"Mums dzīvoklī palika viss!" Torņkalnā sprādzienā cietušās ēkas iemītnieks sniedz sīkāku ieskatu par notikušo

Jau ziņots, ka 2. janvārī piecstāvu ēkā Bauskas ielā nogranda sprādziens, kas prasīja divu cilvēku dzīvības - bojā gāja AS "Gaso" Avārijas dienesta darbinieks, un kāds 72 gadus vecs seniors, kurš, iespējams, neapdomīgas rīcības rezultātā izraisīja sprādzienu. Sprādziena rezultātā sagruva piecstāvu ēkas augšējo stāvu konstrukcijas, un namā mītošās ģimenes bija spiestas evakuēties.

"Sprādziena brīdī es biju darbā, bet sieva ar bērniņiem atradās mājās. Tad, kad sākās evakuācija - ieskrēja glābēji un teica, lai visi steidzīgi saģērbjas. Kā jau mājās, meitenēm mugurā bija tikai legingi un maiciņas. Sieva paspēja tik vien kā uzmest mugurā ziemas jakas un dzīvokli pamest," norāda ēkas 2. stāva iemītnieks Aigars.

Vīrietis pauž, ka evakuācijas brīdī dzīvesbiedre, protams, apjauta, ka noticis kas nelāgs, jo ārā nogranda skaļš troksnis un dzīvoklī pacēlās putekļu mākonis. Tomēr "tajā brīdī neviens nav zinājis, cik situācija ir nopietna". "Mums pilnībā viss palika dzīvoklī. Mūsu personīgās mantas, sievas higiēnas lietas, drēbes - pilnīgi viss palika iekšā. Vienīgais, ko es varu uzvilkt, ir darba drēbes, jo sprādziena brīdī atrados darbā," atklāj Aigars.

Viņš piebilst, ka nākamajā dienā pēc sprādziena, 3. janvārī, glābēji ļāva viņa sievai ieiet dzīvoklī, lai paņemtu no tā svarīgākos dokumentus. "Tās bija burtiski piecas minūtes un visu laiku sieva tika steidzināta. Viņa paņēma dokumentus, īres līgumu, lai tas mums ir uz rokas un ātrumā parāva dažas lietas priekš bērniem." 

"Apstākļi pašvaldības piedāvātajā dzīvoklī bija antisanitāri"

Pēc sprādziena evakuētās ģimenes tika izmitinātas pašvaldības ierādītās dzīvesvietās. Aigars norāda, ka arī viņam ar ģimeni tika piedāvāta naktsmītne Prūšu ielā 25, tomēr apstākļi tajā esot bijuši katastrofāli. "Komandante mani aizveda uz augšstāvu, kur atradās mazs dzīvoklītis ar divām slēdzamām istabām, no kurām vienā dzīvoja ukraiņu ģimene," pauž Aigars.

"Mēs bijām četri - es, sieva un divi bērniņi. Mums piedāvāja istabu, kas bija aptuveni  10 kvadrātmetru liela. Iekšā stāvēja piecas gultas, uz kurām bija izkārnījumu un urīna pleķi. Vietām arī likās, ka asins pēdas... Kad es to ieraudzīju, sapratu, ka ar ģimeni tur nepalikšu un mēs meklējām iespējas kā nokļūt pie radiniekiem Aucē," pauž Aigars. "Komandante man sacīja, ka tas ir labākais, ko viņi var piedāvāt. Bet tādā gadījumā man ir raizes par to, kas tika piedāvāts citiem."

Aigars norāda, ka pateicoties Edija Pipara biedrībai "Palīdzēsim viens otram" viņam galu galā izdevās atrast dzīvesvietu Rīgā pie kādas labestīgas sievietes, kas sola ģimenei palīdzēt ar izmitināšanu, līdz viņi spēs nostāties uz kājām.  "Vienīgais, viņa palūdza, vai varam nosegt komunālos maksājumus, ko mēs, protams, arī darīsim."

