Lukašenko nesaprot, kādēļ Lietuva tā satraucas par ielidojošajiem baloniem: "Viņi, ko, karot grib?"
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko paudis neizpratni par Lietuvā “sacelto ažiotāžu” par to, ka baloni masveidā ielido tās teritorijā no Baltkrievijas, liekot 9. decembrī pat izsludināt ārkārtas stāvokli, un atkārtoja veco dziesmu par Lietuvas iespējamo gatavošanos uzbrukumam Baltkrievijai.
Vienlaikus diktators, uzstājoties Baltkrievijas Drošības padomes sēdē, pacentās dot mājienu, ka balonus, iespējams, palaiž paši lietuvieši: “Mani uztrauc šis jautājums, šie baloniņi, cigaretes un citas lietas, kas lido uz Lietuvu vai no Lietuvas. Tas nav vienkārši tāpat vien.”
“Tas, ko šodien mums pārmet lietuvieši, ir neiespējami, nereāli. Pat ja šie baloni, kā viņi saka, pa 200, tagad it kā 20 vai 50, tur ielido... Es runāju ar lidotājiem, pilotiem. Viņi saka, ka tā nav nekāda problēma. Problēmu sāk uzpūst, politizēt. Rodas jautājums, kāpēc. Vai tiešām grib karot?” pavaicāja diktators, kurš pats periodiski mēdz draudēt “agresīvajiem” kaimiņiem, tostarp ar kodolieročiem.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Lietuvas valdība otrdien visā valstī izsludināja ārkārtējo situāciju no Baltkrievijas ielidojošo kontrabandas balonu radīto draudu dēļ. "Ir acīmredzams, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana ir saistīta ne tikai ar civilās aviācijas traucējumiem, bet arī ar valsts drošības interesēm un nepieciešamību pēc vēl ciešākas koordinācijas starp dienestiem," valdības sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs.
Kā norādīts pieņemtajā Ministru kabineta rezolūcijā, ārkārtējā situācija tika izsludināta sakarā ar pastāvīgiem kontrabandu gaisa balonu ar palaišanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas uz Lietuvu, kas rada draudus valsts drošības interesēm, kā arī apdraud iedzīvotāju dzīvību, veselību, īpašumu un vidi. Kondratovičs tika iecelts par valsts līmeņa ārkārtējās situācijas operāciju vadītāju. Pēc viņa teiktā, ārkārtējās situācijas izsludināšana neradīs neērtības iedzīvotājiem, jo veiktie pasākumi būs mērķtiecīgi.
Iekšlietu ministrija pavēstīja, ja ārkārtējā situācija netiktu izsludināta, tas negatīvi ietekmētu valsts un sabiedrības drošību un stabilitāti, kā arī varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticību valsts iestādēm. Ministrija norādīja, ka situācijas sarežģītības dēļ tās kontrolēšanai ir nepieciešamas Lietuvas bruņoto spēku spējas.
Valdība otrdien pieņēma arī rezolūciju par tiesību piešķiršanu armijai saskaņā ar ārkārtējo situāciju. Saskaņā ar rezolūciju karavīriem tiek piešķirtas tiesības palīdzēt tiesībsargājošām iestādēm pildīt to pienākumus, lai likvidētu ārkārtas situāciju un novērstu tās sekas.
Armijai tiek dotas tiesības izdot saistošus rīkojumus fiziskām un juridiskām personām, citām organizācijām un to struktūrvienībām, saukt pie atbildības un aizturēt personas, kuras nepilda karavīra saistošos rīkojumus, kā arī aizdomās turētās personas par nozieguma vai cita likumpārkāpuma izdarīšanu.
Militārpersonas varēs arī uz laiku ierobežot piekļuvi noteiktai teritorijai vai telpām, apturēt tur veicamos darbus, ierobežot vai aizliegt transportlīdzekļu kustību, pārbaudīt personu, transportlīdzekļu, ieroču un citu priekšmetu dokumentus, veikt personu pārmeklēšanu, apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus, kravas un tajos esošos priekšmetus, kā arī personas un to bagāžu, kā arī piemērot speciālos pasākumus.
