ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets tiek turēts aizdomās par kara nozieguma izdarīšanu

Kopš 2025. gada septembra ASV armija ir uzbrukusi kuģiem Karību jūras reģionā, kas, pēc ASV administrācijas amatpersonu domām, pārvadā narkotikas no Venecuēlas. Šīs kampaņas laikā ir nogremdēts vismaz 21 kuģis un gājuši bojā vismaz 83 cilvēki.

28. novembrī laikraksts "The Washington Post", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja par pirmās šādas operācijas detaļām. Tā notika 2. septembrī. Izlūkošanas drons izsekoja kuģi, kurā atradās 11 cilvēki, pie Trinidādas krastiem un veica raķešu triecienu. Pentagons drīz vien publicēja trieciena video.

Saskaņā ar "The Washington Post" sniegto informāciju, drons pēc tam atklāja divus izdzīvojušos, kas turējās pie kuģa vraka. Pret viņiem tika veikts otrs trieciens. Pavēli deva operācijas tiešais komandieris admirālis Frenks Bredlijs pēc ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta mutiskas norādes "nogalināt visus". Pentagons publiski neziņoja par otro triecienu.

Jau iepriekš pastāvēja šaubas par militārās operācijas likumību Karību jūras reģionā. Taču pēc laikraksta "The Washington Post" publikācijas un Baltā nama atzinuma, ka tā sniegtais 2. septembra notikumu apraksts kopumā ir precīzs, ne tikai demokrāti, bet arī daudzi republikāņi Kongresā sāka pieprasīt izmeklēšanu.

2. decembrī Hegsets paziņoja, ka viņš klātienē vēroja pirmo triecienu, bet neredzēja izdzīvojušos, nedeva rīkojumu otrajam triecienam un neredzēja to, jo atradās darba sanāksmē. Viņš teica, ka pavēli devis Bredlijs, un Hegsets uzsvēra savu pilnīgu atbalstu admirāļa lēmumam.

5. decembrī Bredlijs liecināja slēgtā kongresa uzklausīšanā un parādīja Kongresa locekļiem videoierakstu no otrā trieciena. Pilni uzklausīšanas materiāli ir klasificēti, un klātesošie Kongresa locekļi piedāvā katrs savu Bredlija paziņojuma versiju. Viņi ir vienisprātis par vienu lietu: Hegseta direktīva nebija formulēta kā "nogalināt viņus visus" — tā bija īpaša pavēle ​​iznīcināt narkotikas, kas atradās uz kuģa, un 11 cilvēkus, kas tās pārvadāja.

Trampa administrācija uzstāj, ka Amerikas Savienotās Valstis atrodas "bruņotā konfliktā" ar narkotiku karteļiem — tas ir, tā uzskata tos ne tikai par noziedzīgām grupām, bet gan par karojošiem kaujiniekiem. Pamatojoties uz to, cilvēki, kas pārvadā narkotikas pa jūru, tiek pasludināti par kaujiniekiem, un viņu rīcība tiek klasificēta nevis kā aizliegtu preču kontrabanda, bet gan kā militāras operācijas. Attiecīgi, lai cīnītos pret tiem, tiek izmantoti bruņotie spēki, nevis tiesībaizsardzības iestādes.

Ārpus administrācijas tikai retais pieņem šo pamatojumu. Bet pat ja to pieņem, starptautiskās tiesības nepārprotami aizliedz šaut uz tiem, kas ir ārpus kaujas grupas, ievainoti vai cietuši kuģa avārijā. Un, ja, pretēji Baltā nama, Pentagona un ASV Tieslietu ministrijas nostājai, mēs neuzskatām cīņu pret narkotiku tirdzniecību par militāru konfliktu, tad visi 83 cilvēki, kas gāja bojā Amerikas triecienu rezultātā, bija ārpustiesas nāvessodu upuri. Daudzi starptautisko tiesību eksperti piekrīt šim viedoklim (piemērs).

Parasti ASV armija šādas operācijas veic ar juridisko konsultantu piedalīšanos, kuri sniedz novērtējumus, saskaņo plānu ar kara likumiem, analizē riskus un sagatavo dokumentus. Tomēr, pēc žurnālistu teiktā, šoreiz profesionālu militāro juristu līdzdalība bija minimāla. Hegsets ir pazīstams ar savu neuzticēšanos viņiem.

Jau novembrī tika atklāts, ka pastāv slepens Tieslietu ministrijas memorands par narkotiku tirdzniecības apkarošanu Karību jūras reģionā, izmantojot militārus līdzekļus. Tajā teikts, ka pastāv bruņots konflikts. Un pat ja šī nostāja vēlāk tiks pierādīta kā nepatiesa — ar tiesas vai vienkārši administrācijas maiņas palīdzību —, visi triecieni, kas veikti memoranduma spēkā stāšanās laikā, tiks uzskatīti par likumīgiem.

Kaut kas līdzīgs notika ar spīdzināšanu slepenajos CIP cietumos 2000. gados. Džordža Buša prezidentūras laikā Tieslietu ministrija sagatavoja memorandu, kas faktiski atļāva spīdzināt aizdomās turētos teroristus. 2009. gadā Baraka Obamas jaunais Tieslietu ministrijas sekretārs Ēriks Holders uzsāka izmeklēšanu par izturēšanos pret ieslodzītajiem slepenos aizturēšanas centros. Tomēr izmeklēšana neaplūkoja spīdzināšanu, jo memorands pastāvēja, un viss, kas tika darīts tā ietvaros, tika uzskatīts par likumīgu.

Konkrētais gadījums ar otro triecienu 2. septembrī varētu kļūt par atsevišķas izmeklēšanas objektu. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas nostāju, juridisku seku, visticamāk, nebūs, taču varētu būt politiskas sekas. Ja Kongress secinās, ka Hegsets, Bredlijs vai kāds cits ir izdarījis kara noziegumu, tas varētu pārtraukt finansēt operāciju Karību jūras reģionā un ierosināt impīčmentu aizsardzības ministram vai pat prezidentam Donaldam Trampam.