Ko runā tīmeklī: cik daudz būtu jāpelna vecākiem ar diviem bērniem?

Igors: “Šis ir nereāli nosakāms! Jo vairāk pelni, jo vairāk tērē! Attiecīgi tā robeža izplūst.”

Andris: “Trūkst info par ieradumiem. Cik bieži austeres, ceļojumi un JRT izrādes. Un vai ir auto.” 

Zanda: “Nu nav tāds – cik ir ok. Mūsu ģimenē 1500 eiro aiziet tikai mēneša apmaksai bērnu privātskolai Rīgā. Te arī varam apstāties, jo citi par šo summu arī dzīvo mēnesī. Viss ir atkarīgs no prioritātēm.”

maaa7h365: “Uz ģimeni 2+2 Rīgā “uz papīra” vismaz 5000 vajag, lai dzīvotu kaut cik ok. Kapeikas nebūs jāskaita, bet arī nekādus dižos dzīves plānus realizēt nesanāks.”

Monta: “Ko nozīmē – cik būtu ok. Paskatieties algas, kādas ir. Pieņemsim, ka abi nav vadītāji privātā kompānijā, ka abi strādā skolā vai valsts iestādē... Alga būs +-ap 1100–2000 uz papīra. Tātad kopumā vidēji ap 3000 uz papīra. Vai tas ir ok pie mūsdienu cenām? Protams, ka nē, jo cenas aug, bet realitātē, domāju, lielākā daļa aptuveni pelna 3000–4000 robežās uz ģimeni (1+1) Un tad ir tie, kas vairāk... Un tie, kas pat mazāk.” 

Uldis: “Lielākā daļa, kā tad.”

Lelde: “Te trūkst būtiska informācija – īres dzīvoklī, pašiem dzīvoklis vai privātmāja.”  

Sintija: “Pašiem dzīvoklis. Izmaksāts.”  

Māra: “Es riskēšu pakļūt zem riteņiem, bet... Tas, cik pelni, nav atkarīgs no tā, cik vajag ikdienas vajadzībām. Profesija, izglītība, slodze un katra darba devēja specifika veido atalgojumu. Ko Tu vari piedāvāt, lai pelnītu – prasmes, zināšanas, pieredze? Ne velti algu pelnām, nevis tā mums pienākas.”

Ellis Be: “Vēl ir tādi cilvēki, kuriem liekas, ka katru gadu ir jāpalielina viņu atalgojums tikai tāpēc, ka viņi konkrētajā darba vietā ir nostrādājuši konkrētu laiku, bet izaugsmes un ieguldījuma nekāda. Stagnācija vairāku gadu garumā. Daudziem liekas, ka viņiem viss pienākas kā tāda žēlsirdības dāvana, bet būsim atklāti – mēs neesam lūdzēji pie baznīcas. Lielākajā daļā gadījumu mēs esam veseli, spējīgi domāt indivīdi, kuri paši var kontrolēt savus mērķus un izaugsmi!”

Grēta: “Vīrietim jāpelna vismaz 3 štukas uz rokas.” 

Līga: “Sievietei jāpelna ģimenē?”

Sintija: “Kāpēc lai nebūtu?”

Līga: “Manuprāt, viņa var strādāt arī ārpus ģimenes.”

Sintija: “Tas arī bija domāts, ka abi veic algotu darbu.”  

Džekiņš mīļais: “Sākot no 7000 uz rokas. Minimālā bāze.” 

Jānis: “Var kāds pastāstīt, kur tās trīs štukas mēnesī var pelnīt? Vidējā līmeņa profesionālis Liepājā pelna ap 2000 mēnesī, 3000 jau ir augstākais menedžments ar divām augstākajām un 20 gadu pieredzi uzņēmuma vadībā.”

Rūta: “Šeit, manuprāt, viss ir atkarīgs no finanšu pratības. Ja ir attīstīta finanšu pārvaldība abiem pieaugušajiem, tas būs pavisam cits cipars un iespējas, kā ģimenei, kas neseko līdzi tēriņiem, neplāno pirkumus, bieži iepērkas spontāni, pēc iegribām, utt. Tur jau vajadzēs naudu x2, un tad vēl nepietiks līdz mēneša beigām.”

