Jauns cenu spiediens pie durvīm? Ekonomisti brīdina par slogu valstu budžetiem

ERAB galvenā ekonomiste Beata Javorčika teica, ka saistībā ar ģeopolitisko situāciju var būt augstākas pārtikas cenas, īpaši pēc ražas novākšanas sezonas ziemeļu puslodē. Tā rezultātā ietekme uz inflāciju var būt novēlota, un pastāv risks, ka valstis varētu noteikt pārtikas eksporta ierobežojumus, lai saglabātu zemākas pārtikas cenas iekšzemē.

Ekonomiste skaidroja, ka tas radītu domino efektu, izraisot problēmas, jo īpaši reģionos ar augstām izmaksām enerģētikas jomā. Kā piemēru Javorčika minēja, ka Eiropas valstīs 2022. gadā valdības nāca palīgā patērētājiem. Tā vietā, lai veiktu mērķtiecīgus pasākumus, daudzas valdības tos veica visaptveroši. Ja šīs paaugstinātās cenas saglabāsies ilgstoši, tas radīs spiedienu uz valdību budžetiem.

"UBS Global Wealth Management" galvenais ekonomists Pols Donovans teica, ka, lai gan esošās krīzes radīs papildu spiedienu valdību budžetiem, kur daudziem jau ir augsts parāda līmenis, esošais parāda līmenis ir liels tikai, ņemot vērā pēdējo 30 gadu standartus.

Donovans teica, ka svarīgākais ir nevis parāda līmenis, bet gan tas, vai valsts var atļauties šo parādu finansēt. Viņš uzsvēra, ka, lai gan parāda līmenis ir diezgan augsts, privātā sektora bagātība ir sasniegusi absolūti augstāko līmeni.

Ekonomists skaidroja, ka, visticamāk, saskaroties ar nepārtrauktajiem izaicinājumiem, valdības arvien biežāk centīsies mobilizēt privātā sektora bagātību. Tas ne vienmēr nozīmē šos līdzekļus iegūt ar nodokļiem, tie var būt arī dažādi uzkrājumu mehānismi vai obligācijas.

Donovans skaidroja, ka lielāka problēma ir valdību mēģinājumi ar subsidēšanu samazināt cenas, jo tādā veidā netiks panāktas izmaiņas sabiedrības uzvedībā. Jo mazāk varēs redzēt uzvedības izmaiņas attīstītajās valstīs, jo mazāk tās var finansēt parādus un var atļauties piedāvāt subsīdijas saviem patērētājiem un uzņēmumiem, jo lielāks risks, ka radīsies fizisks enerģijas trūkums jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kas nevar atļauties darīt to pašu.

Ekonomists uzsvēra, ka valdībām vairāk jāatkāpjas no subsīdiju programmām un jāatsakās uzņemties šo slogu savā fiskālajā bilancē, un tādā veidā rezultāts būs labāks visiem.

Donovans uzsvēra, ka spiediens uz valdību budžetiem pieaugs, bet tas ir pārvarams. Viņš piebilda, ka iedzīvotāji noteikti sūdzēsies, bet daļa iedzīvotāju vienmēr sūdzas.

Savukārt Javorčika teica, ka, pieaugot valdību parādiem, pieaug arī to apkalpošanas izmaksas, turklāt procentu likmes kļūst lielākas, tāpēc daļā valstu parāda apkalpošana "apēd" lielu daļu no valdības ieņēmumiem.

Viņa skaidroja, ka naudu, kas tiek tērēta parāda apkalpošanai, nevar ieguldīt citur, un tas ir uztraucoši.