FOTO: veselīgs dzīvesveids vai vājprātīgo hobijs? Copējam ar stilīgākajiem Rīgas zemledus makšķerniekiem

Bija tāda anekdote – ja ziemā uz ūdens var redzēt makšķerniekus, tad drīz arī būs aukstums un ledus (haha). Kas viņi ir? Ko viņi tur dara? Kas notiek uz (un zem) ledus ziemā? Uzzinājām, dodoties kopā ar makšķerniekiem uz ledus.

Čempions, “Opis” ar 50 gadu stāžu un čalis, kurš mēdz uzēst ēsmas

Mūsu šodienas varoņi ir trīs:

Opis (iesauka), kurš makšķerē jau vairāk nekā piecdesmit gadus, ir bijis čempions kāstingā(mānekļa mešanā mērķī ar spiningu). Makšķerē gandrīz katru dienu un māca makšķerēt arī jaunos;

Jurģis – “makšķernieku influenceris”, dredains, kolorīta paskata vīrs. Makšķerē jau desmit gadus. Atšķirībā no citiem makšķerniekiem, noķertās zivis reti laiž vaļā, jo mājās ir kaķi. Ja atnākot no copes bez zivīm, kaķi piekakājot gultu. Zināms makšķernieku aprindās arī ar to, ka ir pagaršojis praktiski visas ēsmas, ar kurām tiek ķertas zivis, kā pats saka – jāzina taču ko zivtiņai dod;

Nu un Olafs. Makšķerēšana viņam ir asinīs, makšķerējusi gan Olafa mamma, gan tētis, pats pie ūdens jau no bērna kājas. Pašreizējais Latvijas čempions “streetfishingā” (makšķerēšana pilsētvidē). Parasti brauc makšķerēt kopā ar saviem suņiem, taču šoreiz aukstuma dēļ abi atstāti mājās un gaidot atpakaļ ar lomu:

Daži laba loma dēļ riskē ar 100 eiro sodu

Sākam makšķerēt Andrejostas laivu piestātnē, tieši zem restorāniem un “Spirits & Wine” veikala. Skats interesants. Uz ledus jau no rīta sēž Opis un tālāk redz vēl kādus divus trīs makšķerniekus.

Kopā ar mani un fotogrāfu uz ledus esam kādi septiņi. Ledus biezs, kādi sešdesmit centimetri, uz tā atrasties, kā saka Jurģis, esot pilnīgi droši un pats galvenais – arī legāli. Kur drīkst un kur nedrīkst makšķerēt un vispār atrasties uz ledus var skatīties Rīgas Pašvaldības policijas izveidotā ledus kartē, kur atkarība no ledus biezuma un laikapstākļiem, tiek norādīts - kur drīkst un kur nedrīkst. 

Esot gan makšķernieki, kuriem liekoties, ka vislabāk ķeras tieši tur, kur nedrīkst un tāpēc viņi nereti noteikumus neievēro, taču par to var arī dabūt sodu – 100 eiro. Tiesa gan makšķerēšana īsti neesot par zivīm, lielākoties daudz lētāk tomēr būtu zivis nopirkt tirgū vai veikalā.

Mānekļi no Ukrainā izšautiem tanku lādiņiem

Liela daļa makšķernieku ir apgādājušies ar dārgu ekipējumu. Olafs rāda jaunos mānekļus, kas esot pasūtīti no Ukrainas un gatavoti no izšautiem tanku lādiņiem, no volframa – varot reizē makšķerēt un atbalstīt Ukrainu – cena 6 eiro par mānekli.

Tiek izmantota arī eholote – ar to var redzēt gan dziļumu – Andrejostā tas svārstās ap četriem metriem, gan to – ir vai nav apakšā zivis. Tas gan vēl neko nenozīmē – kā redzam, zivis ir, bet ķerties negrib. 

Opis gan uzreiz noķer asarīti, tiesa gan maziņu un tas tiek atbrīvots. Ir stingri noteikumi, cik lielas zivis drīkst ņemt, taču sporta makšķernieki bieži vien zivis vispār tikai laižot vaļā, galvenais esot pats process. Kā saka Opis – makšķernieki dalās divās kategorijās – parastie un sporta. Un sporta makšķernieki esot “pilnīgi debili”, tiesa gan labā nozīmē. Jautāts, kurai kategorijai pieder pats, Opis nekavējoties atbild – abām.

Agrāk uz ledus gāja, lai netraucēti iedzertu

Jautāju, vai patiess ir cilvēku priekšstats, ka daudzi makšķernieki makšķerē tikai tāpēc, ka uz ledus var netraucēti no sievas iedzert, bet makšķerēšana paliek otrajā plānā. Olafs tam nepiekrīt, sakot, ka mūsdienās makšķerēšana ir dārgs prieks, nākas izvēlēties – vai nu dzert, vai nu makšķerēt.

