"Agrova Baltics" dibinātājs Jurijs Adamovičs skaidro, cik Latvijas iedzīvotāji ir gatavi maksāt par olām

"Agrova Baltics" pērn gandrīz dubultoja apgrozījumu un no zaudējumiem pārgāja pie vairāk nekā piecu miljonu eiro peļņas. Kas bija galvenie iemesli šādam rezultātam?

2025. gads mums ir vēsturiski labākais gads. Neto apgrozījums pārsniedza 24 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 90% pieaugums. EBITDA bija 9 miljoni eiro, kas ir 250% pieaugums, un tīrā peļņa ir 5,2 miljoni eiro.

Izaugsmi nodrošināja trīs svarīgākie faktori. Pirmkārt, mums pieauga ražošanas apjoms, jo pagājušogad pabeidzām iesākto investīciju programmu un ražošanas kapacitāti palielinājām par 60%. Tā kā mēs vēl neesam pilnu gadu nostrādājuši ar jaunajām jaudām, attiecīgi kopējais pārdoto olu daudzums 2025. gadā pieauga par 47-48% pret iepriekšējo gadu.

Svarīgi ir tas, ka, realizējot šīs investīcijas, mēs būtiski paplašinājām piedāvāto produktu klāstu. Mēs pagājušogad bijām spējīgi klientiem piedāvāt vairāk produktu ar krietni labāku maržu un pievienoto vērtību. Tie ir gan jauni šķidrie olu produkti, gan arī atklājām jaunus brīvās turēšanas cehus, kur putni pārvietojas brīvi. Līdz ar to šāda tipa olas tirgojas ar lielāku uzcenojumu.

Trešais iemesls labajiem rezultātiem, kas nav mazsvarīgi, ka kopumā pagājušais gads nozarei visā Eiropā bija diezgan labvēlīgs. Cenas turējās labā līmenī. Tie nav faktori, kas būtu tieši mūsu nopelns, bet kopumā šo trīs faktoru mijiedarbības rezultātā pagājušais gads tiešām bija ļoti, ļoti veiksmīgs.

Kopumā mēs esam izdarījuši to, ko arī bijām solījuši saviem investoriem. Pirms publiskā piedāvājuma mēs investoriem solījām, ka, realizējot šo investīciju programmu, mūsu biznesa modelis fundamentāli mainīsies un to, ka rentabilitātes līmenis jūtami uzlabosies. Tas arī ir noticis, un 2025. gada rezultāti, investīciju programmu noslēdzot, norāda, ka solījumi, ko devām, ir izpildījušies.

Runājot par šo gadu, kādi ir plāni? Jūs teicāt, ka pagājušogad gandrīz visu gadu vēl nestrādājāt ar pilnu palielināto jaudu. Tas nozīmē, ka tas efekts vēl arī šogad turpināsies?

Šogad uz prognozēm skatāmies piesardzīgi optimistiski. Izskatās, ka pirmais pusgads būs ļoti labs, un arī gads kopumā varētu būt labs.

Mēs prognozējam, ka apgrozījums būs līdzīgs un arī rentabilitātes līmenī būsim ļoti tuvu pagājušā gada rezultātiem. Mēs neuzrādīsim ļoti lielu pieaugumu "Agrova" līmenī, jo mums šogad vairākos cehos notiek ganāmpulka nomaiņa. Tas nozīmē, ka atsevišķi cehi divus līdz trīs mēnešus būs bez ganāmpulka, un attiecīgi tajā periodā ienākošā naudas plūsma būs mazāka.

Plānota "Agrova Baltics" obligāciju emisija 30 miljonu eiro apmērā. Kāpēc izvēlējāties tieši obligācijas, nevis kādu citu finanšu piesaistes veidu?

Mūsu gadījumā obligācijas ir viens no vairākiem iespējamiem kapitāla piesaistes instrumentiem. Esam strauji augošs uzņēmums ar ambiciozu investīciju programmu, tādēļ regulāri izvērtējam dažādas finansējuma alternatīvas, tostarp banku finansējumu, obligācijas un citus kapitāla tirgus instrumentus.

Potenciāli obligāciju programma mums sniegtu papildu elastību un iespēju diversificēt finansējuma avotus. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka mūsu pieeja vienmēr ir pragmatiska. Mēs izvēlamies nevis konkrētu instrumentu par katru cenu, bet gan konkrētajā brīdī uzņēmumam un akcionāriem izdevīgāko risinājumu.

Mums drīz būs trīs gadi kā biržā kotētam uzņēmumam, un šajā laikā esam konsekventi īstenojuši investoriem dotos solījumus. Tas mums dod pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā kapitāla tirgus būs efektīvs instruments uzņēmuma turpmākai izaugsmei.

