Ko runā tīmeklī: vai jūs atbildat, kad zvana no sveša numura?
Nesen “Norstat Latvija” aptaujā noskaidrots, ka 35% mūsu valsts iedzīvotāju, lai izvairītos no krāpniekiem, neatbild uz zvaniem no nepazīstamiem numuriem. Sociālajā tīklā “Threads” Betija Samanta jeb sammy_wb uzdevusi jautājumu: “Jūs ceļat telefonu nepazīstamiem numuriem?”
Viedokļu ir daudz, un daļa uzskata, ka nav jābaidās. Piemēram, pret.runa raksta: “Necelt ir bērnišķīgi. Neceļ parasti tie, kam ir, no kā baidīties – no parādu piedzinējiem, piemēram.”
Simonai ir uzstādījums telefonā, kas uzreiz bloķē nepazīstamos numurus: “Diezgan mierīga ikdiena, ņemot vērā, ka pirms gada, mainot telefonu, nejauši izdzēsu kontaktus un man ir kādi 10 kontakti tik.”
Ramona: “Starp citu, ieteikums tiem, kas neceļ svešiem – neaizņemiet gaidītāju rindas pie speciālistiem, ja jūs tāpat nevar sazvanīt. Kāda jēga pieteikties pie speciālista (medicīnas iestādē) gaidītāju rindā uz pierakstu, ja tāpat necels telefonu, kad zvanīs svešs nr (medicīnas iestāde)? Tikai, lai mākslīgi radītu rindas un tērētu citu personu laiku, kam ir jāmēģina gaidītājus apzvanīt?”
Ramona pati Latvijas numuriem ceļ: “Neesmu kaut kāds vientuļnieks meža vidū, kam nav tuvinieku, kuriem kas var gadīties. Paceļu un jau pirmajās 5–10 sekundēs ir skaidrs, vai saruna ir turpināma vai varu likt nost. P.S. Parādu arī nav, lai būtu jābaidās no kreditoru zvaniem.”
Līga: “Pastāstīšu vienu gadījumu iz dzīves. Sieviete ienes darbā CV ar jautājumu, vai nemeklējam darbinieku. Es saku nē, bet CV paņemšu un, ja būs radusies iespēja, zvanīšu. Pēc mēneša zvanu, lai uzaicinātu uz interviju. Nevienu no 3 zvaniem nepacēla un arī neatzvanīja.”
Marina atbild vienmēr: “Pirmkārt, tas var būt kāds no draugiem/radiem/paziņām, kāds kurjers, kāds atgādinājums par senu pierakstu pie ārsta utt. utml. Otrkārt, mans hobijs un peļņas avots ir stādu audzēšana, kā arī sezonālo augļu un dārzeņu pārdošana. Tātad liela iespējamība, ka zvana kāds no daudzajiem klientiem. Nupat pirms pāris dienām zvans: es te pie Jums pagājušajā gadā pirku eņģeļtauri, tagad braucam ar draudzeni garām, viņa arī grib, vai nav kāda taure jau ziedoša pieejama? Jā, ir! Jauki!”
latviangirl98 tikmēr reizēm pat pazīstamiem neceļ un Sanita uzskata: “Ja kādam ko nopietnu vajadzēs pateikt, tad atsūtīs sms.”
Ilona: “Tas ir gandrīz tāds pats jautājums kā, vai Jūs zvaniet nepazīstamiem numuriem?”
Ilze: “Jā, dzīvē ir bijušas situācijas, kad mīļie zvana no nepazīstama numura vai es pati. Pēdējo reizi, nupat Dziesmu svētku noslēguma koncertā. Vīrs ar meitu un es ar otru meitu pašķīrāmies, jo mazajai uznāca kreņķis. Tad sapratu, ka savu tel. esmu atstājusi pie viņa. Gāju lūgt brīvprātīgajām, lai iedod pazvanīt, lai atkal viņus satiktu.”
Jolanta neredz iemeslu neatbildēt uz zvanu, jo tas var būt kāds no klientiem, un klienti bieži zvana tad, ja ir nepieciešama palīdzība vai konsultācija: “Ja nevaru tajā brīdī atbildēt – vēlāk atzvanu. Manā darbā ir nepieciešama ātra reaģēšana un operatīva informācijas apmaiņa. Man neder sarakstīšanās, es nesaprotu šo modi baidīties vai izvairīties no zvaniem.”
