No upes līdz jūrai – un tad līdz tiesai: nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” turpinās tiesāties ar Rīgas domi
Foto: Juris Rozenbergs
Vien mēnesi pēc tam, kad Rīgas dome neatļāva "Par brīvu Palestīnu" rīkot atbalsta akciju Palestīnai, noritēja cita nereģistrētās kustības akcija. Tās laikā tika pamanīta aktīviste ar antisemītisku saukli. Iejaucās Valsts policija un veica pārrunas.
Sabiedrība

No upes līdz jūrai - un tad līdz tiesai: nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” turpinās tiesāties ar Rīgas domi

Edvīns Rakickis

Jauns.lv

Vēl 2024. gada 6. janvārī Rīgas dome (RD) neatļāva oficiāli nereģistrētās kustības “Par brīvu Palestīnu” akciju Palestīnas atbalstam. Tolaik bija bažas par antisemītiskām izpausmēm, taču kustības pārstāvji pauda dziļu neizpratni un kritiku, sakot, ka bažām neesot pamata.

No upes līdz jūrai – un tad līdz tiesai: nereģistr...

Abas puses turpināja skaidroties tiesas ceļā, bet pa to laiku citos šī veidojuma sarīkojumos tika konstatēts gan antisemītisms, gan citi nesmukumi.

Šobrīd kustība “Par brīvu Palestīnu” sociālajos tīklos lepni ziņo, ka 16. martā pasludināts Tiesas lēmums par pirmā lēmuma atcelšanu, jo tas ir prettiesisks, un lieta nosūtīta atkārtotai izskatīšanai.

“Tā ir liela uzvara mums visiem! Rīgas dome, tiksimies tiesā vēlreiz!” raksta kustība. Tās pārstāvji arī norāda, ka 2024. gada pikets tika plānots “ar mērķi – iestāties par neaizsargātajiem palestīniešiem, pret kuriem jau tad tika izvērsts genocīds”, kā arī, “lai publiski paustu nosodījumu Hamās par viņu noziegumiem pret civiliedzīvotājiem”.

Nepieminēts gan palicis tas, ka sākotnēji šo RD neatļauto pasākumu sociālajos tīklos cita starpā reklamēja ar saukli, kuru labprāt lieto tie paši kaujinieki, kurus, kā šobrīd apgalvo kustība, todien esot bijis plānots nosodīt.

Kā viss sākās

RD lēma 2024. gada 6. janvārī plānoto pasākumu neatļaut pēc tam, kad tika saņemts drošības iestādes izvērtējums, kas norādīja uz iespējamiem draudiem sabiedrības drošībai šāda piketa norises laikā.

“Mēs nevēlamies mūsu pilsētā pieļaut antisemītiskas izpausmes, slēpjoties aiz cilvēktiesību un humānisma fasādes, kā tas jau ir noticis daudzās citās Rietumu metropolēs. Tā arī ir mūsu valsts nelokāma pozīcija – Izraēlai ir visas tiesības pastāvēt, bet rīkotāju un citu līdzīgu aktīvistu paustais lozungs “no upes līdz jūrai” ir atklāti antisemītisks,” vēl piebilda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Pret šādu pasākumu Rīgas centrā bija arī Rīgas geto muzeja pārvaldnieks Menahems Barkahans: “Esmu pret šo visu. Iepriekšējā viņu komunikācija [domāts lietotais sauklis "no upes līdz jūrai"] runā par to, ka Izraēlas vietā jābūt Palestīnai. Tā nav diskusija par mieru.”

Šo lozungu sākotnēji “Par brīvu Palestīnu” izmantoja sociālajos tīklos, taču pēcāk – dzēsa. Šobrīd kustības “Facebook” konta svinīgajā ierakstā par 16. marta tiesas lēmumu, kur aicināts apskatīt, “cik nevainīgs” bijis sākotnējais pasākuma pieteikums šajā sociālajā tīklā – šī nianse izpaliek.

Jāpiebilst, ka Bavārijā (Vācija) šis sauklis likuma ietvaros tiek pielīdzināts savulaik nacistu izmantotajam kāškrustam.

Antisemītiskais sauklis kādam tomēr “pasprūk”

Kas būtiski – kopš neatļautās akcijas kustība “Par brīvu Palestīnu” ir aizvadījusi ne vienu vien pasākumu Rīgā un vairākkārt izpelnījusies mediju un pat Valsts policijas uzmanību, pateicoties antisemītisku saukļu klātesamībai.

Tāds, piemēram, parādījās 2024. gada 17. februāra gājienā Rīgas centrā. Vien mēnesi pēc nesaskaņotā pasākuma, kura reklamēšanai internetā tika lietots sauklis “No upes līdz jūrai”, šādu saukli varēja ieraudzīt uz kādas gājiena dalībnieces plakāta. Situācijā iesaistījās likumsargi.

Paši organizētāji gan tolaik apgalvoja, ka šādu akcijas dalībnieces rīcību nosoda un tā neesot bijusi ieplānota, saskaņota. Kustība pasākumus rīkoja un rīko gana regulāri. Vēl 2025. gadā laukumā pie Rīgas pils norisinājās viena šāda protesta akcija pret Latvijas sadarbību ar Izraēlu.

Tās laikā tika izkliegti dažādi palestīniešu atbalsta saukļi, neskatoties uz to, ka fonā tikmēr skanēja Latvijas valsts himna. Togad jau nākamajā dienā medijos parādījās ziņas, ka kustība “Par brīvu Palestīnu” pēc protesta gājiena palestīniešu atbalstam un Izraēlas nosodīšanai pievērsusi likumsargu uzmanību, organizējot nesaskaņotu pasākumu Ķīpsalā.

Lobē Palestīnas intereses Briselē

Neskatoties uz to, ka “Par brīvu Palestīnu” nav oficiāli reģistrēta, šī kustība ir gana aktīva un centusies darboties arī Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Vēl 2024. gada septembra beigās tās pārstāvji devās uz Briseli. Tobrīd veidojums jau tika iekļauts Eiropas komiteju un asociāciju koordinācijā Palestīnai (ECCP) šīs organizācijas loma – Eiropas līmenī aizstāvēt Palestīnas intereses un likt šķēršļus Eiropas Savienības (ES) sadarbībai ar Izraēlu.

Brauciena mērķis – tikties ar jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un veidot sarunu par iespēju strādāt pie ES-Izraēlas Asociācijas nolīguma pārtraukšanas.

Gazā notiekošo kustības pārstāvji dēvē par genocīdu un Izraēlu – par agresorvalsti. Tiek arī norādīts, ka ES valstīm, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ir pienākums nepieļaut genocīdu un ES valstis – tai skaitā Latvija – nedrīkst pārdot “agresorvalstij” ieročus, informācijas tehnoloģijas un citus produktus, kas “veicina palestīniešu teritoriju okupāciju un genocīda turpināšanos Gazā”.

Kā ierasts, kustība savās publikācijās uz apgalvojumos izvairās pieminēt 2023. gada 7. oktobra notikumus Izraēlā. Līdz šim brīdim pirmajā, RD neatļautajā protestā solītais “nosodījums Hamās” tā īsti līdzšinējās kustības akcijās un sarīkojumos nav materializējies.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "No upes līdz jūrai – un tad līdz tiesai: nereģistrētā kustība “Par brīvu Palestīnu” turpinās tiesāties ar Rīgas domi" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.