņi man netic, vai spējat iedomāties? Ir tādi, kuriem man ir jāpierāda, ka esmu pārdzīvojusi spridzināšanu, ka es slēpos teātrī. Man vienkārši trūkst vārdu," saka Nadja. “Es un mana ģimene zaudējām visu. Bet ziniet, es neko nenožēloju. Tagad es noteikti zinu, ka dzīvē nav nekā vērtīgāka par pašu dzīvību…”

Zināms, ka Mariupolē, kuru ir aplencis un apšauda Krievijas karaspēks, saskaņā ar Ukrainas datiem vēl atrodas apmēram 100 000 cilvēku, kuriem trūkst pārtikas, ūdens un elektrības.

ANO aģentūras aplēsušas, ka karadarbībā Mariupolē cietuši aptuveni 20 000 cilvēku un aptuveni 3000 varētu būt miruši, taču precīzs skaits nav zināms. Ukraina pirmdien noraidīja Krievijas ultimātu, kurā tā pieprasīja atdot Mariupoli.