
Prezidents iesaistās Ķemeros bojāgājušo dzīvnieku lietā, lūdzot prokuratūru sākt faktu pārbaudi

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien ir lūdzis ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru pārbaudīt faktus, lai noskaidrotu, vai Ķemeru Nacionālajā parkā fiksētā dzīvnieku bojāeja nav saistīta ar likuma pārkāpumiem, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Valsts prezidents ir iepazinies ar atklātā vēstulē sniegto informāciju par situāciju Ķemeru Nacionālajā parkā Dunduru pļavās, kurās konstatēts liels skaits bojāgājušu dzīvnieku.
Secinot, ka ir jāveic rūpīga pārbaude, lai noskaidrotu, vai nav noticis likuma pārkāpums, Valsts prezidents, pamatojoties uz Prokuratūras likumu, ir lūdzis prokuratūru veikt faktu pārbaudi un vajadzīgos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.
Jau rakstīts, ka Ķemeru nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa atzīmējis, ka Dunduru pļavās bojāgājušo dzīvnieku līķus plānots izvest. Viņa vadītais fonds nodrošina Dunduru pļavās mītošo taurgovju un zirgu uzraudzību. Liepa sacīja, ka dzīvnieku bojāeja nav nekas īpašs.
Pēc viņa paustā tas neesot nekas ārkārtējs. Dzīvnieki tiekot piebaroti, arī ūdens viņiem tiekot nodrošināts. Liepa noliedza, ka ūdens pļavās būtu piesārņots, lai gan, protams, palu ūdeņi var saturēt dažādus piejaukumus. Fonda pārstāvis stāstīja, ka bojā var aiziet arī kāds no jaunuļiem, kas barojas ar mātes pienu gadījumā, ja mirst pati māte. Tā arī esot ierastā prakse.
Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par notikušo, dzīvnieku līķus no pļavām plānots izvest. Liepa gan atzina, ka tas būs liels izaicinājums, jo pļavas ir mitras, speciālais transports tajās iebraukt nevarēs, tāpēc līķi ar traktortehnikas palīdzību būs jāatgādā tuvāk ceļam, bojājot zemsedzi.
Liepa cer, ka jautājuma aktualizēšana masu medijos palīdzēs atrisināt gadu desmitiem nerisināto jautājumu par pļavās mītošo dzīvnieku statusu, jo patlaban attiecībā uz tiem izvirzītas tādas pat prasības kā pret mājlopiem, lai gan dzīvnieki tiek turēti savvaļai pietuvinātos apstākļos. Mainot viņu statusu, dzīvnieku skaitu varētu regulēt mednieki, iegūstot realizācijai augstvērtīgu gaļu, sacīja Liepa.
Saskaņā ar Ķemeru Nacionālā parka fonda aplēsēm pļavās līdz šim mita ap 100 zirgu un 130 taurgovju, taču aptuveni 20% no taurgovju ganāmpulka ir gājuši bojā.
Aktīvistu grupa nosūtīja aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Saeimai, lūdzot steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu.
"Atbildīgo ministriju "atbildības mētāšana" ir šokējoša, ņemot vērā, ka dažu dienu laikā mirušo dzīvnieku skaits pieaudzis jau līdz 79. Ja konkrēta regulējuma trūkums ir novedis pie gandrīz 100 neizsargātu dzīvnieku ilgstošām ciešanām un bojāejas šīs ziemas ietvaros, iedzīvotāji aicina labot šo "likuma robu"," savā vēstulē raksta iedzīvotāji.
Viņi mudina noteikt definējumu, iestāžu kompetences un atbildības, kā arī nodrošināt pienācīgu aizsardzību savvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti ierobežotā teritorijā un kuru labturība joprojām ir atkarīga no cilvēka.
Vēstulē uzsvērts, ka šis neesot pirmais gads, kad Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā esošajās iežogotajās teritorijās Dunduru pļavās masveidā ir miruši dzīvnieki. Mirušo dzīvnieku skaits līdz šim bija mazāks, taču iestāžu faktiskās rīcības trūkums ilgtermiņā esot radījis vēl smagākas sekas ekosistēmai un dabai.
Jau ziņots, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās, konstatējis, dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv, aģentūru LETA informēja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
PVD nav vērtējis dzīvnieku turēšanas apstākļus, jo, saskaņā ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam taurgovis ir definētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Plānā paredzēts, ka dzīvie un kritušie dzīvnieki piesaista plēsējus un tie ir nozīmīgi īpaši aizsargājamo sugu, piemēram, ērgļu, aizsardzībā.
Ņemot vērā, ka taurgovis netiek turētas lauksaimniecības mērķiem, PVD nevar vērtēt šo dzīvnieku turēšanas apstākļus tā, kā tas būtu attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, no kuriem iegūtie produkti nonāk pārtikas apritē. Arī dzīvnieku līķu savākšanas procedūra pārtikas apriti un dzīvnieku veselību un labturību regulējošo normatīvu izpratnē ir attiecināma uz lauksaimniecības, nevis savvaļas dzīvniekiem, skaidroja dienestā.
Ja šiem dzīvniekiem tiktu piemērotas prasības, kas attiecināmas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, šāda turēšanas metode nevarētu pastāvēt, jo taurgovīm nav nodrošināta iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, tām nevar
Vienlaikus PVD turpina vērtēt, vai nav saskatāmas pazīmes par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), kura pārraudzībā strādā PVD, otrdienas vakarā paziņojis, ka ir jāpārbauda, vai Dunduru pļavu taurgovju masveida nāves iemesls nav nolaidība vai cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
Valsts policijā aģentūrai LETA apliecināja, ka ir saņemta informācija par notikušo un ir sākta pārbaude.