Esot daži vecās paaudzes makšķernieki, kuri tiešām mēģinot apvienot alkohola lietošanu ar makšķerēšanu, taču vidējās un jaunās paaudzes makšķernieki vairāk šo nodarbi uztver kā sportu un retrītu, kas nav apvienojams ar apreibinošo vielu lietošanu. 

Opis iesaistās sarunā, ka makšķerēšana ir ļoti laba tieši jauniešiem – radot interesi par dzīvi ārpus viedierīču ekrāniem, jaunieši kļūst veselīgāki un iemācas darīt jēdzīgas lietas. Pie viņa makšķerēt mācoties gan mazbērni, gan citi jaunieši un visiem vecāki ir ļoti apmierināti. 

Uz ledus līdz pat tumsai. Bet cik tas ir droši?

Vai makšķerēšana uz ledus ir bīstama? Šādā ziemā pārāk bīstami neesot, un, ja ievēro noteikumus, tad problēmām nevajadzētu būt, bet tāpat labāk ir ņemt līdzi “dzīvības glābējus”, Olafs norāda uz kaklā uzkārtajiem instrumentiem, kas ielūšanas gadījumā palīdzot tikt laukā – šādi esot izglābta neviena vien dzīvība, bet pašam gan ielūzt par laimi neesot sanācis. 

Mēs ar fotogrāfu uz ledus izturējām vien divas stundas – aukstums, vējš. Bet pārējie makšķernieki palika līdz pat tumsai. Protams ķert esot sācies tikai tad, kad mēs jau bijām projām. Esot nākuši ļoti labi asari.

Jautāti par lielākajām zivīm, ko izdevies noķert makšķerējot uz ledus, Opim tie ir divi Taimiņi, turpat Andrejostā, Jurģis savukārt atcerējās kādu metru garu līdaku Babītes ezerā – izurbtais caurums ledū esot bijis par mazu, apkārt saskrējuši citi makšķernieki, kas skaldījuši lielāku caurumu, kamēr Jurģis cīnījies ar līdaku. 

Nosvērt gan toreiz neesot sanācis, bet droši vien bijusi virs desmit kilogramiem. Līdzīgas līdakas kā lielākās noķertās minēja arī Olafs, ķēris esot dzirnezerā uz ūdām. Bet labāk tomēr patīkot ķert asarus un zandartus. 

Labāk nelīst cita teritorijā...

Kopumā makšķernieki uz ledus esot draudzīgi, viens otram palīdzot. Bet nu protams gadoties arī visādi – visvairāk nepatīkot, ka tu sēdi, makšķerē un kā kaut ko noķer, tā sarodoties citi kompanjoni blakus, kas apurbj savus caurumus blakus, cerībā, ka tad arī nu tur tik nāks ārā lielās zivis. Tad varot arī ar bomi dabūt pa galvu, kā saka Opis. 

Sievietes gan uz ledus makšķerējot var satikt krietni retāk, parasti draudzenes vai sievas trakākajiem zemledus makšķerniekiem. Vasaras makšķernieces vēl esot, bet ziemas gan maz. Olafs arī saka, ka makšķerēšana jau vispār esot tāda lieta, ar ko parasti sievietēm neplātoties, daudzas to uztverot kā sarkano karogu, sevišķi ja iepazīšanās portālā esot ielikta bilde ar zivi. Pats smejas, ka tādas gan neesot licis, bet varbūt tomēr vajadzētu. 

Opis ar nožēlu izsaka, ka vietu skaits, kur varot piekļūt ūdenim, sarūkot, visur kaut ko ceļ un būvē, sataisot žogus. Vajadzētu tomēr arī pašvaldībai domāt, kā makšķerēšanu atbalstīt, jo tā ir veselīga laika nodarbe. Makšķernieku pie tam ir ļoti daudz. Visā Latvijā varētu būt pat vairāk kā 200 tūkstoši makšķernieku, no kuriem puse dzīvo Rīgā.

Jāsaka gan, ka pats zemledus makšķerēšanas burvību tā arī nepaspēju saprast – auksti, vējš, vienīgais veids kā sasildīties – urbt caurumus ledū un doties tālāk uz nākamo vietu. Loms, kamēr biju klāt, arī tāds pašvaks – pāris asarīši.

Bet varbūt nebija īstie apstākļi, apģērbs un varbūt arī tas nāk ar laiku. Katrā ziņā, kompānija gan bija forša un vasarā droši vien labprāt dotos kopā makšķerēt. Un makšķerēt Rīgā varot visu gadu – notiekot gan sacensības, gan arī katrs pats var atrast vietu gan kur zivis noķert, gan kur pavadīt laiku tuvāk pie dabas, cik jau nu Rīgas teritorijā tas iespējams.