Uz bēdīgi slavenā "Vagner" īpašnieka Prigožina kapa uzlej betonu

Domājams, uz viņa kapa gatavo vietu vērienīgam piemineklim gluži kā 90. gadu gangsteriem un kā iespējamais tā atklāšanas datums tiek minēts 1. jūnijs, kad Prigožinam būtu apritējuši 63 gadi.

Šā gada aprīlī “Vagner” baznīciņā Krasnodaras novada Gorjačijkļučā jau uzstādīja pieminekli Prigožinam un viņa labajai rokai Dmitrijam Utkinam, bet pirmais vāgneriešu vadības piemineklis tika uzstādīts Tveras apgabalā viņu bojāejas vietā, pie piemiņas akmens uzstādot plāksni ar uzrakstu “ČVK Vagner, drosme, dzimtene, taisnīgums, gods, asinis”.

1961. gadā dzimušais Jevgēņijs Prigožins PSRS laikā paspēja ilgi pasēdēt cietumā par laupīšanu, nepilngadīgo iesaistīšanu noziegumos, zādzībām un citiem noziegumiem. Pēc atbrīvošanas 1990. gadā sāka nodarboties ar biznesu, dibinot restorānus, lielveikalus, un darbojās azartspēļu jomā, iespējams, ka jau šajā laikā viņš iepazinās ar nākamā Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš vadīja Pēterburgas azartspēļu regulēšanas komisiju.

Šī gadsimta pirmajos gados Prigožins izveidoja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi un sāka nodarboties ar valsts augstāko amatpersonu ēdināšanu Krievijā, kā rezultātā medijos ieguva iesauku “Putina pavārs”, viņš personīgi apkalpoja ASV prezidentu Džordžu Bušu jaunāko, kad viņš ieradās vizītē Krievijā un pusdienoja ar Putinu. 2014. gada maijā hakeru grupa “Anonymous International” apgalvoja, ka Prigožins finansēja interneta troļļu grupas Pēterburgā. Zināms, ka 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā Prigožina finansētā “Sanktpēterburgas Interneta pētījumu aģentūra” veica tīmekļa manipulācijas Donalda Trampa atbalstam, bet 2016. gadā parādījās ziņas par Jevgeņija Prigožina saistību ar “Vagner” algotņu grupas vadītāju un kvēlu nacistu fanu Dmitriju Utkinu, kuru viņš finansēja ar no Krievijas valdības saņemtajiem līdzekļiem.

Kad izgāzās Putina cerētais “zibenskarš” Ukrainā un okupantu armija sāka ciest milzīgus zaudējumus, lielgabalgaļas vervēšanā tika iesaistīts Prigožins, kurš vāca visāda veida salašņas no Krievijas cietumiem. Pēc gadiem ilgas liegšanās 2022. gadā viņš beidzot atzinās, ka jau 2014. gadā bija izveidojis “Vagner”, viņš ir šī grupējuma īpašnieks, un viņa algotņi kā Krievijas iesūtītie “traktoristi un ogļrači” karoja Donbasā.

Kara laikā Prigožins ilgstoši konfliktēja gan ar Krievijas militāro vadību, asi kritizējot gan aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, gan ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, reizēm netieši atļaujoties veltīt asus vārdus pat Putinam. 

2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā “gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju”, ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā “atjaunot taisnīgumu” un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, šādi uzsākot dumpi pret oficiālo Krievijas valdību.

24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnerieši uzsāka kustību un bez pretestības iegāja Rostovā pie Donas. Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz Maskavu, nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus helikopterus, vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem. Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja. Televīzijas uzrunā Putins runāja par “nodevību”, “dūrienu mugurā” un “bruņotu dumpi”, visiem dalībniekiem draudot ar “nenovēršamu sodu”, bet ne ar vārdu nepieminot ne Prigožina vārdu, ne “Vagner”. Dažādi mediji ziņoja, ka Putins pat aizbēdzis prom no Maskavas.

Tomēr aptuveni 200 km pirms Maskavas vāgnerieši apstājās. Vēlu vakarā Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka vāgnerieši atkāpsies uz savām lauka nometnēm, bet pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.

Visiem bija skaidrs, ka pēc dumpja Prigožina dienas ir skaitītas, jo Putins nevienam nepiedotu savas vienpersoniskās varas tik demonstratīvu apstrīdēšanu un paša publisku pazemošanu. Tieši pēc diviem mēnešiem 2023. gada 23. augustā Prigožins gājis bojā pēc sprādziena lidmašīnā virs Tveras apgabalā. Kopā ar viņu tika likvidēta visa “Vagner” vadība, ieskaitot Utkinu, kā arī bojā gāja lidmašīnas piloti un stjuarte.

Prigožina bēres neafišēja, atvadās piedalījās tikai tuvākie radi, bet plašsaziņas līdzekļi līdz pēdējam brīdim nezināja apbedīšanas vietu. Oktobrī Putins paziņoja, ka uz bojā gājušajiem bija atrastas granātu šķembas, tādējādi pēc oficiālās versijas, vāgnerieši sevi uzspridzinājuši paši. Viņa algotņu impēriju ātri pievāca Krievijas Aizsardzības ministrija viņam tik nīstamā Sergeja Šoigu vadībā.

Ironiski, bet savā ziņā Prigožina sapnis šomēnes piepildījās, un Šoigu tika atcelts no aizsardzības ministra amata.