Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 21. un 22. decembrī. FOTO. VIDEO
Šajās brīvdienās viss ir pieskaņots gaidāmajam Ziemassvētku svētvakaram un skolēnu brīvdienām. Bērni jāved gan uz cirku, gan skatīties norvēģu ģimenes filmas. Savukārt pieaugušies svētku dāvanas var meklēt Mākslas akadēmijas „Jarmarkā”, kā arī svētku sajūtu gūt, apmeklējot kādu no daudzajiem Adventes koncertiem.
Svētku koncertus sniedz gan populāri mūziķi koncertzālēs un baznīcās, gan arī aktieri teātru zālēs. Valmieras teātri gan svētku koncerts vairāk gan pieskaņots nevis ziemas saulgriežiem, bet gan Ziemeļvidzemes lielākā teātra 90. jubilejai. Arī izstāžu zāles ir rotātas Ziemassvētku sajūtām, bet ne tikai, jo ir iespēja redzēt arī Liepājas jūgendu un kādas mākslinieces retrospekciju, gan jūras un baltās ainavas.
1. Populāro latviešu mūziķi Ziemassvētku programmas visā Latvijā
Kā katru gadu, arī šogad tautā mīlēti un populāri mūziķi apbraukā Latviju ar savām Ziemassvētku koncertprogrammām. Šajās brīvdienās, un arī turpmākajās dienās, varat apmeklēt vairākas no tām:
* Uldis Marhilevičs un Rēzija Kalniņa savu Ziemassvētku programmu „Mana roka Tavējā” pirmo reizi atskaņos piektdien, 20.decembrī, pulksten 19.00 Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā. Saviļņojošās oriģinālmūzikas programmas nosaukums – „Mana roka Tavējā” – aizgūts no Rudītes Losānes tāda paša nosaukuma dzejoļa, un tā tēlainais tulkojums ir ietilpīgs un visaptverošs: tiklab kā atrašanās dzīvesdrauga azotē vai kolēģa aizvējā, tiklab – Dieva un Mīlestības pavēnī. „Mana roka Tavējā” ir pirmā Ulda Marhileviča un Rēzijas Kalniņas kopīgā koncertprogramma, kas veidota mērķtiecīgi: rēķinoties ar akustikas nosacījumiem dievnamos, Ziemassvētku emocionālo tonalitāti un vienotu garīgo vēstījumu.
Šosestdien, 21. decembrī, koncertprogrammu pulksten 14.00 varēsiet dzirdēt Krustpils katoļu baznīcā, bet pulksten 19.00 – Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā. Savukārt svētdien, 22. decembrī, pulksten 19.00 tā skanēs Rīgas Pēterbaznīcā
Nākamie koncerti: 23.decembrī pulksten 14.00 – Lielvārdes kultūras namā, bet pulksten 19.00 – Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā; 25. decembrī pulksten 16.00 – Jelgavas Svētās Annas baznīcā, bet pulksten 20.00 – Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcā; 26. decembrī pulksten 14.00 – Ventspils baptistu baznīcā, bet pulksten 19.00 – Liepājas Svētās Annas baznīcā; 27.decembrī pulksten 19.00 – Cēsu Svētā Jāņa baznīcā; 28. decembrī pulksten 19.00 – Kuldīgas Svētās Annas baznīcā; 29.decembrī pulksten 16.00 – Rīgas Lutera baznīcā; 30.decembrī pulksten 14.00 – Dobeles luterāņu baznīcā un pulksten 19.00 – Baltezera baznīcā. Biļešu cena: Ls 5 („Biļešu paradīzes” tīklā).
