Praktisko šaušanas eksāmenu ieroču iegādei pagaidām neieviesīs
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šodien izvērtās diskusijas par priekšlikumu noteikt obligātu praktisko eksāmenu šaujamieroču iegādei.
Komisijas sēdē otrdien deputāti vērtēja ieroču un munīcijas tirgotāja SIA "Spektrs Security" iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Ieroču aprites likumā, kas cita starpā paredzēja ieviest obligātu praktisko šaušanas eksāmenu visām personām pirms pirmreizējas šaujamieroča iegādes.
Valsts policijas pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka Latvijā pašlaik ir maz šautuvju, kurās šādus eksāmenus varētu kārtot. Piemēram, Latgalē nav nevienas šautuves, kuru varētu izmantot šādiem mērķiem.
Arī komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) sēdē norādīja, ka Latvijā nav pieejama infrastruktūra, lai pašlaik šādus eksāmenus varētu ieviest praktiski. Paužot personīgo viedokli, politiķis norādīja, ka Latvijai būtu jāskatās šādu eksāmenu virzienā, taču pašlaik šādu prasību ieviešana nav samērīga, tāpat nepieciešama papildu informācija par to, kā šāda prasība tiktu īstenota dzīvē.
Bergmanis arī rosināja Iekšlietu ministrijai izvērtēt infrastruktūras pieejamību, lai kādā brīdī varētu atgriezties pie sarunas par šādu eksāmenu ieviešanu.
Uzņēmums komisijai bija rosinājis noteikt, ka papildus teorētisko zināšanu pārbaudījumam, kas patlaban ir vienīgais priekšnoteikums pašaizsardzībai paredzēta šaujamieroča iegādei, būtu obligāti jākārto arī praktiskās šaušanas eksāmens.
"Spektrs Security" norādīja, ka pašlaik praktiskā šaušanas pārbaude jau ir obligāta medībām paredzēta vītņstobra šaujamieroča iegādei, lai gan darbības ar īsstobra šaujamieroci prasa augstāku precizitāti un drošības iemaņas.
Priekšlikumi paredzēja, ka praktiskais eksāmens būtu jākārto pirms jebkura šaujamieroča pirmreizējas iegādes. To varētu organizēt gan valsts institūcijas, gan licencētas privātās šautuves, piedaloties sertificētam instruktoram un Valsts policijas amatpersonai.
Vienlaikus uzņēmums rosināja ieviest arī periodisku prasmju pārbaudi - personām, kuru īpašumā ir pašaizsardzībai reģistrēts šaujamierocis, reizi trijos gados būtu atkārtoti jākārto praktiskais eksāmens.
No šādas prasības bija paredzēts atbrīvot noteiktas personu grupas, tostarp sportistus ar vismaz otro sporta klasi, sertificētus instruktorus un apsardzes darbiniekus, kuriem jau ir regulāras pārbaudes. Papildus tika ierosināts noteikt, ka apsardzes darbiniekiem praktiskās šaušanas eksāmens būtu jākārto ne retāk kā reizi gadā.
Uzņēmums uzsvēra, ka šādi grozījumi uzlabotu drošību, jo šaujamieroča izmantošana prasa ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskas iemaņas, tostarp pareizu satvērienu, drošu apiešanos un spēju rīkoties stresa situācijās.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija reģistrēti aptuveni 76 000 šaujamieroču, no tiem ap 11 600 - pašaizsardzībai paredzētie īsstobra ieroči, kuru aprite turpina pieaugt.
"Spektrs Security" arī akcentēja, ka priekšlikumi neierobežotu ieroču apriti, bet ieviestu papildu drošības standartus, kas tiek piemēroti arī citās Eiropas valstīs.
Vienlaikus komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.
Kopumā komisijas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) izstrādātos grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz noteikt aizliegumu izsniegt ieroča atļaujas Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kā arī radīt tiesisku pamatu jau izsniegto atļauju anulēšanai.
NA ieskatā pašreizējā situācija neatbilst nacionālās drošības un sabiedriskās drošības interesēm, jo pieļauj, ka personas, kurām vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, var legāli turēt šaujamieročus Latvijā. NA atzīmē, ka apdraudējumi nacionālajai drošībai šajā jomā vērtējami, pamatojoties uz drošības iestāžu atzinumiem un riska novērtējumiem.
Vienlaikus NA norāda, ka jāņem vērā arī tas, ka līdzīgs ierobežojošs regulējums attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, jau ir noteikts Valsts aizsardzības dienesta likumā, kas pieņemts nacionālās drošības interešu aizsardzībai un potenciālu apdraudējumu novēršanai.
