Dobelē slepeni uzņemtais foto, Dzīves līnija ar traucēkli Cesvainē, Maijas Tabakas Kompozīcija. Kur aiziet un ko redzēt: izstāžu ceļvedis

* Izcilā latviešu gleznotāja Maija Tabaka turpina savu radošo darbību arī 86 gadu vecumā un viņas jaunākie darbi – šogad un pērn tapušie – skatāmi Rīgas galerijā “Daugava”. Savukārt Dauderos atklāta vērienīga izstāde “Daba kā mūza: vieta, kur dzimst māksla”, kurā eksponēti daudzu Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru, viņu audzēkņu un ārvalstu mākslinieku darbi. Bet Rēzeknē, Latgales vēstniecība “Gors”, aicina aicina iedziļināties ziedēšanas idejā Māra Čačkas personālizstādē “Ziedēšana”.

* Rīgas galerijā “Daugava” (Ausekļa ielā 1) līdz 27 jūnijam skatāma izcilās latviešu gleznotājas Maijas Noras Tabakas izstāde “Kompozīcija”, kurā eksponēti šogad un pērn tapušie darbi. Maijai Tabakai piemīt neierobežots iztēles lauks, tas ir viens no viņas unikalitātes pīlāriem. Viņas gleznās fantāzijas, sapņi, atmiņas kļūst par realitāti.

Māksliniecei pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi ir radoši bagāts laiks, arī lielo atradumu un veiksmju laiks. Viņa saka: “Es sākos ar 70. gadu lielajām gleznām. Patiesas ietekmes radušās no grāmatām, kino un dzīves. Savā laikā visi aizrāvās ar itāļu kino. Man vistuvākais bija Fellīni. Ja apskatās uz “Kāzām Rundālē”, tad liekas, ka tas ir hologrāfisks gabaliņš no Fellīnī filmas. Mani pievilcis barokālais krāšņums, marmors, ģipša ziedi un tā mistiski nenosakāmā Fellīnī vide, kurā līdzcilvēks pārtop agrāko laiku tēlos, iegūstot to neredzamo noslēpumu, kam pāri klājas laiks”.

Pārsteidzošas ir Maijas Tabakas darba spējas - “Aleksis”, „Kolontaja Meksikā”, ”Vitauta mājas dzīve”, “Sievietes”, Deju ansamblis “Daile”, ”Eihmaņu ģimenes portrets”, ”Nostāsti”, “Notikums”, „Tatjanas Bēmas portrets”, “Tatjanas Sutas portrets” - liela formāta figurālie darbi.

1975. gadā Jūrmalā, Dzintaru izstāžu zālē, bija četru jauno mākslinieku gleznu izstāde, kas reprezentēja jauno gleznotāju paaudzi. Maijai Tabakai bija eksponētas 11 lielformāta gleznas. Par Dzintaru izstādi mākslas zinātnieks Herberts Dubins uzrakstījis izvērstu recenziju ar visai pravietiskiem vārdiem: 

“Viena no spilgtākajām personībām starp septiņdesmito gadu gleznotājiem bez šaubām ir Maija Tabaka. Tāda viņa ir vairāku iemeslu dēļ. Tāda viņa ir, pirmkārt, tādēļ, ka nevar vienaldzīgi vērot parādības, atturīgi tikties ar cilvēkiem, neitrāli dzīvot dzīvi… Tabaka ir personība arī tādēļ, ka pati gleznošana viņai ir eksistences forma.”

Izstāde tiek atklāta 20. maijā no plkst. 12:00 līdz 18:00. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Savukārt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja filiālē “Dauderi” (Zāģeru ielā 7) līdz 21. jūnijam apskatāma izstāde “Daba kā mūza: vieta, kur dzimst māksla”, kurā eksponēto darbu autori ir izcili mūsdienu Latvijas akadēmiskās mākslas pārstāvji un ārvalstu mākslinieki (kopumā izstādē eksponēti vairāku desmitu autoru darbi). Izstāde veidota kā daļa no “Art and Fashion Riga” mākslas platformas “Mākslinieki un viņu mūzas”. Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu un telpu ierobežotās eksponēšanas iespējas, mākslas darbi izstādes gaitā tiks periodiski mainīti.

Izstādes mērķis ir piedāvāt vieglu, bet niansētu skatījumu uz mākslinieka un mūzas attiecībām kā iedvesmas telpu, kurā mākslinieki rotaļājas ar idejām un savos darbos atspoguļo laiku. Izstādes augsto māksliniecisko līmeni nosaka ne tikai iesaistīto dalībnieku profesionalitāte un meistarība, bet arī eksponēto darbu stilistiskā un izteiksmes daudzveidība.

