“Diezgan baisi - tumsa, kapi, un pretī lēnām nāk mūmija..” Liepājas tramvaja vadītājas Dainas piedzīvojumi. FOTO

Liepājā ir vecākā elektriskā tramvaja līnija Baltijā, kas darbojas kopš 1899. gada. Atšķirībā no Rīgas un Daugavpils, kur tramvaja sliežu ceļa platums ir 1524 mm, Liepājā tramvajs kursē pa šaursliežu ceļu 1000 mm platumā. Tā vadītāji no savas kabīnes pilsētu redz īpatnējāk, nekā pasažieri vai parasti kājāmgājēji. Tāpat tramvaja vadītājus pazīst daudzi pilsētnieki, jo tūkstošiem pilsētnieku ikdienu ne tikai izmanto sabiedrisko transportu, bet arī viņu ikdienas ritms un drošība atkarīga no vadītāja meistarības. Viena no vēju pilsētas tramvaja vadītājām Daina Korotkova par savu ceļu uz tramvajnieces profesiju un šajā darbā piedzīvoto pastāstījusi uzņēmuma “Liepājas tramvajs” “Facebook” profilā. 

Tramvajs ir kā mazs vilciens

Liepājas tramvajs nav tikai vagoni, kas ik dienu nogādā pasažierus no vienas pieturas līdz nākamajai. Tas ir liels komandas darbs, kurā plecu pie pleca iesaistās tramvaju vadītāji, transporta dispečeri, atslēdznieki, elektromontieri un daudzu citu profesiju pārstāvji, lai tramvajs Liepājā kursētu droši, uzticami un nepārtraukti. Kā ir būt tramvaja vadītājai? Par savu pieredzi stāsta ilggadējā tramvaja vadītāja Daina Korotkova.

- Kā Tu nolēmi kļūt par tramvaja vadītāju?

- Jau no bērnības mans neapzinātais sapnis bija vadīt lielu transportu. Ar brāli spriedām - brauksim ar fūrēm. Brālis savu sapni īstenoja, bet mans ceļš aizveda citās sliedēs. Pēc dekrēta atvaļinājuma izlasīju sludinājumu avīzē, ka meklē jaunus tramvaja vadītājus. Domāju - mēģināts nav zaudēts. Izaicinājums tika pieņemts. Bērnības sapnis arī piepildījās - tā nav gluži fūre, bet manā skatījumā tas ir vēl interesantāk: darbs ar cilvēkiem un ļoti liels transports.

- Cik ilgi jau strādā šajā profesijā?

- Tramvaja vadītāju kursus uzsāku 2011. gada oktobrī, bet 2012. gada 2. aprīlī devos savā pirmajā patstāvīgajā braucienā pa Liepājas ielām. Tā tas turpinās vēl šodien. Pat pašai neticas, ka jau pagājuši 14 gadi.

- Kādi ir lielākie izaicinājumi šajā darbā?

- Lielākie izaicinājumi noteikti ir ikdienā veiksmīgi izvairīties no sadursmēm ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Nereti cilvēki aizmirst, ka Liepājā kursē tramvajs, bet pilsētas viesi dažkārt pat nezina, ka tramvajs šeit ir. Daudzi neaizdomājas, ka tramvajs ir kā mazs vilciens, kuru nevar pēkšņi apstādināt, neapdraudot pasažierus. Īpašs izaicinājums ir rudens, kad uz sliedēm ir lapas, vai lietains laiks - tad apstādināt tramvaju uzreiz ir gandrīz neiespējami, jo bremzēšanas ceļš var būt trīs vai pat četras reizes garāks nekā sausā laikā.

Mūmija, bebri, aļņi, stirnas un citi zvēri

- Vai ir bijuši kādi īpaši interesanti atgadījumi?