* Tāpat līdz gada beigām varēsiet dzirdēt arī Ziemassvētku koncertus „Pie Tavas sirds”, kuros uzstāsies Ieva Akuratere, Ingus Pētersons un Evita Zālīte. Klausītājus vienlaikus gaida skaista mūzika un īstas, patiesas jūtas – bez ārišķības un izlikšanās, jo koncertprogrammā apvienojušies mūziķi, kuriem Ziemassvētku brīnums un ticības vēsts ir sirds un prāta pārliecība: Latvijas Nacionālās operas spožā soliste Evita Zālīte, grupas „Pērkons” līdere, tautas Atmodas simbols Ieva Akuratere un stilistikā neierobežotais liriskais tenors Ingus Pētersons. Par instrumentālo pavadījumu gādās atraktīvā folkmūziķe un ģitāriste Ilze Grunte, kā arī virtuozais pianists Madars Kalniņš. Visi mākslinieki ir vienisprātis: koncertprogrammā skanēs tas, ko klausītājs Ziemassvētku laikā ilgojas dzirdēt visvairāk – pirmkārt, tās ir tradicionālās Ziemassvētku dziesmas un korāļi. Mūziķi padomājuši arī par latviešu mūzikas cienītājiem, tāpēc kā dzidra vēsma koncertā skanēs Ievas Akurateres un Jāņa Lūsēna oriģinālmūzika, turklāt silti sapņainas džeza noskaņas programmai piešķirs Madara Kalniņa aranžējumi.
Koncerti „Pie Tavas sirds” notiks: piektdien, 20. decembrī, pulksten 19.00 Mārupes Kultūras namā; sestdien, 21. decembrī, pulksten 14.00 – Alūksnes katoļu baznīcā, bet pulksten 20.00 – Gulbenes katoļu baznīcā; svētdien, 22. decembrī, pulksten 16.00 – Smiltenes luterāņu baznīcā; pirmdien 23. decembrī pulksten 18.00 – Rojas Kultūras centrs; ceturtdien, 26. decembrī pulksten 18.00 – Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā; nākampiektdien, 27. decembrī, pulksten 18.00 - Krustpils katoļu baznīcā; nākamsestdien, 28. decembrī, pulksten 18.00 – Jelgavas Svētās Annas baznīcā; nākamsvētdien, 29. decembrī pulksten 16.00 – Liepājas Svētās Annas baznīcā un 30. decembrī pulksten 16.00 – Ogres katoļu baznīcā. Biļešu cena: Ls 4 („Biļešu paradīzes” tīklā).
* Savukārt ar jaunās Imanta Kalniņa dziesmas „Lūgšana” ieskaņojumu šogad ieskandināts Ziemassvētku mūzikas projekts „Tev tuvumā”. Tajā kā solisti piedalās Marija Naumova un Marts Kristiāns Kalniņš, palīdzot grupām „Putnu balle” un „MC Orķestris”. Koncertā izskanēs skaistākās latviešu komponistu Ziemassvētku dziesmas.
„Tev tuvumā” koncerti notiks septiņos Latvijas dievnamos. Sestdien, 21.decembrī, pulksten18.00 tas notiks Saldus katoļu Pētera un Pāvila baznīcā, bet svētdien, 22. decembrī, pulksten 16.00 un 19.00 mūziķi uzstāsies Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Nākamie koncerti: 23. decembrī pulksten 19.00 un 21.30 - Jelgavas Svētās Annas; 25. decembrī pulksten 16.00 un 19.00 - Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā; 26. decembrī pulksten 16.00 un 19.00 - Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā; 28.decembrī pulksten 18.00 - Rēzeknes Sāpju Dievmātes katoļu baznīcā un 29. decembrī pulksten 19.00 - Cesvaines luterāņu baznīcā. Biļešu cena: Ls 5 („Biļešu paradīzes” tīklā).
Ieva Akuratere, Ingus Pētersons un Evita Zālīte Ziemassvētku programmā „Pie Tavas sirds”
2. Valmieras teātra 90 gadu jubileja
Šie ziemas saulgrieži īpaši nozīmīgi ir Valmieras teātrim, jo tas no 20. līdz 28. decembrim ar koncertu „Par saknēm, upēm un debesīm” svinēs savu 90. dzimšanas dienu. Jubilejas koncertprogrammā iekļautas dziesmas, kas vairāku gadu desmitu garumā tapušas īpaši Valmieras teātra izrādēm. Daudzas no tām nu dzīvo patstāvīgu dzīvi un iekļautas arī Dziesmusvētku programmā.
