VIDEO: Valdis Zatlers nosauc divas fundamentālas kļūdas, kas pieļautas deviņdesmitajos gados

Uz jautājumu, ko dara tagad, Valdis Zatlers atbild, ka dzīvo ļoti trauksmainu dzīvi, ir daudz darāmā. Rīgā viņš lobējot dažādus kultūras projektus. “Ja neviens tos nelobētu, nekas nenotiktu, jo mums tik tā liekas, ka ir valdība, ir pašvaldība, un tās risinās šīs lietas, bet īstenībā bez stumšanas no sabiedrības puses nevar iztikt.” Zatlers atklāj, ka cenšas daudz ceļot pa pasauli, satikt cilvēkus, saprast, kas notiek. Viņš uzskata, ka no medijiem objektīvu ainu iegūt nevar, ir jāceļo, jāpiedalās semināros un konferencēs. Bet vasarā ir dārzs, kas vienlaikus ir baudījums, kā arī fizioterapija un psihoterapija.

Jautāts par deviņdesmitajiem gadiem, Valdis Zatlers teic, ka noteikti jāsāk ar pozitīvo. Viņš pats uzskata, ka 90% gadījumu tika pieņemti fundamentāli pareizi lēmumi. “Īstenībā tos veiksmes stāstus mēs varētu ilgi stāstīt, un varbūt mēs par maz to darām. Bet, protams, nekas nav simtprocentīgi pareizs.”

Valdis Zatlers uzskata, ka ir divas fundamentālas kļūdas, kuru sekas mēs izjūtam joprojām un ko varēja nepieļaut. “Pirmā ir tā, ka savā izglītības reformā mēs no augstskolām izslēdzām visas citas valodas, izņemot latviešu. Gan studentiem, gan profesoriem, gan augstskolām. Tas bija pilnīgi pretēji tam, ko darīja mūsu valsts dibinātāji, kuri aicināja profesorus un gudros prātus no visas Eiropas, lai veidotu spēcīgas augstskolas, spēcīgus studentus. Bet mēs to ar valodu liedzām. Tā vietā uzreiz vajadzēja ķerties pie bērnudārziem un tur ieviest latviešu valodu. Tajā vecumā bērni ātri apgūst valodas un vēl nav politiski orientēti.”

Kā otru fundamentālu kļūdu Zatlers min pilsonības nepiešķiršanu nepilsoņu bērniem. “Brīvā valstī no brīvas gribas turpinājām paši ražot nepilsoņus. Šai grupai cilvēku radās jautājums – kāpēc šī valsts viņus atraidīja?” Zatlers uzskata, ka ekonomikā lielu, fundamentālu kļūdu nebija. Viņš gan atzīst, ka mums pietrūcis tāda politiķa, kā igauņiem bija Marts Lārs, kurš varēja pateikt – es zinu, ka mani tāpēc neievēlēs, tomēr es izdarīšu pareizas lietas. “Mūsu politiķi visu laiku satraucas par savu pārvēlēšanu, tāpēc varbūt atsevišķas lietas ir novēlotas. Piemēram, nav bijusi pietiekami principiāla nostāja attiecībā pret ofšoru ienākšanu ekonomikā un to ietekmi.”

Runājot par šodienu, Valdis Zatlers saka – mēs pārāk daudz runājam, ka mēs atpaliekam. “Daudzās lietās nebūt neatpaliekam, esam pat līderi. Esam samērā organisks elements Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā, kas šobrīd nostiprinās kā patstāvīga vienība ar savām specifiskām interesēm. Bet, ja aizbrauksiet uz Lietuvu, viņi teiks, ka Latvijā viss ir labāks. Igauņi ir mazliet lecīgāki, viņi varbūt skaļi to neteiks, bet pie sevis padomās, ka tas un tas Latvijā labāks. Tas ir normāli, ka kāds izvirzās vadībā un kāds ķer tos, kas ir vadībā; par to nevajadzētu satraukties.” Jautāts, ko partijām vajadzētu uzrunāt saistībā ar tuvajām Saeimas vēlēšanām, Valdis Zatlers teic, ka ir ilgtermiņa uzdevumi un īstermiņa uzdevumi. “Nesen notika valdības organizētas debates par mērķiem 2050. gadam, bet tas nav sevišķi nopietni. Pasaule tik strauji mainās, ka uz 2050. gadu labi ja kādus karodziņus var iespraust.”

