Šie produkti kļūst par greznību: ko inflācija izsvītro no mūsu iepirkumu groziem

Visstraujāk dārgākie pārtikas produkti

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā palielinājās par 4,2%, taču atsevišķu produktu sadārdzinājums bijis krietni lielāks:

• kafija – +26,4%

• liellopu gaļa – +24,7%

• žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis – +24,1%

• olas – +17,4%

• šokolāde – +16%

• mājputnu gaļa – +15,9%

• augu eļļa – +13,2%

• žāvēti augļi un rieksti – +11,9%

• tēja – +8,6%

• konditorejas izstrādājumi – +6,7%

Pieaugusi arī jogurta, svaigu dārzeņu un maizes cena, lai gan šo produktu sadārdzinājums bijis mērenāks.

Vienlaikus daļa pārtikas produktu kļuvuši lētāki – piemēram, sviests (-9,3%), brokastu pārslas (-8,7%), kartupeļi (-7,6%), milti (-7,1%) un olīveļļa (-12,5%).

Straujš kāpums arī mājokļa izmaksās

Ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas gada laikā pieauga par 6,9%. Vislielākais kāpums reģistrēts:

• elektroenerģijai – +13,5%

• kanalizācijas pakalpojumiem – +13,5%

• ūdensapgādei – +10,3%

• mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem – +10,3%

• apsaimniekošanas pakalpojumiem – +7,9%

• īrei – +7,3%

Pieaugusi arī siltumenerģijas, atkritumu savākšanas un dabasgāzes cena.

Citas jomas

Veselības aprūpē cenas gada laikā kāpušas par 2,5%, sadārdzinoties ārstu pakalpojumiem un zobārstniecībai. Atpūtas un kultūras pakalpojumi kļuvuši dārgāki par 2,6%, bet restorānu un ēdināšanas pakalpojumi – par 4,2%.

Savukārt degviela gada laikā kļuvusi nedaudz lētāka (-1,6%), tāpat samazinājušās alus, vīna, stipro alkoholisko dzērienu un lietotu automašīnu cenas.

Inflācijas dinamika

Salīdzinājumam – 2024. gadā gada vidējā inflācija Latvijā bija 1,3%, bet 2023. gadā – 8,9%. Augstākais cenu kāpums pēdējā desmitgadē tika fiksēts 2022. gadā, kad inflācija sasniedza 17,3%.