Valmieras teātra aktieri izpildīs Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa, Zigmāra Liepiņa, Ulda Stabulnieka, Emīla Zilberta un citu komponistu dziesmas. Koncertā iekļautas skatītāju mīlestību iemantojušas dziesmas no izrādēm „Meldermeitiņa”, „Sirano de Beržeraks”, „Hamlets”, „Piecas romances vecā mājā”, „Idiots”, „Daugava”, „Mērija Popinsa”, „Latviešu laiks”, „Trīs musketieri” un citām. Jāteic, ka šo dziesmu vēsturiskie ieraksti, kā arī mūzika no izrādēm apkopota jubilejas kompaktdiskā. Bet, ja gribat šo mūziku redzēt un dzirdēt arī dzīvajā, jādodas uz Valmieras teātri. Koncertprogramma skanēs:
* piektdien, 20. decembrī, un sestdien, 21. decembrī pulksten 18.30;
* svētdien, 22. decembrī, pirmdien, 23. decembrī, un ceturtdien, 26. decembrī, pulksten 13.00 un 17.00;
* piektdien, 27. decembrī, pulksten 18.30 un
* sestdien, 28. decembrī, pulksten 17.00.
Programmas režisore it Inese Mičule, bet tajā piedalīsies Valmieras teātra aktieri Rūta Dišlere, Dace Eversa, Kārlis Freimanis, Januss Johansons, Tālivaldis Lasmanis, Arnolds Osis, Terēze Lasmane, Mārtiņš Liepa, Oskars Morozovs, Ieva Puķe, Baiba Valante, Elīna Vāne, Aigars Vilims un Kārlis Neimanis. Biļešu cena: Ls 5 -10 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.vdt.lv .
Valmieras teātra saknes, upes un debesis3. Vecgada koncerts Dailes teātra Kūrmājā
Savukārt Dailes teātris visus aicina uz tradicionālo Ziemassvētku koncertu, kas šogad gan būs pavisam netradicionāls. Tas pārtapis par ēverģēlīgu Vecgada koncertu, kurā aktieri Dailes teātra kūrmājā mēģinās cīnīties ar lomām, kas viņus vajā jau daudzus gadus. Viņi visi ir atkarīgi no teātra. Bet, galu galā, – dziesma taču dziedē!
Dailes teātra kūrmājā būs viena no pēdējām iespējām noklausīties latviešu dziesmas par latiem vēl pirms lielās valūtas maiņas. Koncertuzvedumā skanēs populāras latviešu estrādes melodijas.
Vecgada koncerts Dailes teātra kūrmājā pirmo reizi izskanēs piektdien, 20. decembrī, pulksten 19.00. Sestdien, 21. decembrī, un svētdien, 22. decembrī tas skanēs pulksten 18.00. Tāpat aktieri koncertā ar savām uzmācīgajām lomām cīnīsies arī 23., 25., 26., 27., 28. un 29. decembrī. Biļešu cenas: Ls 4- 15 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.
4. Rīgas Cirka lielā Ziemassvētku eglīte
Rīgas cirkā šajās brīvdienās sākušās tradicionālās Lielās Ziemassvētku eglītes, kuras ilgs līdz pat nākamā gada 12. janvārim, kad skolēnu un svētku brīvdienās varat apmeklēt speciālu svētku programmu. Tās pirmizrāde notiks piektdien, 20. decembrī, pulksten 18.00. Turpmākās izrādes: sestdien, 21. decembrī, un svētdien, 22. decembrī, pulksten 12.00 un 15.00. Tāpat Ziemassvētku un Jaunā gada eglīte cirkā notiks arī 23., 24., 25., 26., 28., 29. un 30. decembrī, kā arī nākamā gada 3., 4., 5., 11. un 12. janvārī.
Rīgas cirka Ziemassvētku izrādē būs brīnumainas pārvērtības un daudzveidīga, krāšņa programma. Kas notiek, kad tieši piecas minūtes pirms Jaungada atnākšanas apstājas pats galvenais pulkstenis? Protams, Jaunais Gads var vienkārši neatnākt... Bet tāpēc Rīgas cirks jau ir īsts cirks, lai atrisinātu visas radušās problēmas. Jautrais Burvis, Svētku Karaliene, Ziemassvētku Vecītis un Neaprēķināmais Zaķis dosies pasaules ceļojumā, lai atvestu Jauno Gadu uz Rīgu! Viņiem palīdzēs visi - gan Karību jūras pirāti, gan japāņu nindzjas, gan tuksnešu kamieļi, pat Patagonijas jūras lauvas....
