"Es sāku dzīvot veselīgāk" - lūk, kas patiesībā notiek pirmajās nedēļās
foto: Shutterstock
Diētas

"Es sāku dzīvot veselīgāk" - lūk, kas patiesībā notiek pirmajās nedēļās

Lote Elizabete Krišūne

Jauns.lv

Sākt dzīvot veselīgāk bieži šķiet sarežģīti – īpaši tad, ja rezultāti nav redzami uzreiz. Tomēr pat nelielas, taču konsekventas izmaiņas spēj būtiski uzlabot gan pašsajūtu, gan veselību, ja vien zinām, ko gaidīt un kā saglabāt motivāciju.

1. Sāc ar skaidru, precīzu mērķi

Pirms uzsākt pārmaiņas, ir būtiski zināt, kāpēc to dari un ko gribi sasniegt. Mērķim jābūt konkrētam: nevis “gribu nomest svaru”, bet gan “trīs mēnešu laikā vēlos samazināt vidukļa apkārtmēru par 5 cm” vai “justies enerģiskāk no rītiem”. Skaidrs mērķis rada virzienu un padara progresu izmērāmu. Turklāt, ja mērķi balsta tavās personīgajās vērtībās (veselība, pašsajūta, pārliecība), motivācija kļūst daudz noturīgāka.

2. Balansēts uzturs ir pamats

Veselīgs dzīvesveids sākas ar uzturu, un tas nenozīmē stingru diētu vai atteikšanos no visa garšīgā. Galvenais ir ēst sabalansēti – lielāko daļu ēdienkartes lai veido svaigi un maz apstrādāti produkti: dārzeņi, augļi, olbaltumvielu avoti (olas, liesa gaļa, zivis, pākšaugi), pilngraudi, rieksti, sēklas. No neveselīgā nevajag atteikties pilnībā – vienkārši samazini to daudzumu. Svarīgākais – ēdiens, kas dod sāta sajūtu, enerģiju un uzturvielas, nevis tikai tukšas kalorijas.

3. Ēdienkartes regularitāte un porciju kontrole

Ēšanas režīms palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs, kas savukārt ietekmē gan enerģiju, gan izsalkuma sajūtu. Ja ēd neregulāri, bieži rodas pārēšanās. Porciju kontrole nenozīmē “ēst maz” – tā nozīmē ēst tik, cik pietiek, lai būtu paēdis, bet ne pārēdies. Labs paņēmiens: piepildi šķīvi ar dārzeņiem, pievieno olbaltumvielu avotu un nelielu daļu ogļhidrātu. Ar laiku intuīcija pati pateiks, cik daudz vajadzīgs tieši tev.

4. Fiziskās aktivitātes vismaz 3–5 reizes nedēļā

Nav nepieciešams uzreiz mesties smagos treniņos – lielisks sākums ir pastaigas, riteņbraukšana, viegla skriešana vai vingrošana mājās. Svarīgi ir būt regulāri aktīvam. Spēka treniņi (pat vienkārši vingrojumi ar savu ķermeņa svaru) palīdz palielināt muskuļu masu, kas paātrina vielmaiņu un padara ķermeni vizuāli stingrāku. Savukārt kardio uzlabo sirds veselību un izturību. Ideāli ir apvienot abus.

5. Pirmie redzamie rezultāti parasti parādās 2–6 nedēļu laikā

Ķermenim ir savs ritms, un no tā nevajag gaidīt brīnumus divās dienās.
1.–2. nedēļa: uzlabojas pašsajūta, pazūd smaguma sajūta, var mazināties pietūkums. Daudzi saka, ka parādās vairāk enerģijas un stabilāks garastāvoklis.
3.–4. nedēļa: tu vari sajust, ka drēbes kļūst brīvākas, pašsajūta kļūst vēl stabilāka, treniņi kļūst vieglāki.
5.–6. nedēļa: apkārtējie cilvēki sāk pamanīt vizuālas izmaiņas – slaidāku vidukli, stingrāku ķermeņa formu.
Rezultāti atkarīgi no dzīvesveida, vielmaiņas, aktivitātes un stresa līmeņa, bet konsekventi centieni vienmēr dod augļus.

6. Smalkās, “neredzamās” izmaiņas notiek ātrāk nekā vizuālās

Svarīgākā pārmaiņu daļa bieži notiek iekšēji: uzlabojas miegs, stabilizējas hormonu līdzsvars, pazeminās iekaisuma līmenis, uzlabojas gremošana. Tas var notikt jau dažu dienu vai nedēļu laikā. Pat ja svari svari stāv uz vietas, šīs izmaiņas norāda, ka tavs ķermenis pārslēdzas uz veselīgāku režīmu. Tas ir pamats ilgtermiņa rezultātiem – spēcīgāks, veselīgāks organisms.

7. Seko līdzi progresam gudri

Svari ir tikai viens rādītājs, un bieži vien ne pats objektīvākais. Muskuļu pieaugums, šķidruma svārstības un hormoni var slēpt progresu. Tāpēc izmanto dažādus rīkus:

  • fotografē sevi reizi 2–4 nedēļās vienādos apstākļos;

  • mēri vidukli, gurnus, augšstilbus;

  • pieraksti treniņu rezultātus – varbūt pacel vairāk vai ilgāk noskrien;

  • seko miega kvalitātei un enerģijas līmenim.
    Jo vairāk indikatoru, jo objektīvāks priekšstats un labāka motivācija.

8. Motivācija rodas no sistēmas, nevis iedvesmas

Iedvesma ir īslaicīga – uznāk un pāriet. Taču sistēma un ieradumi ir tie, kas ļauj noturēties ilgtermiņā. Sagatavo maltītes, lai nebūtu krīzes situāciju. Ieplāno treniņus kalendārā tāpat kā citus darbus. Uzturi sakārtotu vidi – neatstāj mājās neveselīgas uzkodas, ja tās tev ir grūti kontrolēt. Motivācija kļūst stabila, ja izvēles kļūst automātiskas.

9. Atļauj sev elastību un mazas atkāpes

Perfekcionisms bieži ir lielākais ienaidnieks. Ja diena nav izdevusies – esi pārēdies vai izlaidis treniņu –, tas nenozīmē, ka viss sabojāts. Atkāpes ir normālas, un tās neietekmē ilgtermiņu tik ilgi, kamēr kopējais dzīvesveids ir līdzsvarots. Elastība palīdz izvairīties no izdegšanas, un tā ir reāls, ilgtspējīgs veids, kā dzīvot.

10. Meklē iekšējo motivāciju, nevis tikai ārējos rezultātus

Ārēji mērķi – slaidums, svars, muskuļi – ir lieliski, bet tie reti notur motivāciju ilgtermiņā. Īstā motivācija rodas no labas pašsajūtas, spēcīga ķermeņa, vieglākas ikdienas, labāka garastāvokļa un pārliecības par sevi. Kad sāc apzināties, kā pozitīvi jūties, veselīgs dzīvesveids kļūst dabisks, nevis piespiests.