Kad tas varētu notikt?

29. maijā saņēmām Latvijas Bankas apstiprinājumu obligāciju programmas prospektam, kas ir nozīmīgs sagatavošanās posms un dod mums iespēju nepieciešamības gadījumā operatīvi izmantot kapitāla tirgus finansējumu.

Vienlaikus šobrīd paralēli izvērtējam vairākas alternatīvas finansējuma iespējas, tostarp banku finansējumu un citus kapitāla piesaistes risinājumus. Uzņēmuma finanšu situācija ir stabila, un mums ir pietiekama likviditāte, lai turpinātu īstenot investīciju programmu tuvākajā periodā.

Tādēļ pašlaik nav pieņemts galīgais lēmums par pirmā obligāciju laidiena termiņu. Nākamo viena līdz divu mēnešu laikā plānojam izvērtēt pieejamās alternatīvas un pieņemt lēmumu par uzņēmumam un tā akcionāriem ekonomiski izdevīgāko finansējuma struktūru.

Obligāciju programma saglabājas spēkā, un tā joprojām ir viens no iespējamajiem instrumentiem mūsu attīstības projektu finansēšanai nākotnē.

Kam konkrēti tiks novirzīts šis finansējums?

Tie ir ieguldījumu projekti Alūksnē un Preiļos. Alūksnē mēs plānojam uzbūvēt vēl trīs jaunas dējējvistu novietnes. Mēs plānojam paplašināt un modernizēt olu šķirošanas centru, plānojam arī paplašināt barības ražotni un attīstīt organiskā mēslojuma ražošanu, ierīkojot granulēšanas cehu.

Tas nozīmē, ka rezultātā Alūksnē mums veidosies pilnībā integrēts ražošanas komplekss, kas aptvers visu vērtības ķēdi - no barības ražošanas līdz gatavai produkcijai un arī visu blakusproduktu pilnīgai pārstrādei. Pēdējais posms mums šobrīd vēl iztrūkst, jo visus kūtsmēslus pārdodam tuvumā esošām biogāzes rūpnīcām.

Preiļos mums jau ir divi cehi, kas šobrīd vēl nestrādā. Diemžēl mums ļoti ievilkās ietekmes uz vidi novērtēšanas process, kas aizņēma piecus gadus. Bet tāda ir mūsu realitāte.

Plāns ir, ka piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti, lai Preiļos uzbūvētajās novietnēs ieliktu cāļu audzēšanas iekārtas. Beidzot sāksim arī jaunputnus paši sev audzēt. Līdz šim "Alūksnes putnu fabrikas" vajadzībām jaunputnus vienmēr esam iepirkuši no ārpus Latvijas, pārsvarā no Polijas.

Tas būs ļoti svarīgs posms uzņēmuma attīstībā, jo ļaus pilnībā noslēgt visu bioloģisko ciklu. Mūsu nozarē tas ir diezgan svarīgi. Mēs redzam arī pēc savas pieredzes Lielbritānijā, kur paši audzējam cāļus un jaunputnus, ka statistiski pašaudzētie ganāmpulki uzrāda labākus rezultātus - tiem ir augstāka produktivitāte un dējība.

Kādā laika posmā ir plānots pabeigt šos investīciju projektus?

Alūksnē būvniecības darbi jau notiek pilnā sparā - ir pabeigta pāļu urbšana visām trim novietnēm, procesā ir ēku karkasa kolonnu montāžas un jumta kopņu uzstādīšanas darbi. Arī visas iekārtas ir pasūtītas, līgumi parakstīti, avansi samaksāti.

Plāns ir tāds, ka dējējvistu novietnes mēs uzbūvēsim šogad. Visus iepriekšminētos investīciju projektus plānojam pilnībā pabeigt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām - 2027. gada marta beigām.

Cik jums kopumā būs dējējvistu pēc šo projektu pabeigšanas? Cik olu spēsiet saražot gadā?

Mums kopumā būs aptuveni 1,1 miljons dējējvistu. Tas nozīmē, ka varēsim saražot ap 300 miljoniem olu gadā.

Un cik šobrīd saražojat?

180 miljonus.

Kopumā par Baltijas kapitāla tirgu tiek runāts, ka tas nav īpaši attīstīts Latvijā. Kā jūs vērtētu, cik sarežģīti šobrīd Baltijā ir piesaistīt kapitālu ražojošam uzņēmumam?

Es domāju, ka te jānodala atsevišķi obligāciju tirgus un atsevišķi akciju kapitāla tirgus.

Ja runājam tieši par akciju kapitāla tirgu, tad diemžēl ir tā, ka tas mums ir ļoti maz attīstīts. Mēs to redzam arī paši pēc savām "Agrova Baltics" akcijām - likviditāte ir samērā zema.

