Kremļa pārstāvji līksmo, ka sabiedrotās Irānas bombardēšana Krievijai nesīs finansiālu labumu
Vairāki Krievijas pārstāvji pauduši prieku, ka sabiedrotās Irānas bombardēšanas dēļ celsies Krievijas naftas cenas.
ASV un Izraēlas uzsāktā karadarbība pret Irānu novedusi pie Hormuza šauruma slēgšanas – šis šaurais ūdensceļš, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru ir viens no svarīgākajiem naftas un sašķidrinātās dabasgāzes tranzīta punktiem pasaulē. Šis notikums raisījis spekulācijas par strauju naftas cenu kāpumu, kas varētu palielināt Krievijas ieņēmumus.
“Drīz nafta maksās vairāk nekā 100 dolāru par barelu,” sestdien platformā “X” rakstīja Kremļa sūtnis Kirils Dmitrijevs. Pašlaik “Brent” jēlnaftas cena ir aptuveni 73 dolāri par barelu, bet “West Texas Intermediate” tā tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem. Papildus Hormuza šauruma slēgšanai ASV prezidents Donalds Tramps pārņēmis kontroli pār Venecuēlas naftu, kas varētu likt lielajiem importētājiem, piemēram, Indijai un Ķīnai, vēl vairāk paļauties uz Krievijas piegādēm, tādējādi papildinot Maskavas budžetu.
“Attiecībā uz mūsu budžetu [uzbrukums Irānai] ir liels pluss,” saviem skatītājiem klāstīja Kremļa pirmais propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš piebilda: “Ja Tramps uzbruks Irānas naftas laukiem, tad, lai cik skarbi tas izklausītos, mēs kļūsim par vienu no nedaudzajām atlikušajām naftas ieguves valstīm. Tādējādi mēs iegūstam trumpi šajā sarežģītajā spēlē,” viņš secināja. Arī prokremliskajā “Telegram” kanālā “MIG Rossii” tika publicēts ieraksts: “Celies, nafta, no ceļiem!”, kam bija pievienota emocijzīme ar lūgšanā saliktām rokām.
Tajā pašā laikā augstākajā politiskajā līmenī Krievijas amatpersonas formāli paudušas nosodījumu par ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai. Putins svētdien izteica līdzjūtību Irānai par Hamenei nāvi, nosaucot to par “slepkavību, kas ciniski pārkāpj visas cilvēces morāles un starptautisko tiesību normas”. Bet Krievijas Ārlietu ministrija atkārtoti aicinājusi pārtraukt karadarbību.