- Interesantu notikumu, protams, ir bijis daudz. Vienu no spilgtākajiem piedzīvojumiem atceros no laika, kad vēl kursēja vecie tramvaji. Vienam tramvajam nobloķējās visi riteņi, un divi citi tramvaji - viens no priekšas, otrs no aizmugures - piekabinājās bojātajam, lai mēģinātu to nogādāt depo. Es vadīju aizmugurējo tramvaju, un man nepārtraukti bija jāsazinās ar priekšā esošo vadītāju - jāsaskaņo kustība, bremzēšana, luksofori, cilvēku plūsma un distances bīstamajās vietās. To visu darījām pa telefonu, jo citas saziņas starp vadītājiem nebija. Lai uzsāktu braukt vai nobremzētu, bija jārīkojas vienlaikus, jo viens tramvajs viens pats nevar ne pavilkt, ne apturēt divus citus. Tas bija liels piedzīvojums - no Mirdzas Ķempes ielas galapunkta līdz tramvaju depo, īpaši pārbraucot pāri tiltam.

Vēl viens spilgts atgadījums notika vēlā vakarā, kad braucu no centra Mirdzas Ķempes ielas virzienā. Pie Līvas laukuma man pēkšņi uz sliedēm iznāca cilvēks, pārģērbies par mūmiju. Tramvaja gaismās tas izskatījās diezgan baisi - tumsa, kapi, un pretī lēnām nāk mūmija. Pirmajā brīdī sajūta bija neomulīga, bet izrādījās, ka tur vienkārši tika filmēts video. Viss beidzās mierīgi, un savu maršrutu turpināju jau uz pozitīvas nots.

- Kurš ir Tavs mīļākais maršruta posms vai pietura?

- Man ļoti patīk pilsētas centrs svētku laikā, kad tas ir izrotāts. Īpašas sajūtas rada arī galapunkti, kur no rītiem vai vakaros var redzēt saullēktu vai saulrietu ezerā. Reizēm gadās sastapt arī meža dzīvniekus - zaķus, ežus, stirnas, aļņus un bebrus. Vēl īpaši patīk brīži, kad ielās izbrauc mūsu svētku tramvajs - tas rada skaistu noskaņu gan mums, vadītājiem, gan visai pilsētai.

- Vai ir bijuši kādi izaicinājumi laikapstākļu dēļ?

- Jā, noteikti. Katru rudeni lapu laikā sliedes ir ļoti slidenas - sajūta gandrīz kā braukt pa sviestu. Līdzīgi ir vasarā, kad uzlīst pirmais lietus - riteņi, uzsākot braukt vai bremzējot, mēdz buksēt un šķilt dzirksteles. Savukārt ziemā izaicinājumi ir sasaluši vadi un lielas sniega kupenas. Piemēram, šajā ziemā bija situācijas, kad ceļus nepaspēja notīrīt un tramvajs uzsēdās uz kupenām. Arī sasalušie vadi rada grūtības - tramvajs dzirksteļodams burtiski lauž sev ceļu uz priekšu. Bet, neskatoties uz visu, tev ir jāpaspēj no punkta A līdz punktam Z.

- Ja Tev būtu jādod viens padoms tramvaja pasažieriem, kāds tas būtu?

Es aicinātu pasažierus būt saprotošākiem. Mūsu ikdiena un ceļa situācijas rada stresu ikvienam, taču mēs no sirds cenšamies jūsu braucienu padarīt pēc iespējas mierīgu, drošu un precīzu laikā. Ne vienmēr satiksme un cilvēku plūsma ļauj galamērķī nokļūt tieši pēc plāna, bet mēs vienmēr darām labāko, ko varam. Smaidīsim biežāk - smaids rada smaidu. Lai visiem laimīgs un patīkams brauciens.

“Rīgā neko tādu neredzēsi”

Sociālajos tīklos sastopams ne viens vien atzinīgs vārds par Liepājas tramvaju:

Liene Steinberga: “Tramvaja vadītāji ir ļoti patīkami cilvēki. Viņi VIENMĒR pagaidīs skrienošo… gan pieaugušos gan bērnus. Jo kādam jāpaspēj. Pagaidīs. Atšķirībā no autobusu vadītājiem, kur 90 % ir neapmierināti ar dzīvi un izgāž to pār pasažieriem Tāpēc es tikai par to, ka nākotnē visa pilsēta būtu tramvaja caurbraucama.”

Anita Tumpele: “Liepājas tramvajs labākais - tīrs un vienmēr precīzi laikā.”

Gunta Jākobsone: “Mans un manu mazbērnu mīļākais transporta līdzeklis.”

Kristiāns Nebēdnieks: “Oho, Liepājā tik ilgi strādā tramvaji? Rīgā neko tādu neredzēsi.”