Nesen "Signet Bank" izlaida savu analītisko pētījumu un apskatu par uzņēmumu vērtējumiem un to, kas, viņuprāt, ir godīga cena. "Signet" investīciju banku analītiķu vērtējumā mūsu akcijas cena un tas, kur tā šobrīd tirgojas, būtiski atšķiras.

Kāpēc tas tā ir? Manuprāt, galvenais iemesls ir ļoti zemā likviditāte mūsu tirgū kopumā. Un "Agrova" nav vienīgais šāds piemērs. Mēs redzam arī citus emitentus, kas uzrāda ļoti labus rezultātus, regulāri maksā dividendes, bet akcijas cena neatspoguļo uzņēmuma patieso vērtību.

Manuprāt, to var atrisināt tikai ar to, ka akciju tirgus kļūst likvīdāks. Kā to panākt, tas jau ir atsevišķs, garāks sarunas temats, bet skaidrs ir tas, ka mums vienkārši ir jālaiž biržā lielie stratēģiskie valsts uzņēmumi, lai tirgus kapitalizācija būtiski pieaugtu. Ja to izdarītu, mēs panāktu, ka Latvija beidzot nonāk lielo investīciju fondu radarā. Mēs vairs nebūtu tā sauktais mazattīstītais kapitāla tirgus, bet kļūtu par attīstības tirgu. Un tad automātiski nonāktu daudz lielāku investoru redzeslokā. Šobrīd diemžēl mēs viņu kartē praktiski neeksistējam.

Pārejot pie eksporta, jūs arī esat teicis, ka pāreja uz brīvās turēšanas olām ļaus būtiski kāpināt eksportu. Kādi ir jūsu eksporta mērķi tuvākajos gados, un kā šobrīd jums klājas eksporta tirgos?

Šobrīd no saražotā apmēram 60-70% ir eksports. Visi jaunie apjomi, ko mēs attiecīgi būvējam tagad, principā būs orientēti uz eksportu.

Nav noslēpums, ka viens no parametriem, ar ko Latvija izceļas, ir putnkopības nozare - Latvija pēc dējējvistu skaita uz vienu iedzīvotāju ir pirmajā vietā Eiropā. Līdz ar to putnkopības nozare ir viena no retajām nozarēm Latvijā ar ļoti izteiktu eksporta orientāciju. Arī visas mūsu izaugsmes ambīcijas ir saistītas ar gala produkta realizāciju eksporta tirgos.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka faktiski mūsu pašmāju tirgus ir Baltija, jo to, ko saražojam Alūksnē, mēs pārdodam visās trijās Baltijas valstīs. Skaidrs, ka mūsu klientu lokā ir lielie mazumtirdzniecības tīkli - vārdos nesaukšu, bet jebkuru Baltijas veikalu tīklu paņemot, ja tu ar viņiem strādā, tad automātiski piegādā gan uz Igauniju, gan Lietuvu, gan Latviju. Tas, protams, statistiski eksporta komponenti varbūt nedaudz mākslīgi palielina, bet idejiski mēs Baltiju uzskatām par pašmāju tirgu.

Realizējot šo kārtējo investīciju programmu, mēs spēsim apgādāt arī savus stratēģiskos klientus Centrāleiropā.

Eksporta attīstībā koncentrēsieties uz Centrāleiropu?

Jā, prioritāri Centrāleiropā un Austrumeiropā. Bet jāsaprot arī mūsu nozares specifika. Ja mēs vedam, teiksim, olas kā gala produktu uz tālākām valstīm, tad, lai tās nonāktu mazumtirdzniecībā, visdrīzāk tās jau tiek fasētas konkrētā tīkla iepakojumā. Skaidrs, ka mūsu preču zīmes ārpus Latvijas vietējam patērētājam neko neizsaka. Līdz ar to tas pārsvarā būs privāto preču zīmju segments.

Otrs virziens, ka mēs vedam savas olas vai olu produktus uz pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas izmanto mūsu produkciju citu pārtikas produktu ražošanā.

Šobrīd eksportējam jau uz vairāk nekā 20 valstīm. Prognozējam, ka apjomi pieaugs un jaunās ražošanas jaudas mums palīdzēs vairāk fokusēties uz stratēģiskajiem klientiem un, iespējams, slēgt arī lielākus līgumus.

Ja runājam par trešo valstu produkciju, arī mūsu ražotāji lētās Ukrainas olas ir minējuši kā lielu problēmu. Cik lielā mērā Eiropas tirgus šobrīd ir vai nav, pasargāts no Ukrainas produkcijas? Kā jūs redzat šo lētās produkcijas ieplūšanu?