Līdz vēlēšanām esot viens karstais kartupelis – jautājums, kas jāatrisina. Tā ir tā epopeja ar Stambulas konvenciju. Kamēr partijas turpinās šo tēmu risināt emocionāli, nevis racionāli – vieni lasīs tikai konvencijas nosaukumu, otri tikai vienu pantu –, tikmēr būs skandāls un sabiedrības šķelšanās. Valdis Zatlers cer, ka kāda partija tomēr uzņemsies zināmu vadību un tīri tiesiski sakārtos ar konvenciju saistītos jautājumus, cita starpā arī kliedējot sabiedrībā objektīvi pastāvošās bažas par visām “dženderisma, binārisma un nebinārisma un nekatro dzimšu problēmām”, kas dabas likumos un arī sabiedrības likumos esot mākslīgas prāta konstrukcijas. “Cilvēki grib skaidrību, un tā partija, kas to viesīs un tiesiski sakārtos, vēlēšanās gūs atbalstu. Mums, latviešiem, tas ir sevišķi būtiski, jo bez spēcīgas ģimenes institūcijas mums nekādi neiztikt un neatrisināt mūsu demogrāfijas problēmas.” Tāpēc Valdis Zatlers uzsver, ka mums jābeidz runāt par sieviešu un vīriešu vienlīdzību. “Vienlīdzības idejas vienmēr vēsturē ir nesušas postu. Mums jārunā par sieviešu un vīriešu līdzvērtību, kur viens dzimums papildina otru un otrādi, un abi ir vienlīdz svarīgi. Tas it kā skan konservatīvi, bet arī konservatīvismā var būt zināmas liberālisma iezīmes.” Zatlers uzskata, ka mums jāmācās jēgpilni debatēt, nenorejot un nenonicinot citādi domājošos. Demogrāfijai jābūt ikvienas partijas, un valdības dienas kārtībā. “Nepietiek tikai ar pabalstiem. Jo šo ideju nebūs, latviešiem 2035. gads, nerunājot par 2050. gadu, var izrādīties samērā bēdīgs.”

Runājot par citām aktualitātēm, Zatlers min, ka Latvijā pašlaik ir trīs sērgas: iepirkumi, konkursi uz amatiem un anonīmās sūdzības. “Iepirkumi ir sakārtoti tā, ka process it bezjēdzīgi garš un nekādi negarantē labākā piedāvājuma izvēli. Arī ar konkursiem uz amatiem ejot kā pa celmiem, bieži beidzas ar čiku, kandidātus bieži izsmērē gar sienu vēl pirms konkursa noslēguma. Bet nožēlojamākais ir tas, ka pēkšņi lielu varu ieguvušas anonīmas sūdzības, uz kuru pamata cilvēki var zaudēt darbu, tiek diskreditēti. Tā tāda sovjetiska stučīšanas tradīcija, kas nezin kāpēc šodien atdzimst.”

Tomēr Valdis Zatlers ir optimists un cer, ka šīm problēmām mēs tiksim pāri. Jaunajā gadā viņš novēl, lai mums būtu daudz bērnu, jo to vienmēr ir par maz, un lai mēs katru savu lēmumu vērtētu no pozīcijām, kā tas nāks par labu mūsu bērniem. Jo, ja būs laimīgi bērni, būs laimīga nācija.

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. 10. janvārī skaties un klausies sarunu ar kādreizējo Latvijas prezidentu Valdi Zatleru.