Rīgas cirks sola vienu no jautrākajām Ziemassvētku eglītēm Latvijā. Biļešu cenas: Ls 5 - 15 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv .
5. Norvēģu filmas bērniem ziemas brīvlaikā
Norvēģijas vēstniecība sadarbībā ar Norvēģijas Filmu institūtu Rīgas kinoteātrī „K.Suns” (Elizabetes ielā 83/85) skolēnu ziemas brīvlaikā gan mazus, gan lielus līdz 5. janvārim ielūdz uz norvēģu bērnu filmu dienām.
Filmu programmā ir iekļautas piecas jaunākās norvēģu bērnu filmas, kā arī viena animācijas filma, kas uzņemta 1975. gadā. Divās filmās par Zariņu – „Mans draugs Zariņš apprecas” un „Mans draugs Zariņš sprukās” mazie skatītāji no jauna varēs satikt filmu varoņus, kurus bija iespēja iepazīt pagājušā gada nogalē Rīgā, kad arī Latvijas galvaspilsētā tika rīkotas norvēģu bērnu filmu dienas. Pagājušā gada filmu programmā tika demonstrēta arī 1976. gadā uzņemtā pasaku filma „Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni”, savukārt šogad būs skatāma šīs filmas jaunā versija, kas uzņemta 2012. gadā.
Skatītājus aizraus arī krāšņā pasaku filma „Zilais kalns 2: brīnumraga meklējumi”, kas ir otrā uzņemtā filma par zilrūķīšu un sarkanrūķīšu piedzīvojumiem. Savukārt mazākajiem skatītājiem - bērnudārza vecuma bērniem – tiks piedāvāta filma „Kaštens un Petra - labākie draugi”.
Īpaši atzīmējama ir 1975.gadā uzņemtā animācijas filma „Floklīpas kauss”, kas kļuvusi par Ziemassvētku tradīciju - filmu katru gadu Ziemassvētkos demonstrē Norvēģijas TV kanālos. Tā ir bijusi līdz šim visvairāk skatītā filma Norvēģijā un ir tulkota vairāk nekā 70 valodās.
* Sestdien, 21. decembrī, pulksten 14.00 un 27. decembrī pulksten 16.00 demonstrēs jautro bērnu/ģimenes filmu „Mans draugs Zariņš apprecas”.
* Svētdien, 22. decembrī, pulksten 14.00 un 28. decembrī pulksten 16.00 varēsiet redzēt vēl vienu filmu par Brālīti un viņa iedomu draugu Zariņu – „Mans draugs Zariņš sprukās”.
* 23. un 30. decembrī pulksten 14.00 sarkanrūķīšu un zilrūķīsu piedzīvojumus varēs iepazīt pasaku filmā „Zilais kalns 2: brīnumraga meklējumi”.
* 25. decembrī un nākamā gada 1. janvārī pulksten 14.00 demonstrēs pasaku filmu par Sonjas piedzīvojumiem pilī „Ceļojums uz Ziemassvētku zvaigzni”.
* 26. decembrī un nākamā gada 4. janvārī pulksten 14.00 rādīs norvēģu „Ziemassvētku filmu” - „Floklīpas kauss”, kas gan nav stāsts par Ziemassvētku vecīti un ziemeļbriežu kamanām, bet gan par ģeniālie sacīkšu auto būvētājiem un ātruma sacensībām.
* 29. decembrī un nākamā gada 5. janvārī pulksten 14.00 demonstrēs filmiņu pašiem mazākajiem kinoskatītājiem – „Kaštens un Petra – labākie draugi”.
Filmas demonstrēs norvēģu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā un subtitriem angļu valodā. Labāk uz filmām ejiet kopā, jo ieeja bērniem, ģimenēm ar bērniem un bērnu/skolēnu kolektīviem bez maksas. Brīvbiļetes vēlams iepriekš saņemt kinoteātrī. Kolektīviem pieteikumiem zvanīt 29231633 vai rakstīt uz aida.zviedre@inbox.lv. Sīkāk internetā: www.kinogalerija.lv.