Ja runājam pavisam godīgi un atklāti - Eiropas tirgus un Eiropas ražotājs nav pasargāts. Tas ir jautājums politiķiem, kāpēc tiek realizēta šāda politika.

Realitāte ir tāda, ka mums, no vienas puses, ir ļoti stingras kvalitātes, pārtikas drošības un dzīvnieku labturības prasības, kuras jebkuram Eiropas Savienības ražotājam ir jāievēro. Un tas viss maksā naudu. Nav noslēpums, ka Eiropas pārtikas kvalitātes standarti ir vieni no stingrākajiem pasaulē. Bet tas tieši ietekmē pašizmaksu.

No otras puses, Briseles un arī vietējie politiķi pieņem lēmumus atvērt tirgu ražotājiem no trešajām valstīm, kas, mūsuprāt, nav taisnīgi un kropļo konkurenci.

Ja runājam tīri par pašizmaksu, tad neviens Eiropas lauksaimniecības ražotājs nevar un nevarēs konkurēt ar ražotājiem Ukrainā, Turcijā vai citās trešajās valstīs, jo tur pašizmaksu bāze ir divas līdz trīs reizes zemāka. Līdz ar to mēs varam konkurēt tikai ar kvalitāti. Lielākā problēma ir tāda, ka ne visi patērētāji ir gatavi par to maksāt. Īpaši mūsu reģionā - Latvijā un Austrumeiropā - ļoti liela daļa pircēju tomēr izvēlas lētāko produktu.

Bet vai patērētājs ir gatavs maksāt par kvalitatīvām olām, vai tomēr cena ir noteicošais faktors?

Manuprāt, noteicošā pilnīgi noteikti ir cena. Tas, kas ļauj attīstīties tādiem ražotājiem kā mēs un mūsu kolēģiem, ir tas, ka Eiropā globalizētā pasaulē notiek pāreja uz ārpus sprostiem ražotām olām un attiecīgi uz augstākiem dzīvnieku labturības standartiem. Tas arī zināmā mērā diktē to, ka mūsu jaunās ražošanas jaudas ir paredzētas tieši eksporta tirgiem.

Bet, būsim godīgi, lielākā daļa patērētāju izvēlas pēc cenas. Un cilvēkiem to nevar pārmest. Ne katrs patērētājs jūtas materiāli tik nodrošināts, lai dzīvnieku labturība viņam būtu svarīgāka par to, vai visi ģimenes locekļi ir paēduši un saņem nepieciešamo proteīna daudzumu.

Tā ir problēma, un tas ir jāatzīst. Mēs redzam, ka gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs ārpus sprostiem ražoto olu īpatsvars pieaug, bet ne tik strauji, kā tas notiek Rietumeiropā. Kāpēc? Tāpēc, ka tur vienkārši ir augstāka pirktspēja.

Kāda ir aptuvenā cenu starpība starp brīvās turēšanas olām un sprostos ražotām?

Ir jānodala divas kategorijas. Ir tā saucamās brīvās turēšanas vistu olas, kur putniem ir iespēja staigāt arī ārpus novietnes, ārpus fermas. Un ir tā saucamās kūtī dētās, kur putniem ir iespēja brīvi pārvietoties ceha iekšienē.

Ja mēs salīdzinām kūtī dēto olu pašizmaksu ar sprostos ražotām olām, tad starpība ir apmēram 30-35%. Savukārt, ja runājam par brīvās turēšanas vistām, tad pašizmaksa var būt pat divreiz lielāka.

Kāpēc? Tāpēc, ka kapitālieguldījumi ir lielāki. Ir regulatīvās prasības nodrošināt lielākas platības vienam dzīvniekam. Tas nozīmē, ka vienāda izmēra fermā var ievietot mazāku ganāmpulku. Tas automātiski noved pie lielākas pašizmaksas un nepieciešamības uzņēmumam veikt lielākus kapitālieguldījumus, lai saražotu tādu pašu olu apjomu.

Kā nozari pēdējos gados ir ietekmējis izejvielu cenu pieaugums? Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti pieauga gan energoresursu, gan citu izejvielu cenas. Pēc tam situācija it kā stabilizējās, bet atkal ir kāpumi. Kā jūs raksturotu situāciju gan energoresursu, gan arī, piemēram, barības un citu galveno resursu ziņā?

Par energoresursiem runājot, tur mēs plus mīnus tikām ietekmēti tāpat kā visi pārējie. Bet mūsu nozares galvenā komponente tomēr ir lopbarība, jo tā veido gandrīz 60% no pašizmaksas. Līdz ar to tieši tas mūs ietekmēja vissāpīgāk.

