Donalds Tramps devis līdz šim skaidrāko mājienu par nākamo valsti, kurā viņš vēlas iebrukt
ASV prezidents Donalds Tramps ar dažām frāzēm atkal uzkurinājis diskusijas par ASV nākamajiem ārpolitikas soļiem. Viņa teiktais jau raisījis plašu ažiotāžu un virkni jautājumu par to, kas īsti slēpjas aiz šiem mājieniem.
Nesen Donalds Tramps devis līdz šim skaidrāko mājienu, ka pēc tam, kad būs “pabeidzis” ar Irānu, viņa uzmanība varētu tikt pievērsta Kubai.
Iepriekš viņš jau bija izteicis paviršas piezīmes par to, ka, atceļā no Irānas, varētu “piestāt” Kubā. Taču uzrunā organizācijas “Turning Point USA” konferencē viņš paziņoja, ka pārmaiņas šajā salā pienāks “ļoti drīz”.
Pēc tam, kad viņš bija runājis par ASV darbībām karā ar Irānu, Tramps pievērsās Kubai, sakot: “Ļoti drīz šis lielais spēks atnesīs arī dienu, kuru gaidījuši 70 gadus. To sauc par jaunu rītausmu Kubai. Mēs palīdzēsim viņiem Kubā.”
Viņš piebilda: “Mums ir daudz lielisku kubiešu amerikāņu. Šajā auditorijā, man šķiet, ne pārāk daudz. Bet, ja aizbraucat uz Maiami, tur ir cilvēki, kubieši amerikāņi, cilvēki, pret kuriem izturējās brutāli, kuru ģimenes tika nogalinātas, pazemotas — un tagad paskatieties.”
Kuba pašlaik piedzīvo smagu ekonomisko un infrastruktūras krīzi ASV īstenotās enerģētiskās blokādes dēļ, kas tika noteikta pēc iebrukuma Venecuēlā — Kubas galvenajā naftas piegādātājā. Trampa administrācija Kubas valdību raksturojusi kā neefektīvu un vardarbīgu. Apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu ASV prasības ietvērušas politisko represiju izbeigšanu, politieslodzīto atbrīvošanu un salas nīkuļojošās ekonomikas liberalizēšanu. Nesen amerikāņu diplomāti salas valstī tikās ar Kubas valdības amatpersonām, iezīmējot jaunu mēģinājumu atsākt sarunas, pat laikā, kad Tramps izteicis mājienus par iebrukumu. Kubas līderis šonedēļ paziņoja, ka šādā gadījumā valsts ir gatava cīnīties.
Pagājušajā nedēļā ceļojuma laikā augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona tikās ar bijušā Kubas līdera Raula Kastro mazdēlu, atsaucoties uz departamenta amatpersonu, kas nebija pilnvarota publiski komentēt un piektdien anonimitātes apstākļos runāja par sensitīvo jautājumu. Amatpersona neatklāja, kurš tieši no ASV puses tikās ar Raulu Giljermo Rodrigesu Kastro, kura vectēvs, kā tiek uzskatīts, joprojām būtiski ietekmē Kubas valdību, lai gan oficiālu amatu neieņem.
Vēl viena ASV amatpersona norādīja, ka valsts sekretārs Marko Rubio nebija daļa no delegācijas, kas apmeklēja Havanu. Iepriekš ASV amatpersonas bija teikušas, ka Rubio, kurš ir kubiešu imigrantu dēls un ilggadējs stingrās līnijas atbalstītājs Kubas jautājumā, februārī Karību jūras salu valstī Sentkitsā un Nevisā tikās ar jaunāko Kastro.
Pagājušās nedēļas neparastā diplomātiskā aktivizējuma laikā ASV delegācija mudināja Kubu veikt būtiskas izmaiņas ekonomikā un pārvaldības modelī, jo Vašingtona nepieļaušot, ka šī salu valsts kļūst par nacionālās drošības apdraudējumu reģionā, sacīja Valsts departamenta amatpersona. Tā bija pirmā reize kopš 2016. gada, kad Kubā, neskaitot ASV Jūras spēku bāzi Gvantanamo līcī, nolaidās ASV valdības lidmašīna.
