Vai Aizsardzības ministrija ieSprūdusi birokrātijā? Jomas eksperti spriež - kādēļ no ministrijas aiziet pieredzes bagātākie darbinieki

“Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pauž, ka šobrīd var novērot pastiprinātu spiedienu uz aizsardzības nozari. Pēc viņa paustā, publiskajā telpā tiek tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi, mēģinot apšaubīt nozares progresu, vai mazināt uzticību. Valsts sekretārs ir pieņēmis lēmumu šādos apstākļos darbu neturpināt,” skaidro ministrs, uzsverot, ka respektē viņa lēmumu.

Šādi iepriekšējā nedēļā tika paziņots par ilggadējā, ļoti pieredzējušā AM valsts sekretāra Aivara Puriņa iesniegto atlūgumu.

Pats Puriņš ar Jauns.lv sazināties tieši, bez starpniekiem atteicās visas nedēļas garumā. Šonedēļ negaidīti saņēmām vien AM Militāri publisko attiecību departamenta rakstisku atbildi, ka Puriņš “video intervijā nepiedalīsies”.

Interesanti, ka uz jautājumiem, kurus sūtījām Puriņam, AM ņēmās atbildēt viņa vietā, taču jautājumus, kurus tieši sūtījām ministrijai, tā ignorēja visu nedēļu un ignorē joprojām.

Vaicājām: kā šo kārtējo augstas raudzes profesionāļa aiziešanu sabiedrībai vērtēt? Kādi ir šādu profesionāļu aizplūšanas riski konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos? Kā, kad tiks organizēts konkurss uz šo amatu? Kā ministrija nodrošinās darbu nepārtrauktību? Kurš, līdz valsts sekretāra atrašanai, pildīs šo amatu?

Sabotāža vai gausums?

Par to, ka AM strādā ne pārāk ātros tempos iepriekš medijos ir runāts ne reizi vien, tostarp, atspoguļojot sadarboties aizsardzības inovācijās alkstošu uzņēmēju neapmierinātību ar ministrijas vadību.

Lielisks simbols, šķiet, tam ir ministra Sprūda reakcija uz nesen Latgalē atkal nokritušo dronu. Ministrs paziņoja, ka tūlīt pat beidz vizīti Ukrainā un dodas mājās, lai, domājams, iesaistītos notiekošajā.

Taču šī situācija ar Krāslavas novadā nokritušo dronu lielos vilcienos atrisinājās vēl pirms ministra ierašanās. Militāristi u.c. institūcijas savu darbu notikuma vietā izdarīja un devās prom.

Tad – divas dienas vēlāk – TV ekrānos bijām spiesti skatīties, kā ministra dēļ daži no viņiem ir atvilkti atpakaļ pie izdegušās, sausās zāles, lai pastāvētu fonā, kamēr ministrs kameru priekšā, divas dienas pēc notikuma braši soļo pretī vietai, kur nokritis drons un sniedz intervijas.

Bergmanis: ministra darbu drīz vērtēs tauta

Valsts sekretāri savus amatus tā vienkārši nepamet – uzskata Saeimas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (AS).

“Skaidrs ir vien tas, ka divi pieredzējuši cilvēki [otrs ir Jānis Garisons], viens pēc otra, ir pametuši šo amatu, turklāt Puriņa kungs tajā stājās, esot Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks. Man ir grūti spriest, kas ir noticis. Man bija iespēja strādāt ar abiem šiem cilvēkiem, kad biju ministrs. Tolaik sadarbība bija veiksmīga, ir grūti tā saprast, kas varētu būt par iemeslu,” telefonsarunā spriež Bergmanis, norādot, ka šobrīd, kad līdz vēlēšanām palicis tik maz laika, atrast kompetentu šī amata pildītāju būs ļoti grūti.

“Tas [valsts sekretāru aiziešana] nav raksturīgi šai ministrijai. AM valsts sekretāri ir mainījušies ļoti, ļoti reti. Tikmēr šī ministra laikā – nomainījušies ir divi. Kad Rinkēviča kungs strādāja par valsts sekretāru, ja nemaldos, viņš redzēja nākam un ejam septiņus ministrus. Jānis Sārts strādāja, visi šie cilvēki ir ar lielu pieredzi. Šobrīd nav tas vieglākais periods ģeopolitikā un, skatoties šādu cilvēku aizplūšanu, tiešām gribas atrast atbildi uz jautājumu – kāpēc?” piebilst Bergmanis.

Uz jautājumu: kā deputāts vērtē Sprūda darbu, Bergmanis atbild – to drīz vērtēs tauta: “Visi droši vien vēlas ātrākus lēmumus un iešanu uz priekšu. Varbūt tas ir iespējams. Atgriežoties no Ukrainas allaž iespiežas prātā tas, cik svarīgs ir lēmumu pieņemšanas ātrums, īpaši šajā jomā, īpaši kara situācijā.”

Arī aizsardzības attīstību bremzē birokrātija

Tikmēr cits bijušais aizsardzības ministrs – Artis Pabriks – norāda, ka AM ir tikai viens no piemēriem plašākai problēmai valstī: pārvaldes krīzei un “birokratizētai” sistēmai.

“Šādos apstākļos lēmumus vienkārši nevar pieņemt savlaicīgi,” uzskata Pabriks, “Virkne pieredzējušu, vērtīgu speciālistu šādi vienkārši vairs negrib strādāt, negrib šādi turpināt veidot savu karjeru sistēmā, kur uzsvars ir uz procesu, nevis rezultātu. Savukārt profesionāļus, kurus varētu ielikt šajā [valsts sekretāra] amatā un sagaidīt no tā ko labu – ir ļoti, ļoti maz.”

Tikmēr Saeimas deputāts Ukrainas kara un Irānas situācijas apskatnieks, bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris ar krietni vairāk nekā 30 gadu pieredzi bruņotajos spēkos Igors Rajevs (AS), iepriekš medijos tika citēts šādi: “Aizsardzības ministrijā, šķiet, ir iefiltrējies Kremļa aģents”.

Savā “Youtube” kanālā gan pēcāk Rajevs paskaidroja, ka šādi runājot, nav domājis “faktisku Kremļa aģentu” un, ka “valstī ir dienesti, kuri ar šo tiek galā”.

Savā viedoklī Rajevs ieliek vienādības zīmi starp to, kā strādā Sprūds un kā strādāja Pabriks. Viņaprāt, problēmām AM ir divi cēloņi – nekompetenti cilvēki un sabotieri (kurus tad Rajevs arī saucis par “Kremļa aģentiem”).

Garisons aizgāja, pasakot, ko domā

“Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas,” ar šādiem vārdiem Sprūda vadīto ministriju vēl 2023. gadā pameta jau pieminētais Jānis Garisons, no kura pienākumus tad pārņēma (un līdz 31. maijam vēl pildīs) Aivars Puriņš.

Savā “Facebook” ierakstā Garisons atkal un atkal uzsvēra to, ka Latvijas aizsardzības sektoram ir nepieciešams rīkoties ātrāk, jo laika nav daudz un šis ir dzīvības, nāves jautājums.

Līdz šai dienai AM Jauns.lv tā arī nav sniegusi atbildi par to, kas aizvietos Puriņu, kā arī atbildes uz citiem uzdotajiem jautājumiem.