Šobrīd situācija principā jau ir normalizējusies, un visi tirgus spēlētāji pa šiem gadiem ir iemācījušies strādāt jaunajā realitātē. Bet, karam sākoties, bija ļoti smagi. Tas bija zināms šoks, jo piegāžu ķēdes bija sabrukušas.

Mēs pilnīgi nopietni apsvērām iespēju iekonservēt divas trešdaļas fabrikas, jo pirmajos mēnešos redzējām, ka ne visi tirgus dalībnieki bija gatavi adekvāti reaģēt uz situāciju. Es šeit vairāk runāju par mazumtirdzniecības tīkliem. Karš Ukrainā tika uzskatīts par "force majeure" apstākļiem, bet daži lielie klienti tomēr uzstāja, ka "nekas jau nav noticis" - līgums ir līgums, pildiet savas saistības. Tajā pašā laikā mums barības izmaksas bija pieaugušas divas vai pat trīs reizes.

Mēs pat bijām spiesti piesaistīt valdību, lai šo situāciju risinātu, jo vajadzēja atrast kaut kādu kompromisu. Tas nozīmēja, ka vairāku mēnešu garumā daudzi ražotāji, tostarp mēs, strādāja ļoti smagos apstākļos.

Un šobrīd? Ņemot vērā konfliktu Tuvajos Austrumos un neskaidrību par to, kā viss atrisināsies?

Mēs jūtam, ka atsevišķām komponentēm cenas atkal pieaug. Arī barības pašizmaksa pēdējos mēnešos ir pieaugusi, un ir prognozes, ka cenas vēl varētu nedaudz augt.

Tāpat mēs nozarē jūtam, ka, tā kā loģistikas ķēdes Tuvo Austrumu reģionā zināmā mērā ir sabrukušas, daļa produkcijas, kas agrāk bija paredzēta citiem tirgiem, tagad nonāk Eiropā. Mūsu gadījumā mēs īpaši izjūtam Turcijas produkciju. Varbūt Baltijā un Austrumeiropā to nejūt tik izteikti, bet tālākajos eksporta tirgos Eiropā mēs redzam, ka Turcijas produkcijas īpatsvars pieaug un tas ietekmē cenas.

Piemēram, Turcijas olas nonāk Spānijā?

Tas vairāk attiecas uz olu pārstrādi un olu produktiem. Ja runājam par trešo valstu olām kopumā, tad Latvija un Lietuva zināmā mērā ir izņēmums. Pie mums, ieejot lielo starptautisko veikalu tīklos, plauktos var redzēt Ukrainā ražotas olas. Bet, ja jūs aiziesiet uz šo pašu tīklu veikaliem Francijā, Itālijā vai Vācijā, jūs tādas olas neredzēsiet - tur plauktos būs tikai Eiropā ražota produkcija.

Kopumā par pieprasījumu un cenām, kā pēdējā laikā tās ir mainījušās? Kāds ir bijis cenu pieaugums, un kādas ir prognozes turpmāk?

Jāsaprot, ka ražotājs jau pa lielam nenosaka cenu veikala plauktā. To nosaka mazumtirdzniecības tīkli, jo viņi veido savu cenu politiku.

Tas, ko mēs redzam no savas puses, ka pēdējie divi gadi mūsu nozarei ir bijuši labi. To es neslēpšu. Bet jebkura lauksaimniecības apakšnozare ir cikliska, un šie cikli ir ļoti izteikti.

Mums svarīgākais ir nodrošināt, ka saviem klientiem spējam piegādāt stabilu, labas kvalitātes produktu nepieciešamajos apjomos un vienlaikus uzturēt uzņēmuma rentabilitāti komfortablā līmenī. Skaidrs, ka mums kā augošam uzņēmumam, kuram ir arī kredītsaistības, ir jāspēj pelnīt nauda, gan lai norēķinātos ar kreditoriem, gan lai turpinātu realizēt attīstības programmu.

Kopumā mēs šobrīd neredzam priekšnosacījumus tam, lai cenas ietu uz leju. Tam vienkārši nav priekšnoteikumu. Gan ģeopolitiskā situācija tepat mūsu reģionā, gan arī Tuvo Austrumu reģionā liek domāt, ka nenoteiktība saglabāsies. Turklāt nozarē joprojām turpinās pāreja uz jaunām ražošanas metodēm un augstākiem standartiem, kas prasa lielas investīcijas.

Tāpat mēs redzam, ka putnu gripa joprojām ir ļoti liela problēma visā Eiropā. Uzliesmojumi notiek regulāri, īpaši Centrāleiropā un Dienvideiropā. Tas nozīmē, ka tiek izkauti lieli ganāmpulki. Bet patērētāju skaits jau nemainās, līdz ar to citiem Eiropas ražotājiem ir jāspēj kompensēt šos iztrūkstošos apjomus.