Projekts otrdien steidzamības kārtā tiks iesniegts Seimā, un tiesības bruņotajiem spēkiem tiks piešķirtas uz trim mēnešiem. Pēc Aizsardzības ministrijas teiktā, rezolūcijas īstenošanai var būt nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta, taču "cik daudz to būs nepieciešams, kļūs skaidrs tikai ārkārtējās situācijas likvidācijas un tās seku novēršanas gaitā". Tiek uzsvērta arī iespēja izmantot līdzekļus no valsts rezerves. Kā pagājušajā nedēļā paziņoja premjerministre Inga Ruginene, šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai atvieglotu kopīgo komandu darbu kontrabandas balonu lidojumu novēršanā.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem šogad Lietuvas gaisa telpā ir ielidojuši aptuveni 600 kontrabandas baloni un 200 droni. Tie traucējuši vairāk nekā 300 lidojumu, ietekmējuši 47 000 pasažieru un likuši slēgt lidostas uz gandrīz 60 stundām.
Balonus no Baltkrievijas palaiž cigarešu kontrabandisti. Saistībā ar to Lietuva oktobra beigās slēdza atlikušos divus kontrolpunktus uz robežas ar Baltkrieviju, taču 20. novembrī tos atkal atvēra. Minska nav atļāvusi no savas teritorijas izbraukt kravas automašīnām ar Lietuvas reģistrācijas numura zīmēm. Lietuvas premjerministre Ruginiene pieļāvusi, ka robeža atkal varētu tikt slēgta, ja situācija ar kontrabandas baloniem pasliktināsies.
Amatpersonas Lietuvā kontrabandas balonu palaišanu no Baltkrievijas dēvē par hibrīduzbrukumu.
“Lietuvas izlūkdienests fiksē jaunu provokatīvu darbību, kuras mērķis ir iesaistīt Lietuvas pilsoņus un iedzīvotājus noziedzīgās aktivitātēs Minskas režīma labā. Iegūtā informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka šīs operācijas autori un īstenotāji ir Baltkrievijas drošības un izlūkošanas dienesti. Pēdējo nedēļu laikā platformā “Telegram” personas, kas izliekas par Valsts drošības departamenta amatpersonām, piedāvā cilvēkiem darbu apmaiņā pret viņu piekrišanu izpildīt it kā Lietuvas izlūkdienesta uzdevumu – doties uz Baltkrieviju un no tās teritorijas palaist kontrabandas balonu uz Lietuvu,” paziņoja Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD). “Valsts drošības departaments vērš uzmanību, ka šādas darbības ir rupja provokācija pret mūsu valsti. Ar šādiem mēģinājumiem Baltkrievijas režīms cenšas radīt iespaidu, ka Lietuvas izlūkdienests pats organizē un iniciē jau vairāk nekā mēnesi ilgstošo hibrīduzbrukumu Lietuvai.”
VSD brīdina, ka personas, kuras piekritīs šāda veida piedāvājumiem sociālajos tīklos, riskē kļūt par Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma propagandas instrumentiem, turklāt Baltkrievijā viņi riskē arī ar savu veselību un brīvību, jo tur viņus var aizturēt vietējie čekisti un viņi var tikt notiesāti.
Lietuvas izlūkdienests aicina nepakļauties šīm provokācijām un neiesaistīties kaitnieciskās ārvalsts aktivitātēs, par kurām paredzēta kriminālatbildība. VSD aicina visus, kuriem radušās aizdomas par naidīgo valstu vervēšanas vai spiegošanas mēģinājumu, informēt Lietuvas izlūkdienestu, kura darbinieki palīdzēs izvērtēt, vai apdraudējums ir reāls.
Vienlaikus VSD aicina Lietuvā dzīvojošas personas, kuras jau ir iesaistītas Krievijas vai Baltkrievijas izlūkdienestu darbībā vai ir saņēmušas piedāvājumus sadarboties, sazināties ar Lietuvas izlūkdienestu un izmantot Lietuvas likumos paredzēto amnestiju. Ja ar izlūkdienestiem nācies saskarties ārvalstīs, šīs personas aicina nekavējoties vērsties Lietuvas diplomātiskajā pārstāvniecībā vai, atgriežoties Lietuvā, sazināties ar VSD.