Pasaku filma par zilrūķīšu un sarkanrūķīšu piedzīvojumiem „Zilais kalns 2: brīnumraga meklējumi”
6. Mākslas akadēmijas „Jarmarka”
Mākslas cienītāju, bohēmas, neordināras estētikas baudītāju un vienkārši radošumu un pārsteigumu mīlošu ļaužu viens no pirmsZiemassvētku visgaidītākajiem pasākumiem ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) izstāde, gadatirgus – labdarības akcija „Jarmarka”, kurā var ne tikai atrast interesantas svētku dāvanas un noderīgas lietas savam interjeram, bet arī gūt ieskatu mūsdienu mākslā un piedalīties visnotaļ mākslinieciski nebēdnīgā tusiņā. Šogad „Jarmarka” Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) risināsies līdz 31. decembrim.
„Jarmarkā” ir viss - gleznas, tekstils, keramika, rotas, kopumā ap 10 000 unikāli darbi. Ikviens interesents ir laipni aicināts baudīt mākslas gadatirgus īpašo atmosfēru, apskatīt un iegādāties Mākslas akadēmijas jauno talantu darbus, vienlaikus ziedojot līdzekļus akadēmijas vēsturiski nozīmīgo jūgendstila telpu restaurācijai. Pasākums norisināsies jau 11. gadu pēc kārtas. Šī gada „Jarmarkas” koncepts ir „Atrodi dārgumus”, „Jarmarku” pielīdzinot lielai dārgumu krātuvei, kurā katrs var atrast savu īpašo dārgumu.
„Jarmarka” studentiem sniedz iespēju studiju laikā tapušos darbus izstādīt plašākai auditorijai, iegūstot papildus ienākumus, daļu ienākumu ziedojot LMA restaurācijai. Savukārt apmeklētājiem tā ir izdevība iegādāties oriģinālus mākslas darbus, kuru vērtība ar gadiem tikai aug. „Jarmarka” apvieno visdažādākos mākslas darbus, vides un interjera objektus, sākot ar gleznām un traukiem, turpinot ar tērpiem, tēlniecības, stikla un grafikas darbiem, rotām un citiem mākslas priekšmetiem. Kopumā „Jarmarkā” iespējams apskatīt un iegādāties vairāk kā 300 jauno mākslinieku un LMA pasniedzēju - sabiedrībā atzītu mākslinieku - radītus darbus.
Šogad „Jarmarka” apmeklētājiem sadarbībā ar lielāko Baltijas biroja preču izplatītāju „Officeday” piedāvā arī pasaulē slavu ieguvušu mākslinieku darbu izstādi, kurā apskatāmas dažādās tehnikās no biroja piederumiem veidotu mākslas darbu retrospekcijas. Kopumā apskatei izlikti trīspadsmit mākslinieku darbi no vienpadsmit pasaules valstīm.
„Jarmarkas” organizatore Gundega Turnele saka: „„Jarmarka” ir kļuvusi par LMA un Latvijas kultūras dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Gandrīz katru gadu tiek pārdoti vairāk nekā puse no visiem izstādītajiem mākslas darbiem, un kāds no studentiem kļūst par mākslas aprindās zināmu mākslinieku. Īpašs prieks par tiem talantiem, kuri pēc ,,Jarmarkas” guvuši atzinību ne vien Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Cerams, ka arī šis gads noslēgsies ar vairākām brīnišķīgām personālizstādēm.”
„Jarmarka” atvērta katru dienu no pulksten 11.00 līdz 20.00, bet jāņem vērā, ka Ziemassvētkos - 24., 25. un 26. decembrī tā būs slēgta. Sīkāk internetā: www.lma.lv .
7. Izstāžu ceļvedis:
* Rīgas Mākslas telpā (zem Rātslaukuma) līdz nākamā gada 12. janvārim skatāma Daces Lapiņas (dz. 1954) personālizstāde „Baltā”, kurā skatāmas mākslinieces šogad gleznotās klusās dabas.
