Iepirkums par igauņu un lietuviešu alkohola pirkumiem Latvijā nonāk skandāla centrā - iesniegta sūdzība
Par Veselības ministrijas (VM) izsludināto iepirkumu pētījumam par Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju paradumiem alkoholisko dzērienu iegādē Latvijā iesniegta sūdzība, un tā pieņemta izskatīšanai.
Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) tīmekļvietnē, sūdzības izskatīšanas termiņš nav noteikts. Sūdzības iesniedzējs ir SIA "PricewaterhouseCoopers". Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 140 000 eiro, bet pakalpojuma izpildes termiņš paredzēts līdz 2029. gada 21. decembrim.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā.
Tajā paredzēts izstrādāt metodoloģiju tūristu Latvijā iegādātā absolūtā alkohola patēriņa aprēķināšanai, aprēķināt Igaunijas un Lietuvas tūristu Latvijā iegādātā alkohola apjomu absolūtā alkohola litros, kā arī sagatavot pētījuma ziņojumu. Vienlaikus plānots pētījumā iegūtos datus izmantot veselības statistikas kvalitātes uzlabošanai, kā arī alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā.
Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumus paredzēts noskaidrot ar elektroniski pašaizpildāmu aptaujas anketu, savukārt tūristu absolūtā alkohola patēriņa aprēķina metodoloģijas izstrādē paredzēts izmantot kompleksu pieeju, kas ietver literatūras un datu avotu apzināšanu un analīzi, kā arī ārvalstu institūciju ekspertu konsultācijas.
Pētījuma mērķa grupa ir 18 līdz 74 gadus veci Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri alkoholiskos dzērienus iegādājušies Latvijā.
VM pētījuma nepieciešamību pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto alkohola patēriņu ietekmē arī ārvalstu, galvenokārt Igaunijas un Lietuvas, iedzīvotāju pirkumi Latvijā, tāpēc nepieciešama sistemātiska izpēte par šo pārrobežu tirdzniecību.
To, ka daļu no Latvijā reģistrētā alkohola patēriņa veido ārvalstu, galvenokārt Igaunijas un Lietuvas, iedzīvotāju pirkumi Latvijā, apliecina gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pētījums par alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas-Igaunijas pierobežā, gan Igaunijas Ekonomiskās pētniecības institūta dati, kas rāda, ka pēc akcīzes nodokļa palielināšanas Igaunijā 2017.-2019. gadā alkohola iegādes biežums un apjoms Latvijā būtiski pieauga.
Pētījuma nolikumā uzsvērts, ka sistemātiska un mērķēta izpēte būtu vajadzīga, lai ar datu analīzes metodēm novērtētu šīs pārrobežu tirdzniecības apjomu un ietekmi uz Latvijas patēriņa rādītājiem. Tāpat pētījums nepieciešams, lai noskaidrotu iespējamo nereģistrētā alkohola patēriņa daļu Latvijā.
VM atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2024. gada globālo ziņojumu, kurā norādīts, ka nereģistrētais alkohols Latvijā 2019. gadā veidoja 1,5 litrus uz iedzīvotāju. Vienlaikus starptautiskie pētījumi rādot, ka pārrobežu iepirkšanās ir viens no būtiskākajiem šāda patēriņa avotiem reģionos, kur starp valstīm ir izteiktas alkohola cenu atšķirības un aktīva tūrisma plūsma, norāda VM.
Latvijā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu vismaz 15 gadus vecu iedzīvotāju 2024. gadā, ieskaitot tūristu patēriņu, bija 12 litri, kamēr 2023. gadā tas bija 12,4 litri.
Lai iegūtu precīzāku priekšstatu par faktiskajām alkohola patēriņa tendencēm, Slimību profilakses un kontroles centrs kopš 2017. gada veic tūristu alkohola patēriņa korekcijas, izmantojot vairākus informācijas avotus - VID pētījumu par alkohola realizāciju pierobežā, Centrālās statistikas pārvaldes datus par ārvalstu tūristu plūsmu, Igaunijas pētniecības datus, kā arī PVO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas informāciju. Tomēr līdz šim neesot veikts visaptverošs empīrisks pētījums, kas tieši analizētu ārvalstu iedzīvotāju, īpaši Igaunijas un Lietuvas, alkohola iegādes paradumus Latvijā.
Pētījumu paredzēts īstenot "Eiropas Sociālā fonda Plus" līdzfinansētā projektā "Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi".
