Ar savām rokām nogalinājis vismaz 38 sirmgalves - stāsts par Latvijas sērijveida slepkavu
Kaspars Petrovs – viens no skaļākajiem sērijveida slepkavām Latvijas kriminālvēsturē. Medijos viņš ticis dēvēts par 21. gadsimta Kaupēnu un pat salīdzināts ar bēdīgi slaveno slepkavu Čikatilo. Petrova lieta izraisīja plašu rezonansi arī ārvalstīs – uz tiesas procesu ieradās žurnālisti no Francijas, Krievijas, Polijas un Lietuvas, par to vēsta dokumentālais raidījums “Nozieguma rekonstrukcija”.
Kaspars Petrovs dzimis 1978. gadā Liepājas rajonā, desmit bērnu ģimenē. Abi vecāki bija saistīti ar medicīnu, ģimeni uzskatīja par inteliģentu un saliedētu, bērniem nodrošinot izglītību un aprūpi. Tomēr jau bērnībā Kaspars izcēlās ar problemātisku uzvedību. Skolā viņš nebija sekmīgs, 8. klasē palika uz otru gadu, pusaudža gados sāka smēķēt, lietot alkoholu, bieži nonāca konfliktos un vairākkārt bēga no mājām.
Sasniedzot pilngadību, Petrovs pārcēlās uz Rīgu un kļuva par bezpajumtnieku. 18 gadu vecumā viņu nosacīti notiesāja uz trim gadiem par zādzību, nozogot 80 rubļus un gabalu kūpinātas zivs.
Jau 2002. gadā Rīgas kriminālpolicija saskārās ar vairākiem vecu un nespējīgu cilvēku nožņaugšanas gadījumiem. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Petrova darbības shēma bijusi gandrīz identiska. Izliekoties par gāzes skaitītāju pārbaudītāju, viņš iekļuva pensionāru dzīvokļos, upurus nožņaudza ar dvieli vai auduma gabalu, noguldīja gultā un apzaga viņus.
Laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam Petrovs Rīgā nogalināja vismaz 13 sirmgalves, bet aplaupīto skaits bija vēl lielāks. Upurus viņš noskatīja sabiedriskās vietās un sekoja tiem līdz mājām. Tā kā visas sievietes bija cienījamā vecumā, radinieki bieži vardarbību nenojauta, daudzas nāves uzskatīja par dabiskām, tāpēc izmeklēšanā nācās veikt arī ekshumācijas.
Petrovs darbojās prasmīgi – pēc slepkavības aizslēdza durvis un atslēgas izmeta, radot iespaidu, ka sieviete mirusi pati. Tiek pieļauts, ka patiesais upuru skaits var būt lielāks par pierādīto. Kopējais guvums no pierādītajiem noziegumiem tika lēsts ap 18 000 latu.
2003. gadā Rīgas Centrāltirgū Petrovu aizturēja par zādzību, un nopratināšanā viņš atzinās arī citos noziegumos. 2005. gada 12. maijā Rīgas apgabaltiesa viņu notiesāja ar mūža ieslodzījumu. Apsūdzībā bija norādīti 38 upuri, no kuriem vecākajai bija 91 gads, jaunākajai – 66. Tiesu psihiatrijas ekspertīzē Petrovu atzina par pieskaitāmu. Viņš vainu atzina, bet apgalvoja, ka neesot vēlējies nogalināt, tikai aplaupīt.
Sodu Petrovs izcieta Rīgas Centrālcietumā, Jelgavā, bet vēlāk Daugavgrīvas cietumā – Baltajā gulbī. Saskaņā ar Krimināllikumu uz mūžu notiesātais var pretendēt uz nosacītu atbrīvošanu pēc 25 gadiem, tātad Petrovs teorētiski var pieteikties uz nosacītu atbrīvošanu pēc 2028. gada.
2025. gada nogalē viņš vēstulē lūdza piedošanu upuriem, viņu radiniekiem un ģimenei, apgalvojot, ka nav gribējis nevienu nogalināt. 2026. gadā Petrovs sasniegs 50 gadu vecumu un atzīst, ka sapņos joprojām redz nogalinātās sievietes.