* Latvijas Dabas muzejā (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) atklāta latviešu tradicionālo masku izstāde „Starp divām saulēm”. Tajā muzejs iepazīstinās ar maskām, kādas latvieši darinājuši, svinot dažādas gadskārtas. Maskām, kas veidotas no daudzveidīgiem materiāliem - augiem, dzīvnieku ādām, veciem darba rīkiem, apģērbu gabaliem -, bija liela nozīme cilvēku dzīvē.
Apmeklējot izstādi, ikviens varēs uzzināt, kad un kāpēc, svinot svētkus, cilvēki pārģērbās par lāčiem, kazām, dzērvēm un čigāniem un kā maskošanās tradīcijas saglabājušās līdz mūsdienām. Apmeklētājiem būs iespēja arī vērot videofilmu par maskošanās norisēm un piedalīties radošajās darbnīcās. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada 2. martam. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv .
* Ventspils teātra namā „Jūras vārti” skatāma mākslinieces Tatjanas Palčukas personālizstāde „Retrospekcija”. Tatjana Palčuka ir mācījusies pie tādiem izciliem Latvijas mākslas lielmeistariem kā ImantaVecozola, Pētera.Postaža, Borisa Bērziņa un Edgara Iltnera.
Mākslinieci nesaista mūsdienu mākslas izstādes, iedvesmu viņa rod braucienos uz Eiropas kultūras centriem, baudot renesanses, holandiešu, itāļu un citu pasaules dārgumu darbus slavenās galerijās un muzejos. Radošā darba gados ir gūti teicami panākumi starptautiskos konkursos un mākslas tirgos. Pēdējā nozīmīgā izstāde māksliniecei bija piedalīšanās starptautiska mēroga projektā Ņujorkā šā gada martā. Sīkāk internetā: www.jurasvarti.lv .
* Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” (Klāva Ukstiņa ielā 7/9) atklāta mākslinieka un pedagoga Viļņa Bulava (dz. 1973) jubilejas izstāde „Rietumkrasta romantika”. Vilnis Bulavs izstādē skatītājiem piedāvā no 2007. gada līdz pagājušai vasarai tapušās marīnas akrila tehnikā.
Mākslinieks labprāt glezno dabā un viņa gleznās atspoguļojas plenēros tvertā jūras daudzveidība. Šobrīd Vilnis Bulavs ir pedagogs Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā, darbojas grāmatu grafikā. Kopš 2004. gada viņš sadarbojas ar laikrakstu „Kursas Laiks”, kurā lasītājus priecē Viļņa Bulava zīmētās, bieži vien visnotaļ skandalozās, karikatūras. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada 26. janvārim. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .
* Savukārt Liepājas muzeja Mazajā izstāžu zālē (Kūrmājas prospektā 16/18) izstādē „Jūgendstils Liepājā” līdz nākamā gada 5. janvārim pirmo reizi vienkopus izstādīti tie muzeja krājuma priekšmeti, kuri stāsta par jūgendstila laika sadzīvi Liepājā. Priekšmeti sākotnēji bija skatāmi Rīgas Jūgendstila muzejā, bet šobrīd tie papildina Latvijas Nacionālās bibliotēkas ceļojošo izstādi „Jūgendstils Liepājā”. Izstādē eksponētas liecības par rūpnīcu un fabriku darbību Liepājā.
* Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102) līdz nākamā gada 11. janvārim skatāma katoļu garīdznieka Julijana Začesta (1913 – 2004) simtgadei veltīta izstāde, kura ļauj iepazīt tautā iemīļotā, sirsnīgā un atsaucīgā priestera dzīvi un skaudros likteņa pagriezienus. No 1957. līdz 1960. gadam Julijans Začests darbojies arī Rēzeknes Jēzus Sirds draudzē, tāpēc šī izstāde ir kā simboliska atgriešanās vietā, kur viņš reiz kalpojis. Izstādē skatāmas fotogrāfijas, tā laika rokraksti, publikācijas un dokumenti, kas ataino vēsturiskus faktus, bet vairāki prelāta baznīcas tērpi ļauj tiešāk iepazīt un izprast garīdznieka ikdienas pienākumus.
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Evija Trifanova/LETA