Santa vairs neatbild nevienam svešam, “protams, ar izņēmumiem, ja, piemēram, gaida kurjera zvanu vai ko tādu. “Parasti, ja kāds zvana un ir kas svarīgs, tad pēc tam padod kādu ziņu, vai mēģina sakontaktēties vēl, ja nekādas ziņas vai kā tāda nav, tātad nekas svarīgs.”
Arturs gan atbild: “Jā, jo 95% nepazīstamie numuri ir nopietni zvani (darba interviju aicinājumi, iestādes, kurjeri, pierakstu atgādinājumi).”
Niks: “Protams, jāceļ! Uz svešiem numuriem vienmēr atbildu ar – “Mans mīļākais radio ir radio Skonto!””
Dāvis: “Man ir tuvi cilvēki zvanījuši no svešiem numuriem, kad noticis kas ārkārtējs. Esmu pats svešiem cilvēkiem prasījis piezvanīt, kad pašam problēma ar telefonu bijusi.”
Krišjānis: “Es dzīvē nespēju atrast nevienu iemeslu, lai nepaceltu nepazīstamu numuru.”
Nena: “Vienmēr paceļu. Un ja zvanīs kādi krāpnieki, izplatītāji, man pastāv tikpat ātra rīcība – pārtraukt zvanu. Bieži zvana nepazīstami numuri, un 90% gadījumu tie bija/ir svarīgi. Es sevi pieskaitu pie intravertiem cilvēkiem, bet kaut kā celt klausuli nepazīstamam zvanītājam nav bijis bail.”
Anna: “Protams, ceļu! Ir bijis, kad zvana skolas medmāsa, vīrs no darba telefona, bērns kuram izlādējies telefons, tāpēc zvana no draudzenes. Utt. Ir dažādas situācijas. Visus numurus nekad neierakstīsi! Ja neesi, viens un ir ģimene – ceļu. Ja esi viens un no kaut kā bēdz, necel!”
Ritvars: “Pēc noskaņojuma. Ja darbīga diena un negaidu nevienu zvanu, tad neceļu, ja ir laiks un noskaņojums, tad paceļu. Reizēm speciāli nepazīstamiem numuriem neceļu un pēc laika pamēģinu atzvanīt, ja klausuli uzreiz nomet, tad skaidrs, ka nav vērts tam numuram atbildēt arī turpmāk, jo ir kādi no tiem, kam vajag 30 min. parunāties.”
Karlīna: “Nesen vienam atbildēju, man klausulē sāka raudāt un krieviski teikt “pamaģiķe” un tamlīdzīgi, viņai bēdiņa, slimnīcā esot. Eh. Vairāk neatbildēšu.”
Linda: “Kopš esmu darba meklējumos, jā, ceļu. Bet kopumā ceļu LV numuriem, bet ārzemju tā izvairīgi.”
Agnese: “Ļoti reti. Ja neesmu sūtījusi CV vai pēdējā laikā pieteikusies pie ārstiem vai kur citur devusi savu nr., tad parasti zvana kādi krāpnieki vai reklamētāji, vairs neceļu. Un ļoti bieži ieguglēju nr. Baidīties nav no kā, parādā nevienam neesmu, vnk negribas bojāt garastāvokli.”
Edīte: “Ceļu. Piemēram, vakar daktere piezvanīja, jo analīzes nebija labas. No nepazīstama numura. Un nedomāju, ka viņa rakstītu SMS, ja es neceltu. Un neesmu pārliecināta, ka viņiem ir mans e-pasts.”
Ilze: “Jā, ja dzirdu, ka zvana, jo nekad nevar zināt, kas tas par zvanu būs, un, ja nu ar kādu no savējiem notikusi nelaime? Tas man no pieredzes, kad piezvana no pansionāta un paziņo, ka tante mirusi, bet viņas mamma, mana oma, mani norādījusi kontaktos un par to ir piemirsusi mani informēt.”
Kristaps: “Jap, ceļu, bet tikai Latvijas numurus, ārzemju zvanītāji ir 100% krāpnieku zvani.”
Un kā rīkojaties jūs?
