Rīgas centrā tūkstošiem cilvēku iet Krusta ceļā. FOTO

Pirms Krusta ceļa gājiena pie Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles klātesošie varēja baudīt muzikālus priekšnesumus, bet uzrunu teica arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Pasākumu apmeklēja vairāki tūkstoši dažāda vecuma cilvēku, kuri noklausījās uzrunas un dalījās ar organizatoru sarūpētu maizi, kas ir viens no šā gada krusta ceļa simboliem, jo tā simbolizē dalīšanos, uzsverot, ka dzīvā maize ir pats Kristus, kurš atdeva sevi, lai ikvienam dāvātu piedošanu un brīvību.

Pēc tam dalībnieki kopīgi devās Krusta ceļā no Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles. Krusta ceļš noslēgsies pie Rīgas Doma baznīcas, kur ticīgos uzrunās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Jau ziņots, ka pirms astoņiem gadiem kardināls Jānis Pujats deva savu svētību pirmajam gājienam pa Vecrīgas ielām. Kopš tā laika Krusta ceļš ik gadu pulcē aptuveni divus līdz trīs tūkstošus cilvēku, kā arī tā veidošanā iesaistījušies profesionāli režisori, aktieri un dziedātāji.

Jēdziens "Krusta ceļš" - Via Crucis - nāk no latīņu valodas un apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts Viņam bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Kalvārijas kalnā, Jeruzālemē. Kā kristiešu tradīcija Krusta ceļš Rietumeiropā kļuva pazīstams viduslaikos. Par visdedzīgāko tā izplatītāju kļuva franciskāņu misionārs svētais Leonards, kurš 1750.gadā pēc pāvesta Benedikta XIV lūguma sāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, kas turpinās vēl šodien.

Mūsdienās Krusta ceļš ir kļuvis par vienu no populārākajām lūgšanām Romas katoļu baznīcā, taču arvien plašāku ievērību tas gūst arī citās konfesijās. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas jeb stacijas. Īpaši aktuāls Krusta ceļš ir Lielā gavēņa laikā, kad ticīgie publiski vai individuāli dodas Krusta ciešanu atceres ceļā, izmantojot jau iepriekš sagatavotas meditācijas vai Jēzus ciešanas apdomājot saviem vārdiem.