Izkrāpti 2 miljoni eiro: Valsts policija telefonkrāpšanas lietā noskaidro vairāk nekā 170 naudas mūļus

Krāpnieki, uzdodoties par Valsts policijas un banku darbiniekiem, ieguva personu uzticību un ar viltu no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpta naudas līdzekļus aptuveni 2 000 000 eiro apmērā. Izmeklēšanā noskaidroti vairāk nekā 170 tā dēvētie naudas mūļi, no kuriem 90 atzīti par aizdomās turētajiem. Papildus identificētas arī personas, kurām naudas mūļi nodeva izkrāptos līdzekļus. Šīs personas darbojās kā nelikumīgie kriptoaktīvu mainītāji, sniedzot šos nelikumīgos pakalpojumus Rīgā. Tāpat aizturētas vairākas personas, kuras strādāja krāpnieciskā zvanu centrā, tostarp arī latviešu valodā runājošās. Šobrīd izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka vairāki Latvijas iedzīvotāji laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada septembrim vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka saņēmuši krāpnieciskus telefona zvanus no personām, kuras uzdevās par policijas un banku darbiniekiem. Krāpnieki, zvanot iedzīvotājiem, informēja viņus, ka uz viņu vārda it kā noformēti kredīti vai notiek aizdomīgas finanšu darbības, un aicināja palīdzēt “atmaskot krāpniekus”. Lai to panāktu, cietušajiem tika lūgts datorā vai mobilajā telefonā instalēt attālinātās piekļuves programmu “AnyDesk”, kā arī pieslēgties internetbankai. Šādā veidā krāpnieki centās iegūt cietušo bankas piekļuves datus un panākt, lai cietušie apstiprina krāpnieku veiktos darījumus. Krāpnieciskie zvani veikti kampaņveidīgi, uzdodoties par Valsts policijas un banku darbiniekiem. 

Par minētajiem gadījumiem tika uzsākti vairāki kriminālprocesi, kas vēlāk apvienoti vienā un izmeklēti pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 195. panta trešās daļas un 193. panta otrās daļas. 

Kopumā izmeklēšanas laikā amatpersonas noskaidrojušas vairāk nekā 170 tā dēvētos naudas mūļus – daļa no tiem atzīti par aizdomās turētiem, bet daļa personu jau nodota kriminālvajāšanai, no kuriem vairāki jau ir notiesāti. Tāpat tika noskaidroti un aizturēti 13 krāpnieciskā zvana centra operatori, kuri veica krāpnieciskos zvanus, izkrāpjot no Latvijas iedzīvotājiem aptuveni 2 000 000 eiro.

Šobrīd kriminālprocesā uzlikts naudas arests līdzekļiem 829 650 eiro apmērā. 

Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka kopš 2023. gada Latvijā darbojās starptautiska organizētā noziedzīgā grupa, kas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju Eiropas Savienības valstīs. Grupas darbība bija saistīta ar telefonkrāpšanām pret Eiropas Savienības pilsoņiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat grupas dalībnieki meklēja personas, kuras piekrita darboties kā tā dēvētie naudas mūļi.

Sadarbībā ar Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm 2024. gadā Vācijā tika aizturēts šīs organizētās noziedzīgās grupas līderis, kurš vēlāk tika notiesāts Igaunijā. Latvijā tika aizturēti trīs šīs grupas dalībnieki, katram piemērojot brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Tāpat iegūts pietiekams pierādījumu kopums pret nelikumīgo kriptoaktīvu mainītāju, kuram piemērota brīvības atņemšana uz vairāk nekā sešiem gadiem. Savukārt vēl divas personas pēc citu grupas dalībnieku aizturēšanas Eiropas Savienībā aizbēga uz Ukrainu. 

Savukārt šī gada 12. martā Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas, sadarbojoties ar kolēģiem no Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm, Eirojustu un Latvijas Republikas prokuratūru, Ivanofrankivskā aizturēja divus uz Ukrainu aizbēgušos šīs organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus. Personas atzītas par aizdomās turētajām par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju organizētā grupā. Veikto procesuālo darbību laikā izņemti divi portatīvie datori un četri mobilie telefoni, kā arī iegūti citi izmeklēšanai nozīmīgi pierādījumi. 

Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Krāpnieku metodes ir smalkas un ciniskas — pasargājiet sevi no krāpšanas, atceroties šīs būtiskās lietas:

• Nekādā gadījumā neinstalējiet attālinātās piekļuves programmas pēc svešinieku aicinājuma;
• Nekādā gadījumā neizpaudiet savus bankas piekļuves datus, paroles vai kodus.

Šī lieta skaidri rāda, cik svarīgi ir būt modriem un neuzticēties aizdomīgiem zvaniem vai piedāvājumiem.

Tiesībsargājošās iestādes turpina darbu, lai aizsargātu iedzīvotājus un sauktu noziedzniekus pie atbildības.