Līdzās glezniecības darbiem eksponētas arī Latvijā pazīstamu tēlnieku bronzā, stiklā un akmenī veidotās skulptūras, un arī īpaši mākslas objekti – kleitas, kas apgleznotas, iedvesmojoties no mākslinieku darbiem. Tēlniecība piešķir izstādei nozīmīgu papildu dimensiju un veido dialogu ar ēkas arhitektūru un vēsturisko vidi. Klātesot smalkam humoram, ironijai un gaisīgai refleksijai akadēmiskā tradīcija izstādē viegli sadzīvo un mijiedarbojas ar mūsdienās bieži akcentēto radošumu. Pieredzējušu mākslas meistaru un jaunākās paaudzes mākslinieku darbi vienuviet rada īpašu dialoga un pēctecības gaisotni.

Izstādes “Daba kā mūza: vieta, kur dzimst māksla” dalībnieku vidū ir Latvijas Mākslas akadēmijas goda profesors Imants Vecozols, profesors Aleksejs Naumovs, profesors Andris Teikmanis, profesore Ieva Krūmiņa, profesors Dainis Gudovskis; tāpat viņu bijušie studenti un dažādu paaudžu kolēģi – Artūrs Akopjans, Visvaldis Asaris, Jekaterina Bai, Maija Bērziņa, Ģirts Boronovskis, Anita Ance Bruņeniece, Kārlis Dobrājs, Evija Freidenfelde, Zoja Golubeva, Matiass Jansons, Jānis Jēkabsons, Dzintars Kalniņš, Varužs Karapetjans, Nikolajs Krivošeins, Ilze Laizāne, Artūrs Lapiņš, Oskars Mikāns, Nataļja Neberekutina, Aleksandrs Neberekutins, Nikolajs Krivošeins, Raimonds Cīrulis, Ilze Preisa, Kristīne Priedīte, Uģis Šēnbergs, Irina Trumpele, Rita Uļjanova, Dags Vidulejs, Lelde Braķe-Klaverī, Ernests Vītiņš un Zemgus Zaharāns. Izstādē piedalās arī ārvalstu mākslinieki: Marat Gelman (Vācija), Steve Vanoni (ASV), Mari Zenkova (Ukraina), Eduard Zentsik (Igaunija), Yao Baoze (Ķīna).

Tik daudzu Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru līdzdalība kopīgā izstādē Dauderu muzejam ir pirmreizējs notikums, ievērojams arī Latvijas izstāžu mākslas dzīves kontekstā. Sīkāk internetā: lnvm.gov.lv.

* Cesvaines pilī (Madonas novads) līdz 31. maijam skatāma mākslinieka un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas zīmēšanas un gleznošanas pedagoga Ingmāra Usas personālizstāde “Vertikālā dzīves līnija ar traucēkli”, kura piedāvā vizuālu ceļojumu cauri spriedzei starp cilvēka tieksmi pēc skaidra virziena un dzīves neparedzamajiem šķēršļiem. Mākslinieka darbos bieži sastopama vertikāle – cilvēks kā figūra starp zemi un debesīm, starp instinktu un apziņu. Taču šo virzību vienmēr pārtrauc “traucēklis” – groteska forma, ironiska detaļa vai absurda situācija, kas liek no jauna ieraudzīt ierasto.

Mākslinieka darbiem raksturīga groteska, ironija un dažreiz pat nedaudz “baiss” vai gotisks noskaņojums. Mākslinieks savā glezniecībā bieži pēta cilvēka iekšējo pasauli, spriedzi starp instinktiem un apziņu. Ekspozīcija Cesvaines pilī simbolizē cilvēka dzīvi kā vertikālu tieksmi augšup, ko pastāvīgi pārtrauc dažādi “traucēkļi” – neparedzami šķēršļi, absurdas situācijas vai negaidīti pavērsieni.

Izstādes nosaukums “Vertikālā dzīves līnija ar traucēkli” precīzi raksturo mākslinieka rokrakstu - dzīve viņa gleznās nekad nav lineāra, sakārtota vai paredzama. Tā ir kustība augšup, bet ar šķēršļiem. Ar ironiju un negaidītiem redzējumiem. Vertikāle šajos darbos bieži parādās gan kompozicionāli, gan simboliski - cilvēks kā stāvoša figūra starp zemi un debesīm, starp instinktu un cilvēcību. Taču šajā vertikālē vienmēr ielaužas “traucēklis”.