Protams, mēs redzam, ka atsevišķi mazumtirdzniecības tīkli mēģina cenas samazināt. Mēs redzam, ka tādas pirmās nepieciešamības preces kā olas un piens reizēm tiek izmantotas kā pircēju pievilināšanas produkti, lai piesaistītu cilvēkus veikalam. Tīkls varbūt ar šiem produktiem pat nepelna, bet nopelna uz citām produktu grupām.

Tagad vēl būs interesanti vērot situāciju ar samazināto PVN likmi no 1. jūlija. Būs ļoti interesanti pavērot, kā uzvedīsies tirgus dalībnieki un vai šo PVN samazinājumu visi tiešām atspoguļos gala cenās.

Bet jūs taču redzat, par kādām cenām pārdodat lielveikalu tīkliem un kādas cenas pēc tam ir veikala plauktā. Tad olas nav produkts ar ļoti lielu uzcenojumu?

Tas ir diezgan delikāts jautājums. Es teiktu, ka ļoti dažādi. Ir tā saucamie "premium" produkti "premium" iepakojumos, kuriem tīkli mēdz piemērot lielus uzcenojumus. Bet ir arī situācijas, kad atsevišķi tirgus dalībnieki mūsu olas veikala plauktā pārdod pat lētāk, nekā paši no mums tās nopirkuši. Tas jau ir katra tīkla individuāls lēmums, kā viņi veido savu cenu politiku un kādas mārketinga aktivitātes izmanto, lai piesaistītu pircējus savam veikalam.

Runājot par pieprasījumu, šobrīd daudz tiek runāts par proteīna palielināšanu uzturā. Vai jūs to redzat arī pēc pieprasījuma? Vai olu patēriņš pieaug? Un kādas ir prognozes nākotnē?

Mēs kopumā redzam, ka olu patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā turpina augt - Latvijā patēriņš ir apmēram 215-220 olas uz vienu cilvēku gadā.

Tajā pašā laikā mēs vēl krietni atpaliekam no, piemēram, Dienvideiropas valstīm, kur šie rādītāji var sasniegt pat 300 olas uz vienu cilvēku gadā. Skaidrs, ka tas zināmā mērā ir saistīts arī ar nacionālo virtuvi un ēšanas paradumiem. Pirmajā vietā pasaulē ir Meksika, jo tur olas ļoti plaši izmanto dažādos ēdienos.

Bet mēs redzam, ka kopumā olu patēriņš konsekventi aug. Mēs to redzējām gan Covid-19 laikā, gan arī pēc kara sākuma Ukrainā. Brīžos, kad daļai sabiedrības pirktspēja samazinājās, olas kā dzīvnieku izcelsmes proteīna avots turpināja augt, kamēr dažu citu proteīna avotu patēriņš kritās. Kāpēc? Tāpēc, ka olas objektīvi ir lētākais dzīvnieku izcelsmes proteīna avots. Ola būtībā ir superprodukts, jo tur ir visi vitamīni un minerālvielas, kas cilvēkam nepieciešami.

Arī mēs kopā ar Latvijas Apvienoto putnkopības nozares asociāciju (LAPNA) cenšamies olu kā proteīna avotu popularizēt, īpaši bērnu un skolēnu vidū. Ir zinātniski pierādīts, ka tas palīdz gan bērnu attīstībai, gan smadzeņu darbībai. Tas ir ļoti vērtīgs produkts.

Jāsaka, ka pēdējo divu gadu laikā "Agrova" grupa būtībā ir piedzīvojusi transformāciju, jo mēs vairs neesam tikai izteikts lauksaimniecības produktu ražotājs. Principā mēs jau kļūstam par pārtikas produktu ražotāju. Viens ir ola visos iespējamos veidos, bet otrs virziens ir olu produkti. Mums ir šķidro olu produktu ražošanas cehs, bet paralēli esam palaiduši arī jaunu biznesa virzienu ar funkcionālo veselīgā uztura zīmolu "Fiteg2", piedāvājot gan olu proteīna pulverus, gan olu membrānas kolagēnu, gan olu proteīna batoniņus ar dažādām piedevām.

Mums ir savs pētniecības un attīstības departaments, kas strādā pie jauniem produktiem un receptūrām. Tas viss ir uz zinātni un pētījumiem balstīts virziens. Mēs plānojam jau šogad palaist vēl vismaz divus jaunus inovatīvus produktus. Tas ir viens no mūsu jaunajiem stratēģiskajiem virzieniem, kur grupa iegulda diezgan daudz laika un enerģijas. Skaidrs, ka ola bija un paliek mūsu pamatprodukts, bet mūsu ambīcija ir pakāpeniski virzīties arvien dziļāk pārstrādātu produktu virzienā.

