Dana Bjorka dalās šokējošā stāstā, kā stress licis viņas matiem savelties neizķemmējamā "ligzdā"

Dana Bjorka sarunas ievadā atsaucās uz Eirofonda veiktajiem datiem, kas apliecina, ka "sievietes Eiropā biežāk nekā vīrieši izjūt stresu ikdienā" un ka "75% atzīst, ka izjūt stresu ikdienā". Līdzīga tendence vērojama vietējā mērogā, kur saskaņā ar studijā minēto informāciju "75% sieviešu un 63% vīriešu ikdienā izjūt stresu". Šo faktu gaismā Dana mudināja kolēģes reflektēt par viņu personīgo pieredzi ar pastāvīgu spriedzi.

Linda Curika pauda viedokli, ka nemiera cēlonis nav meklējams tikai profesionālajā darbībā, bet gan nespējā sabalansēt neskaitāmos sadzīves pienākumus: “Tas stress jau rodas ne tikai no tā darba, bet no tā, ka tev tas trauks plūst pāri visam.” Publiciste skaidroja, ka sievietes prātā nepārtraukti atrodas "tik šausmīgi daudz viss kaut kā", līdz iestājas lūzuma punkts, kad "sieviete vairs netiek ar to galā". Viņa arī novērojusi likumsakarību – jo jaunākas ir atvases, jo izteiktāka ir spriedze, ar ko mātei jāsaskaras arī profesionālajā vidē.

Ieva Brante vērsa uzmanību uz tā dēvētajiem neredzamajiem darbiem, kurus sievietes ikdienā veic fonā: "Saplānot, atcerēties, pārplānot, pierakstīt, atzīmēt un vēl kaut kas, un vēl kaut kas. Un es esmu pamanījusi, ka visstingrākais jeb visprasīgākais priekšnieks sievietei ir viņa pati.” Šim viedoklim piekrita arī Linda, paškritiski atzīstot: "Pret sevi es esmu prasīgāka, nejaukāka un kritiskāka nekā pret citiem cilvēkiem."

Bet teātra direktore Dana Bjorka dalījās ar nesenu atgadījumu, kad stress tiešā veidā sabojāja viņas matus. Agrāk apkārtējie bieži apbrīnojuši viņas garos matus un vaicājuši, kā viņa spēj tos izķemmēt bez savelšanās, uz ko Dana vienmēr tikai pasmējusies. Tomēr smaga emocionālā krīze darbā visu mainīja: “Es pirmo reizi dzīvē sastapos ar situāciju, kad mati nevis vienkārši sapiņķerējas, bet izveidojas viens milzīgs dreds", stāsta Dana. Šī problēma bijusi ilgstošas pārstrādāšanās sekas: "Tas bija saistīts arī ar to, ka ikdienā es sajutu milzīgu stresu." Spēku izsīkumā Dana pēc darba dienas uzreiz devusies gulēt, neizķemmējot matus, līdz trešajā rītā atskārtusi, ka situācija ir kritiska. “Es domāju – nu, es varēšu pati. Bet nē, man bija izveidojies dreds, ciets kā akmens,” pauda Dana. Viņai nācās meklēt palīdzību specializētā salonā, kurā speciālisti strādāja piecas dienas pa septiņām stundām dienā. "Man rāva, man ķemmēja, nevis grieza ezīti, un re, izglāba manus matus," atceras Dana.

Ieva skatītājiem atklāja, ka iepriekšējā raidījuma ierakstā Danai nācies slēpt šo matu katastrofu zem turbāna. Un Dana atzina, ka divas nedēļas dzīvojusi panikā: "Un es domāju – man būs jāgriež ezītis?" – jo savēlums atradies pašā pakauša centrā. Pieredze bijusi mokoša gan fiziski, gan psiholoģiski: "Tas bija drausmīgi. Protams, ka man asaras lija." Frizieri burtiski pa vienam matam mēģinājuši atšķetināt kamolu, kā rezultātā "ķemmes lūza, sprāga vienkārši". Pēc šī incidenta Dana guva skarbu mācību par to, kā stress sagrauj organismu: “Augsta kortizola dēļ pasliktinās folikula barošana, un mats kļūst sauss, lūst un piņķerējas.” Viņa brīdināja citas: “Lūdzu, sargājiet sevi, savus nervus, jo mēs nekad nevaram zināt, kā stress izpaudīsies.” Reaģējot uz kolēģes stāstu, Ieva secināja, ka organisms sāk runāt tad, kad prāts cenšas problēmas ignorēt: "Tu vari klusēt, bet tavs ķermenis klusēt nevar." Dana sniedza specifisku padomu tām, kuras saskaras ar līdzīgu matu savelšanās problēmu. Viņa pati kļūdījusies, mēģinot lietot matu balzamu: “Kondicionieris tajā brīdī kļūst par līmi matiem.” Tāpēc labākais risinājums ir nekavējoties vērsties pie profesionāļiem. Viņa rezumēja, ka katram pašam jāatrod savs relaksācijas veids: "Vai tas ir retrīts, vai tā ir pastaiga, vai tikšanās ar draugiem – katra izvēlas savu ceļu, kā savu labsajūtu padarīt par prioritāti."