"Latvijas Krievu savienībā" pie varas nācis kādreizējais Ždanokas palīgs Pagors un krievu nacionālradikālis Osipovs
Aizvadītajā nedēļas nogalē par Latvijas Krievu savienības (LKS) līderiem ievēlēti iepriekš ar promaskavisku uzskatu paušanu izcēlušies Andrejs Pagors un Jevgēņijs Osipovs. Šis solis novedis pie šķelšanos partijā un vairāki līdzšinējie biedri politisko spēku pametuši.
21.septembrī notikušajā LKS kongresā par jaunajiem partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēti Pagors un Osipovs. Pagors vēl aizvadītajā gadā kā Ždanokas palīgs ieradās Berlīnē, lai protestētu pret tanku piešķiršanu Ukrainai. Tāpat Jelgavas domes deputāts vairākkārt sociālajos tīklos apsveicis krievu desantniekus viņu svētkos. Savukārt krievu nacionālradikālis Jevgēņijs Osipovs reiz norādījis, ka "viņš nevar cienīt šo „nāvīgi slimo valsti” ar tās „vājprātīgo patriotismu”".
Rīgas domes deputāts un iepriekšējais partijas līderis Miroslavs Mitrofanovs, pēc partijas līderu maiņas kopā ar dažiem citiem pašvaldību domju deputātiem izstājies no partijas.
Mitrofanovs uzsvēra, ka šādu "partijas darbības atjaunošanas variantu" nevar atbalstīt un pieņemt. "Līdz ar viņu nākšanu pie varas ideoloģiskais līdzsvars partijā krasi nobīdās uz konservatīvo un populistisko pusi. Partijas gars vairs neatspoguļo savu nosaukumu - būt dažādu uzskatu politiķu savienībai, bet pārtop par kārtējo konservatīvi populistisko organizāciju, kuru Latvijā jau tā ir gana," partijas pamešanu skaidro Mitrofanovs.
Pēc viņa vārdiem, arī citi ilggadējie partijas atbalstītāji un līderi pametuši partiju, līdz ar ko partija esot zaudējusi aptuveni pusi no saviem vēl palikušajiem pašvaldību deputātiem. Partiju pametusi Rīgas domes deputāte Inna Djeri un Daugavpils vicemērs Aleksejs Vasiļjevs. Turklāt šis process attīstoties, apgalvo Mitrofanovs.
Mitrofanovs piebilda, ka LKS frakcija Rīgas domē tiks saglabāta un darbosies "savu vēlētāju interešu labā". LKS jau labu laiku nav pārstāvniecības Saeimā un pēdējās vēlēšanās tā tika zaudēta arī Eiropas Parlamentā, tomēr partijas sniegums Saeimas vēlēšanās ir bijis pietiekams, lai tā saņemtu valsts budžeta finansējumu, kurā šogad tai bija plānots izmaksāt kopumā ap 240 000 eiro.
Pagors un Osipovs līdz šim vairākkārt ir izcēlušies ar salīdzinoši radikālu uzskatu paušanu. Piemēram, šī gada martā bijušās Eiropas parlamenta deputātes Ždanokas palīgs Pagors piketēja pie Brīvības pieminekļa pret 2.pasaules karā kritušo leģionāru pieminēšanu. Pagors turēja rokās plakātu, uz kura bija apgalvots, ka latviešu leģionāri esot devuši zvērestu Ādolfam Hitleram. Pagors tika aizturēts.
Iepriekš sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Pagors ar Ždanoku Vācijā piedalījās protesta akcijā pret rietumvalstu ieroču piegādēm Ukrainai.
Savukārt pret Osipovu tika ierosināta krimināllieta, kurā viņš tika apsūdzēts valsts karoga zaimošanā. Krimināllietu ierosināja kādreizējā Drošības policija.
