Taksists Sergejs Sidorovs, kas apsūdzēts par darbošanos Krievijas labā, vācis ziņas par citiem spiegošanā apsūdzētajiem
Taksists Sergejs Sidorovs, kas apsūdzēts par neizpaužamu ziņu vākšanu Krievijas labā, un savu vainu nodarījumos daļēji atzinis, lūdzis kādam apcietinātajam noskaidrot citu spiegošanā apsūdzēto personu vārdus.
Kā izriet no trešdien tiesas procesā izskanējušajā, Sidorovs esot sazinājies ar kādu apcietināto vienā no cietumiem, lai lūgtu uzzināt vārdus un uzvārdus citiem apcietinātajiem, kuri apsūdzēti par spiegošanu. Sidorovam vēlāk tika nodoti personas dati par trim šādām personām.
Sidorova aizstāve tiesas debašu laikā minēja apsūdzētā liecības, ko viņš bija sniedzis iepriekš, skaidrojot, ka viņa paustie vārdi "tādi paši spiegi kā es" interpretējami kā "tādi paši viltus spiegi kā es".
Tikmēr Svetlana Nikolajeva, kura apsūdzēta kopā ar Sidorovu, tika iesaistīta šajā krimināllietā pēc tam, kad atklājās, ka viņa devusies uz Krieviju, lai ne tikai palīdzētu savam dēlam ar dažādiem dokumentiem, bet arī, pēc viņas vārdiem, saņemtu naudu no Sidorova radinieces, kas bija paredzēta advokāta apmaksai.
Apsūdzībā teikts, ka tādējādi Nikolajeva nodevusi informāciju par apcietinātajiem, par kuriem guva ziņas Sidorovs.
Pēc aizstāves teiktā, Sidorova māte pati uzrunājusi Nikolajevu, jo iepriekš abi apsūdzētie bija klasesbiedri. Kā norādīja advokāte, apsūdzētie savā starpā esot sazinājušies tikai vienu reizi telefoniski un saruna ilgusi 32 sekundes.
Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 6. maijā plkst. 10, apsūdzētie teiks pēdējo vārdu. Kā norādīja tiesnese, sēdes laiks var tikt grozīts, jo plānots apgabaltiesai sūtīt apcietinājuma pagarinājuma lūgumu. Pēc tiesas sēdes advokāte apsūdzētajiem skaidroja, ka Nikolajevas apcietinājums ir noteikts līdz maija vidum, tādēļ nepieciešams to pagarināt, kamēr notiek tiesvedība.
Tiesas sēdē klausītāju vidū arī prokremliskās aktīvistes - Kreile un Berezovska, kā arī Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors
Tiesas sēdes klausītāju vidū bija prokremliskā aktīviste Jeļena Kreile, kura nesen atbrīvota no viena gada cietumsoda par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu.
Patlaban Kreiles kasācijas sūdzība citā lietā - par publisku slavināšanu un Krievijas veikto noziegumu pret mieru un kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu, kā arī PSRS īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu izdarīšanu Latvijā - atrodas Augstākajā tiesā. Iepriekš pirmās instances tiesa Kreilei piesprieda trīs gadu cietumsodu un apgabaltiesa šo spriedumu negrozīja.
Uz sēdi ieradās arī prokremliskā aktīviste Alla Berezovska, kura 2024. gadā izslēgta no starptautiskās žurnālistu organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF), jo viņa ļaunprātīgi izmantojusi RSF vārdu. Viņas krimināllietu par sankciju pārkāpšanu tiesa turpinās skatīt 17. septembrī.
Tāpat tiesas sēdi apmeklēja viena no noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" izveidotājām Tatjana Andrijeca, kura patlaban apsūdzēta par organizācijas vadīšanu un piedalīšanos tās pastrādātajos noziegumos. Tiesvedība šajā lietā patlaban ir apturēta, jo otrs apsūdzētais Aleksandrs Žguns ir izsludināts meklēšanā. Iepriekš Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību citā Žguna krimināllietā par spiegošanu Krievijas labā, un viņam stājies spēkā septiņu gadu cietumsods.
Starp klātesošajiem bija arī Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors (ievēlēts no partijas "Suverēnā vara, Apvienība jaunlatvieši"). Pagors iepriekš sociālajos medijos paziņojis, ka citā lietā apsūdzētā Poļina Kamļeva par apmēram 43 eiro nodošanu dronu slāpēšanas iekārtas iegādei, lai to nodotu Krievijas militāristiem, ir LKS biedre un viņa domubiedre. Jau ziņots, ka apsūdzības Sidorovam un Nikolajevai celtas par neizpaužamu ziņu vākšanu Krievijas labā.
Konteksts
Nikolajeva ir Aleksandra Dubjago māte. Dubjago 2022. gada 10. maijā pie okupācijas pieminekļa Pārdaugavā staigāja ar Krievijas karogu. Par šīm darbībām pret Dubjago tika sākts kriminālprocess, un Dubjago pat kādu laiku pavadīja apcietinājumā, taču vēlāk Valsts drošības dienests (VDD) lietu izbeidza.
Iepriekš VDD informēja, ka kriminālprocesu pret šajā lietā tiesājamajām personām dienests sāka 2024. gada 2. maijā. Kriminālprocesā VDD ir veicis kriminālprocesuālas darbības vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē.
Kā liecina VDD izmeklēšanas laikā iegūtā informācija, personas nelikumīgi vāca un nodeva Krievijai neizpaužamas ziņas par citām personām, kuras Latvijā tiek turētas aizdomās par spiegošanu un kurām ir piemērots apcietinājums.
Rīgas pilsētas tiesa pērn oktobrī citā lietā Sidorovu atzina par vainīgu spiegošanā Krievijas labā, sodot viņu ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. Spriedums tika pārsūdzēts. Sidorovam sākotnēji bija piemērots apcietinājums, taču vēlāk tiesa to atcēla, līdz Sidorovu un Nikolajevu atkal aizturēja.