Jūs strādājat reģionos. Cik sarežģīti ir piesaistīt darbiniekus, un cik lielā mērā palīdz automatizācija, kādus risinājumus jūs ieviešat?

Darbaspēka pieejamība reģionos ir problēma. Tas ir viens no mūsu ikdienas izaicinājumiem. Iedzīvotāju skaits reģionos turpina samazināties, kas nozīmē, ka konkurence par darbiniekiem objektīvi kļūst arvien lielāka.

Kā mēs reaģējam? Mēs cenšamies piedāvāt interesantu darba vidi, konkurētspējīgu algu, stabilu darbavietu. Mēs arī parādām kolektīvam, ka turpinām investēt un attīstīties. Ar savām darbībām rādām, ka esam darba devējs, kurš ir dinamisks un ar nākotnes perspektīvu.

Automatizācijas un robotizācijas virzienā mēs pilnīgi noteikti ejam. Es pat teiktu, ka mūsu biznesā Lielbritānijā automatizācijas pakāpe ir ievērojami augstāka nekā Latvijā, un mēs šo pieredzi vēlamies pārnest arī šeit. Skaidrs, ka, tik būtiski pieaugot ražošanas apjomiem, atrast jaunus darbiniekus kļūs arvien sarežģītāk.

Jau minētās investīciju programmas rezultātā Alūksnē sasniegsim 1,1 miljonu dējējvistu, un nākamo trīs līdz četru gadu laikā plānojam izaugt līdz 1,7 miljoniem. Tas nozīmē, ka ikdienā saražosim jau tuvu 600 miljoniem olu gadā. Skaidrs, ka bez automatizācijas un robotizācijas tas nav iespējams. Tām būs jābūt neatņemamai ražošanas procesa sastāvdaļai, lai spētu šādu olu daudzumu sašķirot, safasēt un sapakot klientiem vajadzīgajos iepakojumos. Tāpēc mēs pilnīgi noteikti turpināsim investēt jaunās tehnoloģijās.

Jau pieminējāt ražotni Lielbritānijā. "Agrova International" 2025. gadā par 40 miljoniem eiro iegādājās Lielbritānijas olu ražotāju "Sunrise Group". Kāpēc izlēmāt spert šādu soli tieši Lielbritānijas tirgū?

Sākšu no otra gala. Principā tas ir pašpietiekams bizness, jo atšķirībā no "Agrova Baltic", kas ražo un pārdod produkciju visā Eiropā, "Sunrise" ir izteikti fokusēts uz Lielbritānijas tirgu. Arī Lielbritānija atšķirībā no Latvijas nav pašnodrošināta ar olām. Briti saražo tikai apmēram 80% no tā, ko paši patērē. Attiecīgi ap 20% tiek importēti no citām valstīm.

Lielbritānija arī ir ļoti unikāls tirgus. Tur aptuveni 85% no nacionālā ganāmpulka ir brīvās turēšanas vistas. Tas Eiropā un pat pasaulē ir ļoti unikāls gadījums. Briti jau vairākas desmitgades apzināti ir virzījušies uz šo ražošanas modeli. Tas ir sarežģītāks, bet vienlaikus arī ar augstāku rentabilitāti.

Lielbritānijas tirgus ir arī ļoti nobriedis un ļoti aizsargāts tirgus. Mēs redzam, ka arī tie paši mazumtirdzniecības tīkli, kas strādā Baltijā un ir pārstāvēti arī tur, Lielbritānijā darbojas pavisam citādi. Kontraktēšanās veids, līgumu termiņi, cenu pārskatīšanas mehānismi - tas viss ir daudz citādāk un nobriedušāk.

Un ļoti spēcīga ir arī vietējā tirgus aizsardzība. Godīgi sakot, Eiropai un Latvijai būtu daudz ko mācīties no Lielbritānijas šajā ziņā. Lielbritānijā darbojas tā saucamā "British Lion" kvalitātes sistēma. Tā sertificē visus ražotājus un regulāri veic gan pieteiktos, gan nepieteiktos auditus. Lai kļūtu par šīs sistēmas dalībnieku, tavai ražotnei ir jāatrodas Lielbritānijā. Tas ir viens no pamatkritērijiem. Ja tu neesi "British Lion" sistēmā, tava produkcija vienkārši netiek tirgota lielajos supermarketos. Tas ir ģeniāls veids, kā aizsargāt vietējo ražošanu. Vienlaikus tas garantē patērētājiem, ka produkts tiešām ir saražots pēc augstākajiem kvalitātes standartiem.

