Gads pēc reformas: recepšu zāles kļuvušas lētākas, bet bezrecepšu medikamentiem cenas kāpušas

Par to vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” . Uz to, ka medikamenti Latvijas pircējiem izmaksāja dārgāk nekā kaimiņvalstīs, bet valsts tirgotāju uzcenojumus neierobežo, 2019. gadā norādīja Konkurences padome. Vēlāk – arī Valsts kontrole, kas padziļināti pievērsās gan tikai onkoloģiskajām zālēm.

“Revīzijā mēs konstatējām, ka saskaņā ar tiesisko regulējumu zāļu cena veidojas no vairākām daļām. Vispirms ir ražotāja cena, kurai tiek likts klāt lieltirgotavas uzcenojums un tad nāk vēl klāt aptiekas uzcenojums. Tas, par ko mēs revīzijā sniedzām ieteikumu, ka ir jāsamazina šis uzcenojums, jāmaina aprēķināšanas mehānisms, jo tas bija noteikts procentuāli no ražotāja cenas. Līdz ar to – jo dārgākas zāles, jo lielāks uzcenojums. Tādā ziņā, pieķeroties šā jautājuma risināšanai, reforma ir vērsta pareizajā virzienā,” sacīja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Pērn valsts mainīja recepšu zāļu cenu veidošanas formulu. Pirmkārt, nosakot, ka zāļu ražotāja noteiktā cena Latvijā nedrīkst būt dārgāka par piedāvājumu kaimiņvalstīm. Otrkārt, ieviešot fiksēto uzcenojumu gan lieltirgotavām, gan aptiekām. Papildus ieviesa arī farmaceita pakalpojuma nodevu, kuru daļēji sedz valsts, bet 75 centus maksā iedzīvotājs. Vēlēšanu gaisotnē politiķi vienojās, ka zālēm līdz desmit eiro farmaceita nodevu pilnībā apmaksās valsts. Šobrīd plāno, ka izmaiņas stāsies spēkā no 1. jūlija.

Reformas pretinieki – aptiekas un lieltirgotavas – vēl pirms gada zīmēja drūmu ainu farmācijas nozarē. Tomēr, kā rāda jaunākie Veselības ministrijas dati, haoss nav iestājies, aptieku tīkls ir noturējies. No šobrīd reģistrētajām 3635 recepšu zālēm aptiekas cena samazināta 3285 zālēm (90%), palielināta 344 zālēm, bet sešām zālēm nav mainījusies. 

Sadārdzinājums, kā arī bija sagaidāms, novērojams lētāko cenu grupā – līdz 5 eiro, kur cenas pieaugušas vidēji par 21% jeb 0,50 eiro. Zāles 5-10 eiro cenu grupā ir kļuvušas lētākas par 0,92 eiro. Cenas zālēm virs 10 eiro ir sarukušas aptuveni par piektdaļu.

Tomēr nozares spiediens neatslābst. Lieltirgotavas tagad prasa celt pieļaujamos uzcenojumus dārgākajām zālēm. “Tas ir šis ļoti dārgo zāļu segments, kur viens iepakojums maksā tūkstošus, bet šis te atļautais uzcenojums ir 50 centi uz vienu kastīti. Tas nesedz ne piegādes izmaksas, ne transportēšanas, ne visu aukstuma ķēdi, neko. Tad šis segments rada zaudējumus,” raidījumam skaidroja Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.

Veselības ministrija pieļauj, ka šīs izmaiņas varētu ieviest no 1. jūlija. “Uzcenojumi, kas ir līdz pieciem eiro, nedaudz kļūs lētāki – iespējams, par 10 centiem, bet pacientam, kas pērk lētas zāles un vairākas, tas var būt nozīmīgi. Savukārt dārgākajām zālēm virs 100 eiro uzcenojumi varētu kļūt nedaudz dārgāki,” minēja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Pārskatīt farmaceita nodevu ministrija šobrīd nevēlas. Kā uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), pirmie dati liecina, ka aptieku apgrozījums nav samazinājies. Taču diskusijas iespējamas par farmaceita maksas piemērošanu, veicot par katru recepšu zāļu izsniegšanu. Tādā gadījumā tiktu samazināts šīs maksas apmērs. Tāpat Veselības ministrija ir gatava reizi trīs gados pārskatīt fiksētos lieltirgotavu un aptieku uzcenojumus, izvērtējot inflācijas ietekmi.

“Recepšu zāles sastāda absolūti lielāko daļu no aptiekas apgrozījuma. Jo, ja mēs neliksimies ne zinis un, teiksim, tur vairākus gadus tikai pieaugs izdevumi, bet mēs neliekamies ne zinis par to recepšu zāļu sadali, kas īstenībā ir galvenais farmaceita darba objekts, tad mums paliek tikai uztura bagātinātāji, kosmētika. Un es nezinu, vai vajadzētu aptieku uztaisīt par tādu vietu, kurai būtu tikai jānotirgo uztura bagātinātāji, kosmētika un bezrecepšu zāles, lai varētu segt to otru sadaļu, kas ir recepšu zāles?” klāstīja Aptieku biedrības priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Bezrecepšu zāļu izmaiņas līdz šim nebija izvērtētas. Zāļu valsts aģentūra pēc “de facto” lūguma ir sagatavojusi šos datus. Tie atklāj: pērn, salīdzinot ar 2024. gadu, bezrecepšu zāļu vidējā cena palielinājusies par 3,6%. Lielākajai daļai (293) šo medikamentu – cenas nav mainījušās. Tomēr 112 zālēm tās ir augušas. 

Piemēram, no visbiežāk pārdotajām bezrecepšu zālēm klepus sīrupa (Sirupus Pini compositus) maksimālā cena pēc reformas ir cēlusies par 10% jeb 0,67 eiro. Omeprazola kapsulas (Lomac 20 mg capsules) sadārdzinājās par 40% jeb 1,04 eiro. Paracetamola tabletes (Paracetamol Zentiva 500 mg tablets) – par 21% jeb 63 centiem. Ibumetīna iepakojums (Ibumetin 400 mg film-coated tablets) kļuva dārgāks par 8% jeb 1 eiro. Procentuāli lielākais paaugstinājums pērn ir bijis acu gelam (Oftagel 2,5 mg/g acu gels) – par 69% jeb nepilniem pieciem eiro (4,84). 

Izteikta cenu kāpuma tieši pagājušajā gadā nav bijis, cenas bezrecepšu zālēm kāpj vairākus gadus pēc kārtas. Tomēr šobrīd tiek vērtēts, vai varētu ierobežot cenas arī bezrecepšu zālēm. Iespējams, ieviešot fiksēto uzcenojumu arī tām. 

“Visdrīzāk tas varētu būt fiksētais uzcenojums, nevis procentuālais uzcenojums vai uzcenojums plus korekcijas summas. Bet kā noteikt optimālo, lai cenas jūtami varētu samazināties, bet ne tik stipri, lai zāles nebūtu vairs interesantas tirgotājiem – tas prasa jūtīgu analīzi,” uzsvēra Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieks farmācijas jautājumos Sergejs Akuličs. 

Šo pārmaiņu kontekstā veselības ministrs Abu Meri (JV) atzīst, ka nav gatavs risināt citu sen zināmu problēmu par farmācijas tirgus sakārtošanu, proti, situāciju, kad lielie tirgus dalībnieki koncentrē savās rokās visu ķēdi – no zāļu ražošanas līdz aptiekām –, kas var ietekmēt arī cenu.