KNAB nav liedzis Ogres un Liepājas slimnīcu vadībai turpināt vadīt iestādes

KNAB noskaidroja, ka vienai lietā aizturētajai valsts amatpersonai kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums izbraukt no valsts. Savukārt otrai valsts amatpersonai kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām. Birojs atzīmē, ka amatpersonām ir aizliegts pildīt noteiktus amata pienākumus, nevis ieņemt konkrēto amatu.

Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs, kurš ir slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis, apliecināja, ka Vistiņam nav liegts pildīt valdes locekļa pienākumus, taču viņš nevar strādāt slimnīcas iepirkumu komisijā.

Savukārt Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja (NA) apliecināja, ka Širovs drīkst pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus "ar dažiem ierobežojumiem".

KNAB 5. februārī izplatītajā preses paziņojumā teikts, ka Ogres rajona slimnīcas un Liepājas reģionālās slimnīcas amatpersonu, iespējams, noziedzīgu darbību rezultātā abas ārstniecības iestādes, slēdzot līgumus ar medicīnas preču piegādātājiem, varētu būt pārmaksājušas virs 300 000 eiro.

KNAB izmeklētais kriminālprocess esot saistīts ar slimnīcu amatpersonu iespējamu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem medicīnas preču piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru piecos publiskajos iepirkumos.

Biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka abu slimnīcu valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli un prettiesiski vienojās ar diviem medicīnas preču piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru piecos slimnīcu īstenotajos publiskajos iepirkumos. Lai nodrošinātu šo uzņēmumu uzvaru, iepirkumu tehniskā specifikācija bija pielāgota konkrēto medicīnas preču piegādātāju prasībām.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā ietekmētā līgumsumma pārsniedz 300 000 eiro, kas finansēti no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) budžeta līdzekļiem.

Kriminālprocesā veiktas kratīšanas vairāk nekā 20 objektos dažādās Latvijas vietās, tostarp Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ogres rajona slimnīcā. Septiņām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai no kriminālprocesā iesaistītajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

KNAB informēja, ka divi izmeklētie kriminālprocesi ir saistīti ar iespējamiem likumpārkāpumiem Liepājas reģionālajā slimnīcā. Vienu kriminālprocesu KNAB sāka šā gada 16. janvārī aizdomās par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā. KNAB izmeklēšanu šajā lietā veic sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru.

Otru kriminālprocesu, kurā iesaistīta Liepājas reģionālā slimnīca, Eiropas prokuratūra (EPPO) sāka 2025. gada 2. decembrī aizdomās par iespējamu gatavošanos izdarīt krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Savukārt kriminālprocesu, kas saistīts ar Ogres rajona slimnīcu, EPPO sāka 2025. gada 24. novembrī aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas radījusi smagas sekas.

Abus kriminālprocesus EPPO sāka pēc tam, kad KNAB iegūtos materiālus atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām nosūtīja izvērtēšanai prokuratūrai. Pēc lietas uzsākšanas EPPO nodeva lietu izmeklēšanai KNAB.

Ogres rajona slimnīcas īpašnieks Ogres novada pašvaldība. Valdes priekšsēdētājs ir Širovs, bet valdes locekles Sandra Žaunerčika un Ilze Trukšāne. Slimnīca 2024. gadā apgrozīja 18 374 069 eiro un strādāja ar 1 079 394 eiro peļņu.

Liepājas Reģionālās slimnīcas lielākais īpašnieks ir Liepājas pašvaldība, bet neliels kapitāldaļu skaits pieder Rīgas Stradiņa universitātei. Slimnīcas valdes locekļi ir Andris Platais un Vistiņš. Slimnīca 2024. gadā apgrozīja 44,7 miljonus eiro un strādāja ar 313 285 eiro zaudējumiem.