Tādā ziņā tas ir ļoti interesants tirgus - stabils, ar labām maržām. Mēs tur daudz mācāmies un ļoti ceram, ka kopā ar LAPNA un Zemkopības ministriju kādas no šīm idejām izdosies ieviest arī Latvijā.

Vai nākotnē jūs varētu iegādāties vēl kādu uzņēmumu?

Jā, pilnīgi noteikti šādu iespēju nevaram izslēgt. Mēs gribam turpināt attīstīties, un skaidrs, ka Latvijas un Baltijas tirgus ir ļoti mazs. Ja tu gribi augt, tad ir divas iespējas, vai nu organiski būvēt jaunas ražošanas jaudas šeit un eksportēt produkciju, vai arī iegādāties ražojošus uzņēmumus citās valstīs.

Vai jau ir kāds uzņēmums vai tirgus, kas iekritis acīs?

Konkrēti vēl nē. Mēs jau arī Anglijā šobrīd būvējam trīs jaunas fermas. Tā kā mēs ne tikai pērkam uzņēmumus, bet arī paši attīstām jaunus projektus. Tuvākā gada laikā arī Lielbritānijā plānojam nodot ekspluatācijā jaunas fermas.

Pēdējos mēnešos "Alūksnes putnu ferma" nonākusi dzīvnieku tiesību aktīvistu uzmanības centrā. Arī PVD ir veicis pārbaudes. Vai ir kādi rezultāti, un kāda šī situācija ir?

Nekas nav īsti attīstījies, jo PVD pie mums regulāri ierodas gan pieteiktās, gan nepieteiktās pārbaudēs. Mēs ar savu ražotni Alūksnē lepojamies. Mums desmit gadu laikā nav bijis neviena pārkāpuma ne dzīvnieku labturības jomā, ne kādā citā jomā. Tas ir kopš brīža, kad mūsu komanda sāka tur saimniekot.

Jāsaprot arī tas, ka mēs strādājam ar lieliem starptautiskiem mazumtirdzniecības tīkliem. Šie tīkli regulāri sūta savus auditorus gan pieteiktās, gan nepieteiktās pārbaudēs. Tas notiek regulāri, jo šie uzņēmumi ļoti rūpējas par savu reputāciju un nestrādās ar kuru katru ražotāju.

Nekādas īpašas attīstības šai situācijai nebija. Drīzāk skumji bija tas, kādas metodes tika izmantotas šajā dezinformācijas kampaņā pret mums. Mūsu partneri izturējās saprotoši, jo nav jau noslēpums, ka, tā saucamie, dzīvnieku aktīvisti līdzīgas metodes izmanto arī citās valstīs. Tās metodes ir zināmas.

Mēs turpinām darbu ierastajā režīmā. Protams, tas nebija patīkami. Skaidrs, ka dzīvojam demokrātiskā valstī un nevalstiskais sektors ir vajadzīgs. Bet, manuprāt, arī nevalstiskās organizācijas nedrīkst izmantot savu statusu, lai piekoptu krimināli sodāmas metodes un ielauztos privātos ražošanas objektos, pārkāpjot visas iespējamās biodrošības prasības. Manuprāt, tas nav pieņemami nevienā civilizētā valstī.

Bija mēģinājumi iekļūt ražotnē ar droniem?

Jā, tai skaitā. Kopumā bija četri iekļūšanas mēģinājumi. Divi no tiem viņiem veiksmīgi. Mēs šobrīd sadarbojamies ar tiesībsargājošajām iestādēm. Visas personas ir noskaidrotas, un izmeklēšana notiek.

Vai ir plānots kādā veidā vērsties pret biedrību "Dzīvnieku brīvība"?

Mēs esam vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs par pašu faktu un notikušo. Tas ir ļoti bīstami un nepatīkami, jo sekas šādai rīcībai var būt dramatiskas ne tikai konkrētai ražotnei, bet visai nozarei infekciju ievazāšanas gadījumā.

Visā, ko viņi publiski ir stāstījuši, mēs šobrīd esam nolēmuši īpaši neiesaistīties. Mēs gribam fokusēties uz uzņēmuma attīstību, piegādāt klientiem kvalitatīvu produktu un attīstīt biznesu, nevis tērēt enerģiju šādiem margināliem konfliktiem.

Pēc šiem incidentiem bija kādas papildu procedūras vai drošības izmaiņas?

Mums būtībā nebija ko fundamentāli mainīt, jo tas, kas notika, bija ļoti rupjš vairāku likumu pārkāpums. Tas, ko izdarījām, - papildus investējām drošības un novērošanas aprīkojumā, lai nākotnē šādas situācijas maksimāli minimizētu. Bet kopumā turpinām strādāt ierastajā režīmā.