Sakritība, kas pārbiedēja iedzīvotājus: dienesti skaidro, kāpēc gaisa trauksmes brīdī pazuda elektrība un "nobruka" 112.lv
Otrdien, 19. maijā, brīdī, kad vairāku Latvijas novadu iedzīvotāju mobilajos tālruņos atskanēja griezīgi brīdinājumi par iespējamu gaisa apdraudējumu un debesīs pacēlās NATO iznīcinātāji, tehniskas problēmas piedzīvoja operatīvo dienestu vietne "112.lv". Vienlaikus valstī tika konstatēti arī plaši elektroapgādes atslēgumi, izraisot iedzīvotāju satraukumu. Atbildīgie dienesti portālam Jauns.lv skaidro, kas īsti notika.
"112.lv" neizturēja cilvēku pieplūdumu
Brīdī, kad iedzīvotāji masveidā saņēma paziņojumus par gaisa apdraudējumu, daudzi instinktīvi metās meklēt plašāku informāciju oficiālajā lietotnē un vietnē "112.lv". Rezultātā sistēma nespēja tikt galā ar milzīgo interesi un sāka "buksēt".
Kā portālam Jauns.lv skaidro Iekšlietu ministrijas Informācijas centra (IeM IC) Iekšējās kontroles galvenais speciālists Artūrs Baltacis, tīmekļvietnes un lietotnes darbība netika paralizēta, bet gan īslaicīgi palēninājās.
"Tīmekļvietnes infrastruktūra pašlaik spēj apstrādāt līdz 10 000 vienlaicīgo lietotāju, tomēr incidenta brīdī, ņemot vērā šūnu apraides tūlītējo iedarbību un tai sekojošo informācijas viļņošanos sociālajos tīklos, lietotāju pieplūdums minūtes laikā pārsniedza šo plānoto kapacitāti pusotru reizi," atzīst Baltacis.
Analizējot sistēmas noslodzi reāllaikā, tehniskie speciālisti operatīvi veica tīmekļa servera konfigurācijas uzlabojumus, pilnībā normalizējot vietnes darbību mazāk nekā 15 minūšu laikā.
IeM IC uzsver, ka vēsturiski platforma www.112.lv tika veidota kā informatīva vietne, nevis masveida tūlītējas apziņošanas rīks. "Militāra apdraudējuma vai hibrīdkrīzes gadījumā primārais, tehnoloģiski drošākais un efektīvākais iedzīvotāju masveida apziņošanas kanāls ir un paliek šūnu apraide (LV-ALERT). Šī tehnoloģija strādā tieši mobilo sakaru operatoru tīklos, tā nav atkarīga no interneta mājaslapu noslodzes un 19. maijā nostrādāja acumirklī un nevainojami, sasniedzot iedzīvotājus mērķa teritorijā. Tīmekļvietne www.112.lv un mobilā lietotne ir sekundārie, papildinošie informācijas kanāli," Baltacis skaidro.
Taču, lai nākotnē garantētu to absolūtu stabilitāti jebkura scenārija gadījumā, IeM IC ir apzinājis un nodefinējis nepieciešamos uzlabojumus un šobrīd tiek koordinēts jautājums par resursu novirzīšanu to tūlītējai pilna apjoma realizācijai.
Iedzīvotāji paliek bez elektrības
Līdztekus bažām par iespējamo gaisa apdraudējumu otrdienas pusdienlaikā tika reģistrēti arī plaši elektroapgādes pārtraukumi. Plkst. 12.06 fiksēta tehnoloģiska traucējuma dēļ augstprieguma elektrotīklā bez elektrības pēkšņi palika aptuveni 61 000 klientu Alūksnes, Preiļu, Daugavpils, Smiltenes, Gulbenes, Rēzeknes un citos novados.
Pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Līva Jēgere portālam Jauns.lv norāda, ka ir veikta incidenta analīze un noskaidrots, ka elektroapgādes traucējumus izraisīja 110 kV līnijas Cesvaine–Gulbene automātiska atslēgšanās: "Elektrolīnijā pārtrūka vads, kurā senāk bija veikts remonta savienojums."
Tas izraisīja ķēdes reakciju, jo visa elektroenerģijas plūsma automātiski tika novirzīta uz citām 110 kV līnijām, kas to nespēja izturēt, pārslogojās un automātiski atslēdzās, pārtraucot spriegumu vairākās apakšstacijās.
Jēgere uzsver, ka, pateicoties AST operatīvā personāla ātrajai rīcībai, elektroapgāde visām apakšstacijām tika atjaunota nepilnas pusstundas laikā – jau plkst. 12.33, bet tehnoloģiskais bojājums skartajā 110 kilovoltu elektrolīnijā "Cesvaine–Gulbene" tika novērsts un tā atkal tika pieslēgta tīklam tajā pašā vakarā plkst. 20.12.
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka otrdien pusdienlaikā vairākos Latvijas novados tika izsūtīts šūnu apraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Sākotnēji tika ziņots par apdraudējumu Krāslavas un Ludzas novados, tad šūnu apraides ziņojums tika izsūtīts arī Preiļu un Rēzeknes novada, kā arī Rēzeknes pilsētas iedzīvotājiem. Savukārt neilgi pēc plkst. 12.30 brīdinājums par iespējamo apdraudējumu tika izplatīts Madonas novadā, ap plkst. 13.00 brīdinājums tika paplašināts līdz Cēsu, Smiltenes un Gulbenes novadiem, bet ap plkst. 13.30 – arī Valmieras novadā. Baltijas gaisa telpā tika aktivizēti NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji.
