"Tas ir manā galvā!" - Siliņa savdabīgā veidā mēģina paskaidrot birokrātijas mazināšanas plānu

„Arī Eiropā ir uzstādījums – 25% no normatīvā regulējuma apjoma, bet tas ir manā galvā. Tā ir mana vīzija. Noteikti, ka 25% ir pat maz,” lūgta konkretizēt valdības „restarta plānā” ietverto apņemšanos par ceturto daļu mazināt birokrātiju, viņa sacīja.

Taujāta, pret ko šie procenti tiek mērīti, premjere skaidru atbildi tā arī nesniedza, tā vietā klāstot, ka tas nav vērtējams tikai atlaisto darbinieku skaitā, bet arī patērētajā laikā un finanšu resursu apjomā.

Premjere norādīja, ka izveidotā rīcības grupa birokrātijas mazināšanai jau ir vienkāršojusi konkrētas procedūras būvniecībā, veselības nozarē un citās jomās. Atbildot uz žurnālistu repliku, ka sabiedrība ikdienā nemana tā sauktās „ierēdņu armijas” samazināšanos,  valdības vadītāja centās iestāstīt, ka reformas patiesībā rit pilnā sparā.

Siliņa arī paziņoja, ka tieši viņas valdība esot veikusi „vislielākās pārmaiņas” valsts pārvaldē, īpaši attiecībā uz darbinieku skaitu. „Kopš Valda Dombrovska laikiem šī valdība ir izdarījusi vislielākās pārmaiņas valsts pārvaldē tieši attiecībā uz darbinieku skaitu,” norādīja premjere, kā piemēru minot jau veikto ievērojamo darbinieku skaita samazināšanu Valsts ieņēmumu dienestā un Centrālajā statistikas pārvaldē, kā arī gaidāmās izmaiņas Maksātnespējas administrācijā.

Vienlaikus Ministru prezidente pauda neapmierinātību ar to, ka cīņa pret birokrātiju sabiedrībā bieži pārvēršas naida kurināšanā.  Siliņa apgalvoja, ka valsts pārvaldē strādājošie „tiek bulingoti no visām pusēm”, un viņu darbs regulāri  tiekot noniecināts sociālajos medijos. Šī iemesla dēļ darbs, kas šobrīd jāveic valsts pārvaldē, neesot īpaši patīkams.

„Man ir svarīgs katrs cilvēks Latvijā, arī tie cilvēki, kurus jūs nosaucāt par "ierēdņu armiju". Tie ir mūsu cilvēki, mūsu iedzīvotāji, mūsu mammas un tēti,” klāstīja Siliņa.

Kopumā vērtējot pirms gada notikušās izmaiņas valdībā, Siliņa tās uzskata par nepieciešamām un rezultātus nesošām. Viņa norādīja, ka valdībai ir jāīsteno nepatīkamas un nepopulāras pārmaiņas un jāpieņem lēmumi, kas sabiedrībā sākotnēji negūs atsaucību, taču ir nepieciešami.

Jau vēstīts, ka  Saeima šodien uzklausīja Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Ziņojumā sniegts pašvērtējums, ka līdz šim izdevies realizēt vai pozitīvi virzīt uz sasniegšanu vairāk nekā pusi no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP 2027) izvirzītajiem mērķiem.

Ziņojumā atgādināts, ka NAP 2027 izpildes laikā Latvija ir pārdzīvojusi Covid-19 pandēmiju, kas būtiski ietekmēja valsts attīstību, sabiedrības labklājību un arī virzību uz daudzu ieceru izpildi. Savukārt pēc Covid-19 pandēmijas 2022. gadā Eiropu satricināja Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, kas radījis jaunu ģeopolitisko situāciju, kas būtiski ietekmē arī Latviju, ņemot vērā Krievijas naidīgo retoriku pret Baltijas valstīm, Eiropas Savienību un Rietumu pasauli, norādīts ziņojumā.

Siliņas ziņojumā uzsvērts, ka šie apstākļi būtiski ietekmē Latvijas sabiedrības noskaņojumu, ekonomikas aktivitāti un ārējos ekonomiskos sakarus. "Tādēļ NAP 2027 mērķu īstenošanas progress nav vērtējams tikai matemātiski, bet jāņem vērā, ka virzību uz to sasniegšanu būtiski ietekmējuši un turpinās ietekmēt ārējie faktori," uzsvērts ziņojumā.

Kopumā 51,4% no NAP 2027 mērķiem tiek sasniegti vai virzība uz to sasniegšanu ir pozitīva, uzskata valdības vadītāja. 8,2% gadījumu attīstības tendences stagnē, 7,5% gadījumu tās ir negatīvas, bet attiecībā uz 21,3% no mērķiem attīstības tendence ir pilnīgi pretēja noteiktajam mērķim.

Ziņojumā minēts, ka būtiska uzmanība turpmāk jāpievērš izvirzītajiem mērķiem un to sasniegšanai rīcības virzienos "Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe", "Stipras ģimenes paaudzēs", "Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība", "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide", "Daba un vide - Zaļais kurss", "Saliedētība" un "Tiesiskums un pārvaldība", kuros ir lielākais negatīvo attīstības tendenču īpatsvars.

Viskritiskāk vērtējamas tendences attiecībā uz rīcības virzieniem "Stipras ģimenes paaudzēs" un "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide", kuros lielākā daļa mērķu vērtējama kā tādi, kuru plānotos rezultātus būs ļoti grūti vai neiespējami sasniegt bez efektīvām rīcībpolitikas izmaiņām.

Ziņojumā teikts, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā visaugstākā prioritāte būtu piešķirama rīcības virzieniem "Saliedētība" un "Tiesiskums un pārvaldība", jo mērķu sasniegšanā šajos rīcības virzienos redzama virkne būtisku izaicinājumu, tāpat arī visaugstākā prioritāte būtu piešķirama rīcības virzienam "Drošība", ņemot vērā daļas sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai, kā arī Latvijas valstij naidīgas informācijas izplatību sociālajos medijos.

Papildus minētajiem rīcības virzieniem īpaši uzsvērta nepieciešamība fokusēties uz rīcības virzienu "Produktivitāte, inovācija un eksports", kura mērķu sasniegšana ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei un arī pārējo rīcības virzienu rezultativitātei.

Vienlaikus ziņojumā secināts, ka vairākumā rīcības virzienu mērķa rādītāju ir vērojams progress un nepieciešams turpināt aktīvu darbu sekmīgo rīcības virzienu sekmju nostiprināšanā un uzsākt diskusiju par nepieciešamajām politikas izmaiņām tajās jomās, kur progress ir mazāks, tai skaitā ņemot vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050 gadam un Nacionālā attīstības plāna nākamajam periodam izstrādes procesu un tajā plānotās diskusijas, ekspertu un sabiedrības iesaisti.

Kā  informēja Valsts kancelejā, NAP 2027 ietvaru veido četri stratēģiskie mērķi - veicināt ekonomisko izaugsmi un tautsaimniecības produktivitāti, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, veicināt sociālo uzticēšanos un sekmēt reģionālo attīstību.

Plāna mērķu un prioritāšu sasniegšanas veicināšanai, kā arī pasākumos, kas pēc būtības sekmēja NAP2027 mērķu sasniegšanu, no 2021. līdz 2024. gadam ieguldīti 13,87 miljardi eiro. Lielāko daļu investīciju veidoja valsts budžeta līdzekļi.