Atbildīgās iestādes komentē ziņu, ka jūnijā vairs nebūs iespējams atjaunot kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu aptuveni 400 000 personas apliecību

Iestādēs atzīmē, ka tehnoloģiju attīstība un mūsdienu drošības izaicinājumi liek Eiropas Komisijai pārskatīt prasības, kas saīsina iepriekš prognozēto sertifikāta dzīves ciklu. Sertifikācijas prasību maiņa ir preventīvs drošības pasākums, lai nodrošinātu iedzīvotāju datu un digitālās identitātes aizsardzību pret nākotnes kiberdraudiem.

Tāpat iestādēs min, ka visas PMLP izsniegtās eID kartes to izsniegšanas brīdī bija un arī šobrīd ir pilnībā sertificētas atbilstoši augstākajām Eiropas Savienības drošības prasībām.

"Tiem, kuriem šī gada jūlijā beidz darboties šis sertifikāts, valsts garantēs eID kartēs iestrādātā e-paraksta juridisko spēku Latvijas teritorijā, pieņemot nepieciešamās izmaiņas nacionālajos normatīvajos aktos," uzsver iestādēs, piebilstot, ka šis tiesiskais risinājums garantēs, ka visi līdzšinējie digitālie pakalpojumi un dokumentu parakstīšana valsts iekšienē būs pilnvērtīgi pieejami tāpat kā līdz šim, neprasot no iedzīvotājiem nekādas papildu darbības vai tūlītēju dokumentu maiņu.

Tāpat iestādēs norāda, ka šobrīd statistika apliecina izteiktu iedzīvotāju pāreju uz mobilajiem rīkiem - 85% no visām e-identitātes apliecināšanas reizēm tiek veiktas, izmantojot "eParaksts mobile".

Latvijas Televīzijas raidījuma "de facto" svētdien informēja par to, ka pastāv augsta iespēja, ka daļa Latvijā izdoto personas apliecību no jūnija vidus faktiski var kļūt nederīgas dokumentu elektroniskai parakstīšanai. Risks var skart apmēram 400 000 eID karšu, kuru sertifikāti jūnijā beidzas un to pagarināšana ir zem lielas jautājuma zīmes. Risinājumi tiek meklēti tikai tagad, lai gan problēma bija nojaušama jau kopš 2024. gada, mainoties attiecīgajai Eiropas regulai.

Raidījumā skaidroja, ka no 2019. līdz 2021. gadam Latvijai piegādātajās ID karšu sagatavēs ir mikroshēma, kurai 2022. gada vasarā pasludināta ražotāja atbalsta pārtraukšana - ražotājs oficiāli paziņojis, ka turpmāk to vairs nesertificēs. Lai saglabātu uzticamas paraksta radīšanas ierīces statusu, šogad jūnijā tā būs jāpārsertificē. Taču iebūvētās mikroshēmas dēļ tas, visticamāk, nebūs iespējams.

"Problēma ir vairāk mikroshēmā, nevis pašos paraksta sertifikātos un pašā parakstā. Kopumā vērtējot, šobrīd ir jāstrādā vairākos virzienos, un mēs redzam, ka darbs arī notiek. Pirmkārt, paši ražotāji vai ražotājs tad iet pārsertifikāciju savā mītnes valstī, kas ir Francija, tas ir tas viens virziens. Otrs virziens ir nacionāli noteikti regulējumi, kas atļautu turpināt izmantot šīs te eID kartes arī turpmāk," raidījumam skaidroja VAS "Latvijas radio un televīzijas centrs" (LVRTC) Komercdepartamenta direktors Kārlis Siliņš.

Lielākā daļa ID karšu, par kuru e-paraksta turpmāku sertifikāciju ir bažas, izsniegtas Latvijas pilsoņiem no 2019. līdz 2022. gadam - tie ir vairāk nekā 355 000, kā arī nepilsoņiem - gandrīz 25 800. Pārējās kartes turpināts izsniegt līdz 2025. gadam Eiropas Savienības pilsoņiem, ārzemniekiem un uzturēšanās atļauju īpašniekiem.

Atsaucoties uz LVRTC datiem, raidījums vēstīja, ka aptuveni 130 000 šo karšu īpašnieku arī reāli izmanto tajā esošo e-parakstu.