Kristīne: “Tik, cik pietiek! Kāda jēga to visu ķidāt un pūst kaut kādus mistiskus skaitļus? Lai justos labāk par citiem, jo Tev ir labāki ienākumi, vai salīdzināties ar citiem un besīties, ka vīrs vai pati nepelni tik, cik pilnīgi svešs cilvēks uzskata par normālu? Bezjēdzīgi to cilāt, ņemot vērā, ka katram reālā dzīves situācija ir atšķirīga. Tikai ērcina cilvēkus.  Un atbildot – cik būtu normāli pelnīt sievietei ģimenē... Ja bērni vēl ir mazi vai sākumskolas vecuma, sievietes parasti tiem ir primārās aprūpētājas, kas visbiežāk ņem brīvu, ja bērns saslimst, un ved uz/no dārziņa un nodarbībām, jo vīra darbs parasti ir svarīgāks, ienesīgāks, un nav labi, ja viņš to kavē. Tajā posmā sievai var būt nepilna darba slodze, lai visu apvienotu un nesajuktu prātā, un līdz ar to arī alga nav kā par pilnu slodzi. Par kādiem tūkstošiem Jūs te runājat.”  

Ivars: “Kādēļ jādzīvo Rīgā? Lauki tukši, viss par velti!” 

Baiba: “Ko tieši laukos dod par velti? Zemi, kur stādīt tos bezmaksas burkānus? Pienu, kuru izslauc no mežā noklīdušas govs? Dzīvoju laukos, tikko otru auto nopirkām, jo ar vienu trīs cilvēku ģimenei nepietika, jo bērns no mājām uz skolu ar kājām netiek. Auto, protams, par velti dabūjām, un degviela turpat no kazas izslaukta.” 

Berora: “Ok ir pelnīt tik daudz, lai savā jomā cilvēks ir vismaz starp vidēji pelnošajiem no visiem. Bērnu skaits nav svarīgs, jo bērnus jārada tikai tad, kad ir sasniegts tas līmenis, kad vienatnē/divatā mēneša griezumā paliek pāri pietiekama summa, lai spētu gan sevi steidzamos gadījumos aprūpēt, gan vēl bērnam paliktu. Tad var domāt par pirmo bērnu. Katram summa būs cita. Vienai ģimenei (2+2) tie būs 2000, cita ģimene ar 10 000 mēnesī neizdzīvos. Katrai paradumi savi, nav te vienas atbildes.”

Marianna: “Personīgi man būtu pietiekami ar 10 000,00 neto, un būtu forši 6500 vīram un 3500 man. Tad, manuprāt, pietiktu visam. Bet naudas vienmēr trūkst, un izdevumi aug kopā ar ienākumiem.”  

Sabīne: “Kopā budžetā ģimenei vajadzētu būt vismaz 3000–3500, lai varētu dzīvot, nevis izdzīvot no algas līdz algai. Protams no svara, vai ir savs īpašums, transports u.t.t.”

Madara: “Ko jūs darīsiet ar šo info? Jo cik cilvēku, tik variantu!”

Mylifemomentsig: “Pēc šīs aptaujas atbildēm spriežot, LV visi ir bagāti.”  

Gribu zināt: “Lai galus savilktu uz ģimeni, 2000 eiro. Lai jau tā kaut cik normāli, 3000–3500 eiro, ja gribētos tā treknāk, tad no 5000–8000 eiro. Bet realitāte ir tāda, 2000–2500 eiro lielākai daļai LV strādājošām ģimenēm uz abiem.” 

Madara: “Ģimenei, sākot no 5000 bruto.”

Pēc statistikas, vidējais mēneša atalgojums Latvijā šā gada otrajā ceturksnī bija 1808 eiro, turklāt pirms nodokļiem. Tas nozīmē, ka ar diviem apgādājamiem bērniem “uz rokas” būtu 1463,08 eiro.

Lielākā alga (bruto jeb “uz papīra”) bijusi bija finanšu un apdrošināšanas nozarē (3052 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 804 eiro) jomā un enerģētikā (2389 eiro). Viszemākā alga par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1219 eiro.

Vislielākā darba samaksa bija Rīgas reģionā – 1980 eiro, viszemākā – Latgalē (1317 eiro). Nākamgad plānots par 40 eiro celt minimālo mēnešalgu, līdz 780 eiro.