Rīgas dome iecerējusi virkni izmaiņu galvaspilsētas kapsētās

Tas netiek darīts no nulles punkta, jo jau iepriekš bija pašvaldības plānošanas dokuments, kas noteica kapsētu attīstības virzienus 2016.–2025. gadam.

Astoņpadsmit izaicinājumi

Dokumentu pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādājušas divas privātas kompānijas, un ir fiksēti vairāki nākotnē risināmi jautājumi. “Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes pārziņā esošajās 22 kapsētās ir identificēti galvenie kapsētu attīstības un pārvaldības izaicinājumi un izstrādāti to risinājuma varianti.

Kopumā ir identificēti 18 izaicinājumi kapsētu attīstībā un apsaimniekošanā, kas ir sadalīti četrās grupās,” secina dokumenta autori. Problēmjautājumi ir: 

*Kapsētu nepietiekamā kapacitāte. Proti, teritorijas nepietiekamība tradicionāliem apbedījumiem; finanšu kapacitātes ierobežojumi un pašvaldību dotācijas deficīts; slēgto kapsētu izmantošanas risinājumi.

*Datu par kapsētām nepietiekamā kvalitāte: nepilnīgi apzinātas kultūrvēsturiskās vērtības; datu digitalizācijas kvalitāte. 

*Uzturēšanas resursu deficīta ietekme uz kapsētu stāvokli: kapsētu apaugšana ar mežu; avārijas stāvoklī esošo koku apsaimniekošana; kapsētu celiņu uzturēšana un atjaunošana; bezpiederīgo apbedījumu uzturēšana; kapsētu koplietošanas teritoriju uzturēšana; atkritumu apsaimniekošana kapsētās; neaprūpēto kapavietu aktēšana. 

*Normatīvā regulējuma nepilnības: bezsaimnieka kapu pieminekļu apsaimniekošana; regulējums ģimenes kapavietām; kapavietu maksas gradācija; īpaša statusa apbedījumu regulējums; regulējums virsapbedījumiem; uguns apbedījumu paplašināšana. 

Katram no identificētiem problēmjautājumiem ir izstrādāti divi līdz četri iespējamie risinājumi un izvirzīts viens līdz divi prioritārie risinājumi, kas var uzlabot situāciju kapsētu apsaimniekošanā.

Ir finanšu plāns

Ņemot vērā prioritātes, ir izstrādāts arī finanšu plāns, kas pēc ziņojuma apstiprināšanas būtu pamats Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes budžeta pieprasījumam 2027. gadam un turpmākiem gadiem vismaz līdz koncepcijas darbības termiņa beigām 2035. gadā. Virkne risinājumu palīdzēs palielināt Kapsētu pārvaldes ieņēmumus, izveidot jaunus ieņēmumu avotus vai nodrošināt būtiskus izdevumu ietaupījumus.

Tiek piedāvātas divas praktiskas publiskās partnerības ieviešanas iespējas (iepriekšējā koncepcija nerunā par to), kurām ir veikti priekšdarbi (ir tehniski projekti, kaut tie var būt novecojuši): 

*kolumbārijs pie Rīgas krematorijas; 
*kolumbārijs Meža kapos; 
*apsvēršanas vērtas ir arī citas kolumbārijiem piemērotas vietas slēgtajās kapsētās un baznīcu teritorijās un pagrabos.

Kapavietu pietrūkst

Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem jaunu apbedījumu gadījumā (kad nav ģimenes apbedījumu daļēji slēgtajās kapsētās) var nākties mērot diezgan tālu ceļu līdz Jaunciema kapsētai – kas iedzīvotājiem neveido pozitīvu pieredzi par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt koncepcijas autori uzskata, ka tas veicina negatīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām. 

Līdzīga situācija ir novērojama arī Daugavas upes labajā krastā. Kapavietu tradicionāliem apbedījumiem deficīts ir būtiskākais izaicinājums, kura risināšanai ir jāvelta vislielākā uzmanība. Nulles scenārijā, kas apraksta statisko situāciju bez izmaiņām, tradicionāliem apbedījumiem kapavietu pietrūks jau 2033. gadā. 

Ir izstrādāta virkne alternatīvu, kas paredz aktīvas darbības kapavietu deficīta problēmas risināšanai. Piemēram:

*kapsētu teritoriju paplašināšana, 
*uguns apbedījumu veicināšana, 
*neaprūpēto kapu uzskaitīšana. 

Par pelnu kaisīšanu un kolumbārijiem

Pēdējos gados arvien populārāki kļūst kremācijas pakalpojumi, un arī Saeimā skatāmajā Kapsētu likumā tiek izskatīta iespēja noteikt īpašas vietas kapsētās, kur drīkstētu izkaisīt aizgājēju pelnus. Rīgas koncepcijā arī tiek runāts par šādu laukumu izveidi, kā arī par jaunu kolumbāriju izbūvi. Dokumenta autori uzskata – gandrīz katrā kapsētā ir iespējams izveidot kādu uguns apbedījumu infrastruktūru. 

Jaunciema kapos 2025. gada vasarā izveidotais Piemiņas laukums var būt piemērs pelnu kaisīšanas lauka izveidei, gan izmantojot tehnisko risinājumu, gan attiecībā uz orientējošo finansējuma līmeni. Jaunciema kapos Piemiņas laukuma izmaksas veido 6700 eiro. Pašvaldība var plānot divu pelnu kaisīšanas lauku izveidošanu ik gadu, kas nodrošinātu uguns apbedījumu infrastruktūras izveidi visās kapsētās: projektēšanas izmaksas var būt minimālas, jo šos laukumus var būvēt, balstoties uz skicēm, bet būvniecības izmaksas lēšamas 8000–10 000 eiro robežās par laukumu atkarībā no reljefa un platības. 

Teritorijai pie Rīgas krematorijas savulaik tika izstrādāts kolumbārija projekts. Lai arī tas, iespējams, ir novecojis, būtu pamatoti izvērtēt iespēju atjaunot projektu un finansēt tā būvniecību publiskās un privātās partnerības ietvaros.

Risinājums vērtējams kontekstā ar izvēlēto risinājumu slēgto kapsētu attīstībai. Viens no risinājumiem paredz, ka trīs slēgtās kapsētas (Mārtiņa, Torņakalna un Torņakalna pareizticīgo kapi) nākotnē tiktu attīstītas prioritāri kā tikai uguns apbedījumu vietas – tajās ir iespējams izveidot mazā mēroga kolumbārijus. Minētajās slēgtajās kapsētās notiek ļoti maz apbedījumu (caurmērā viens gadā) un pieļaujami ir tikai urnu apbedījumi. Balstoties uz 2024. gada iepirkuma rezultātu par otrā kolumbārija izbūves izmaksām Rīgas Meža kapos (500 000 eiro), ar līdzīgu kolumbāriju izveidi saistītās izmaksas ir novērtējamas šādi: projektēšanas izmaksas – ap 30 000 eiro, būvniecības izmaksas – 600 000 eiro robežās. 

Publiskā un privātā partnerība var būt piemērots risinājums arī citiem kolumbārijiem, kas būtu veidojami slēgtajās kapsētās. 
Koncepcijā tiek piedāvāta arī esošo kapsētu paplašināšana un jaunu izveide. Tā kā apbedīšanas iespēju tēma ir svarīga teju vai visiem iedzīvotājiem, nevajadzētu palikt malā – līdz 26. februārim viedokli iespējams paust pašvaldības mājaslapā.