Jaunais Imigrācijas likums paredz skrīningu pie robežas un stingrākas pārbaudes
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 2.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja jauna Imigrācijas likuma projektu. Līdzšinējais imigrācijas regulējums būtiski pārskatīts, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu efektīvāku migrācijas kontroli un vienlaikus izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Jaunā Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis uzsver, ka jaunais regulējums ir nozīmīgs solis drošākas, pārskatāmākas un Latvijas interesēm atbilstošas imigrācijas politikas veidošanā: "Jaunais Imigrācijas likums sakārto imigrācijas sistēmu kopumā un stiprina valsts drošību. Izstrādājot šo regulējumu, pirmo reizi imigrācijas politikas ietekme kompleksi vērtēta ne tikai no drošības, bet arī no ekonomikas, izglītības un citu nozaru perspektīvas. Likumā ir ņemti vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi par migrācijas procesu pilnveidošanu un risku mazināšanu, kā arī pārskatīti nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Vienlaikus būtiska nozīme būs likuma praktiskai ieviešanai, tostarp stiprinot to institūciju kapacitāti, kuras nodrošina imigrācijas procesu uzraudzību un kontroli."
Līdz ar jauno regulējumu samazinās fiktīvās imigrācijas riski un vienlaikus tiek nodrošināti skaidri un saprotami noteikumi gan ārzemniekiem, gan valsts institūcijām, ieviešot līdzsvarotu politiku, kas aizsargā Latvijas intereses un atbilst Eiropas Savienības prasībām.
Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības migrācijas regulējumam. Likumā noteikta arī plašāka biometrisko datu izmantošana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, kas uzlabos personu identifikāciju un palīdzēs efektīvāk novērst drošības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas pamatus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Likumā nostiprināta arī integrācijas prasību sistēma, tostarp agrīnās integrācijas programmā noteiktās prasības un valsts valodas zināšanas. Papildus stiprināta uzraudzība pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju riskus, kā arī paaugstināta atbildība darba devējiem un izglītības iestādēm.
Jaunais Imigrācijas likums izstrādāts, ņemot vērā gan Latvijas drošības izaicinājumus, gan nepieciešamību pielāgoties Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma regulējumam, tostarp jaunajām prasībām attiecībā uz robežkontroli, datu apmaiņu un personu skrīningu.
Lai likums stātos spēkā, tas trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