Groteska šeit nav tikai estētika. Tā ir domāšanas forma, kurā mākslinieks maina proporcijas, iedziļinās skatienos un izceļ cilvēciskās esības trauslumu un spriedzi, kas pulsē aiz ārējās čaulas. Tā atklāj arī to, cik bieži mēs paši kļūstam par savu priekšstatu pārspīlējumu. Ingmāra Usas glezniecībā nozīmīga ir cilvēka iekšējās pasaules izpēte – emocijas, spriedze un eksistenciāli jautājumi bieži tiek atklāti ar ekspresīvu figurālo tēlojumu, deformētām formām un ironijas piesitienu. Sīkāk internetā: www.rdmv.lv.

* Latvijas Dārzkopības institūta Ceriņu dārzā (Graudu iela 1, Dobele) līdz pat 31. oktobrim skatāma unikāla lielformāta fotoizstāde “Dobele 1973”, kas veltīta ievērojamā selekcionāra Pētera Upīša 130. jubilejai. Izstādē skatāmas fotogrāfa Alvja Upīša 1973. gadā Dobelē uzņemtās fotogrāfijas, kas dokumentē Pētera Upīša darbu un ikdienas dzīvi padomju Latvijā.

Izstādi atklās otrdien, 19. maijā, plkst. 11:00, un pasākumā piedalīsies arī pats fotogrāfs Alvis Upītis, kurš ir slavenā latviešu selekcionāra brāļa Augusta dēls (Otrais pasaules karš izšķīra brāļu Augusta un Pētera ceļus; viens devās trimdā uz Ameriku, bet otrs palika Latvijā).

1973. gadā, sadarbojoties ar “National Geographic”, Alvis Upītis ieradās padomju Latvijā, lai dokumentētu dzīvi aiz dzelzs priekškara. Ar Pētera Upīša atbalstu viņam slepeni izdevās nokļūt Dobelē, kur tapa unikāli kadri par selekcionāra darbu, dārzu un laikmeta ikdienu. Fotogrāfijas atspoguļo gan dārzkopības vidi, gan tā laika realitāti un ierobežojumus. Mūsdienās šie attēli kļuvuši par nozīmīgu dokumentālu liecību par Latvijas dārzkopības vēsturi un personību, kura veidojusi pamatus Latvijas dārzkopības zinātnei. Sīkāk internetā: www.darzkopibasinstituts.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā, līdz 12. jūlijam skatāma Māra Čačkas personālizstāde “Ziedēšana”, kas aicina iedziļināties ziedēšanas idejā, kas atklājas nevis kā dekoratīvs motīvs, bet kā iekšējas attīstības un klātbūtnes pieredze.

Izstādē ziedēšana tiek aplūkota kā eksistenciāls stāvoklis, nevis attēlojams tēls. Tas iezīmē dzīves posmu, kurā uzkrātā pieredze kļūst redzama –  ne kā kulminācija, bet kā laika gaitā nobriedusi klātbūtne. Mākslinieks uzsver: “Ziedēšana nav par ziediem. Tā ir par brīdi, kad viss, kas uzkrāts, atraisās un kļūst par klātbūtni.”
 
Darbu pamatā ir daudzslāņaina glezniecības pieeja, kurā virsma veidojas secīgās darbībās – krāsa tiek uzklāta, daļēji noņemta, pārklāta un atkārtoti atsegta. Iepriekšējo kārtu pēdas veido darbu kā pieredzes noslāņojumu, nevis vienlaikus konstruētu attēlu.
 
Māksliniekam raksturīgs brīvs, bet kontrolēts krāsas lietojums, kur savienojas žestiskums un strukturēta kompozīcija. Krāsa kļūst par aktīvu izteiksmes līdzekli –  tā sabiezē, izkliedējas un koncentrējas, veidojot gan mierīgas, līdzsvarotas struktūras, gan intensīvākus, impulsīvākus akcentus. Šī dinamika organiski atklāj pāreju starp iekšēju koncentrāciju un ārēju izpausmi.
 
Māris Čačka ir latviešu mākslinieks, kurš izstrādājis unikāli abstraktās izteiksmes hibrīda metodi, apvienojot glezniecību un grafiku. Darbi ir daudzslāņaini tehniskā skaidrojuma un satura ziņā. Tie rodas kā iedomāti dialogi starp autoru un viņa laikabiedriem par pasaules izjūtu. Intuitīvas izpausmes mērķis ir panākt emocionālu harmoniju. Sīkāk internetā: biletes.latgalesgors.lv/lv/izstades.