Aigara piedzīvotais izgaismojis plašāku problēmu ar komunālajiem dzīvokļiem Rīgā. Kā norāda Pipars, "pilsēta šādai katastrofai nav sagatavota un nespēj nekavējoties izmitināt lielu skaitu cilvēku". Tāpat viņš vērš uzmanību uz vairāku piedāvāto dzīvokļu slikto stāvokli. "Es palīdzu cilvēkiem krīzes situācijās jau kopš 2014. gada, un šajā laikā vairāki ir izteikušies, ka pašvaldības piedāvātajos dzīvokļos ir antisanitāri apstākļi," pauž Pipars.

Rīgas mērs apsekojis Prūšu ielas dzīvokļus

Tomēr Edijs uzsver, ka šajā situācijā "bija ļoti patīkami pārsteigts par pašvaldības operatīvo reakciju un centieniem maksimāli palīdzēt cietušajiem", jo parasti viņam ar pašvaldībām esot jācīnās par dažādiem sociālās jomas jautājumiem. Pipars norāda, ka pēc biedrības ieraksta par situāciju dzīvokļos ar viņu sazinājušies vairāki pašvaldības pārstāvji, tai skaitā no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, kas piedāvāja cietušajiem citus dzīvesvietas variantus. 

Arī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs pēc publikācijas paziņoja, ka ēku Prūšu ielā ir apsekojis, un tam sekoja paziņojums, ka šī vieta vairs netiek cietušajiem piedāvāta. "Apsekoju situāciju Prūšu ielā, kur šobrīd uzturas cietušie, tāpēc šodien lēmām turpmāk piedāvāt iedzīvotājiem iespēju pārvākties uz pašvaldībai piederošajām dzīvojamajām telpām Ūnijas ielā 49, kā arī pie citiem pakalpojumu nodrošinātājiem Rīgā," mikroblogošanas vietnē "X" pauda Rīgas mērs.

Tāpat Pipars norāda, ka pašvaldības pārstāvji brīvdienās paši braukuši uz biedrības atbalsta punktu, lai nogādātu cietušajiem dažādas nepieciešamās mantas. "Tādā ziņā - cepuri nost. Es tiešām biju patīkami pārsteigts par labo sadarbību šajā gadījumā," norāda Pipars.

Cietušajiem nepieciešams vīriešu apģērbs, ziemas apavi un higiēnas preces

Pipara vadītā labdarības biedrība pēc notikušās nelaimes uzsāka sniegt praktisku atbalstu cietušajiem, gan ar dzīvesvietas meklēšanu, gan preču nodrošināšanu un citiem jautājumiem. Edijs norāda, ka preces, kas biedrībai šobrīd ir vislielākajā deficītā, ir vīriešu apģērbs un sieviešu higiēnas lietas. Tāpat trūkst siltie ziemas apavi, sevišķi vīriešu, sākot no 38 izmēra. "Šīs lietas mums pazūd kā maize," norāda biedrības vadītājs.

"Ja tev ir iespēja palīdzēt ar kādu no šīm lietām, būsim ļoti pateicīgi, ja varēsi tās nogādāt uz mūsu atbalsta punktu Aiviekstes ielā 14," norāda Pipars. Punkta darba laiku var skatīt ŠEIT.

Edijs norāda, ka biedrība gatava cietušajiem palīdzēt arī dokumentu atjaunošanā. "Cietušajiem, izņemot tiem, kas dzīvoja vissmagāk cietušajā ēkas daļā, speciālistu uzraudzībā bija atļauts atgriezties dzīvokļos un paņemt dokumentus. Tomēr tas viss notika lielā steigā. Ja kādam nepieciešama kāda palīdzība pases, ID vai citu dokumentu atjaunošanā, būsim pretimnākoši arī šajā jautājumā."

"Pagaidām ar Rīgas Mājokļa departamentu cenšamies saprast, ko tālāk darīt. Ja tā māja tiks renovēta, tad tiem dzīvokļiem, kam nebija apdrošināšana, tiks atvērts kaut kāds ziedojuma konts, un šie līdzekļi tiks izdalīti uz visiem dzīvokļiem, lai varētu tos atjaunot... Tomēr skatoties pēc šī brīža atzinumiem, izskatās, ka ēka nebūs īsti vairs atjaunojama... Sekosim līdzi."