Latvijas Baznīcu vadītāju Ziemassvētku uzrunu pārsteigumi: karš un miers, Marka Tvena prātula un pārmaiņu turpinājums
Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāju/bīskapu apsveikumi šajos Ziemassvētkos izcēlās gan ar skaidru pozīciju, gan nenoteiktību pašreizējos “nemiera un baiļu” laikos. Kamēr vieni aicināja sniegt palīdzību nelaimē nonākušajiem, tikmēr citi mudināja aizlūgt par “vispārējo mieru”.
Daži bija daudzvārdīgi, citi atkal vārdos skopi. Vieni uzsvēra pašreizējās globālās kataklizmas, bet citi atkal mudināja pacelt “prieka karogu”. Kāds atkal tāpat kā iepriekšējā gadā atgādināja dižā amerikāņu humora klasiķa Marka Tvena aforismus. Jauns.lv iepazīstina ar svētku apsveikumiem, ko šajos Ziemassvētkos teica luterāņu, katoļu, metodistu, baptistu un pareizticīgo Baznīcu vadītāji.
Luterāņu arhibīskapu pēdējie Ziemassvētku vēstījumi
Abu Latvijas luterāņu Baznīcu arhibīskapi – gan Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags, gan Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē (LELBP) arhibīskape Lauma Zušēvica šajos Ziemassvētkos nāca klajā ar pēdējiem vēstījumiem Kristus piedzimšanas spēkos, jo jau nākamajā gadā viņu vietā stāsies jaunievēlētie Baznīcu virsgani. Ja tā vārds, kurš pārņems pensijā devušamies Jāņa Vanaga arhibīskapa zizli nav zināms, tad Laumas Zuševicas pēctecis jau zināms – tas būs Kārlis Žols, kurš pašlaik kalpo Ilzu draudzē Jēkabpils novadā un sociālās aprūpes centrā “Rīga”.
Tāpat kā abu latviešu luterāņu Baznīcu teoloģiskās nostādnes ir atšķirīgas (LELB ir konservatīva, bet LELBP - liberāla), arī abu Baznīcu virsganu Ziemassvētku vēstījumos jūtamas atšķirības. Ja Jāņa Vanaga vēstījumā (atšķirībā arī no citu konfesiju vadītāju) uzrunām nav ne mazākās atsauces uz nemierīgiem laikiem (karu Ukrainā un citviet pasaulē), dabas katastrofām un tamlīdzīgi, tad Laumas Zuševicas apsveikumā Kristus piedzimšanas svētkos atsauces uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju ir pārpārēm: postošā viesuļvētra “Helēna” ASV, plūdi Vācijā, bēgļu krīze un, protams, karš Ukrainā, par neziņas un baiļu, naida, kara pilnajiem laikiem. Arhibīskape aicina ne tikai ielūkoties sevī, bet arī ieklausīties citu vajadzībās un viņiem palīdzēt: “Tādos brīžos noder katrs ziedojums un palīgs, ēzelīši, kuri aiz sevis velk vezumu, bēgļu ģimenes līdz ar viņu piederumiem un cerībām atrast mieru... (..) Ja brīnumam tic, tas piepildās; Ja brīnumu gaidi, tas atnāk; Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!”
Katoļu metropolīts piedāvā "miera recepti”
Romas katoļu Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs arī savā Ziemassvētku vigīlijā (dievkalpojumā) izteiktajā apsveikumā satraucies par nemierpilnajiem laikiem un aicina uz mieru, piedāvājot arī konkrētu recepti: “Ziemassvētkos parasti novēlam mierpilnus svētkus. Kur lai atrodam mieru šajos nemierīgajos un trauksmes pilnajos laikos? Kas ir vajadzīgs, lai iegūtu šo mieru? 34. psalmā lasām: “Meklē mieru un dzenies pēc tā.” Bet pirms tam šajā pašā psalmā ir recepte, kas ir jādara, lai atrastu šo mieru: “Novērsies no ļauna un dari labu!” un uzsver, ka “izvairīties no ļauna un darīt labu nozīmē būt uzticīgam savas dzīves augstākajam aicinājumam, misijai.”
Superintendants atkal citē Marku Tvenu
Rodas pārliecība, ka Latvijas apvienotās metodistu Baznīcas superintendantam Edgaram Šneideram uz rakstāmgalda līdzās Svētajiem Rakstiem un to skaidrojumiem goda vietā ir arī ievērojamā amerikāņu rakstnieka un humorista Marka Tvena (1835-1910) kopotie raksti. Ja pagājušā gada Ziemassvētku uzrunā viņš atgādināja Marka Tvena teikto, ka katra cilvēka dzīvē ir divas svarīgas dienas – pirmā, kad tu ienāc šajā pasaulē un otrā, kad tu beidzot sāc saprast kāpēc, tad šogad pilnībā viņš piekrīt Marka Tvena sacītajam: “Lai no prieka iegūtu vislielāko svētību, vajag kādu, ar ko tajā dalīties. Tādēļ atrodi šajos svētkos kaut vienu cilvēku, ar kuru tu varētu padalīties ar to Dieva mīlestību, kuru tu pats esi piedzīvojis.”
Bet Edgars Šneiders arī ir šaubu pārņemts, viņam tikai viens skaidrs - jāpaļaujas uz Dievu: “Ko mums nesīs šis jaunais 2025. gads? Ar ko mums nāksies saskarties? Vai tajā būs daudz prieka, veiksmes, laimes vai varbūt vairāk bēdu, slimību un problēmu? To mēs šodien nevaram zināt. Tas, kas mums ir jāzina, un par ko mēs noteikti varam būt pārliecināti ir, ka Dzīvais Dievs, kas mums visiem ir atklājies Kristū Jēzū, mūs neatstās vienus. Ja mēs Viņu lūgsim, un Viņam ticēsim, tad Viņš būs ar mums katru šī gada dienu un katru mūsu dzīves mirkli. Ja Dievs ir ar mums, tad visai tumsai ir jāatkāpjas! Ja Dievs ir ar mums, tad ne tikai naktis kļūst īsākas un dienas garākas, bet saulgrieži notiek arī mūsu sirdīs. Tās ikdienas kļūst gaišākas, tīrākas, mūsu skats skaidrāks, mūsu rokas dāsnākas un čaklākas, un mūsu namos un ģimenēs ienāk miers, prieks un Dieva svētība.”
Visīsākais apsveikums no baptista
Salīdzinot ar citu Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāju apsveikumiem, internetā visīsāko Ziemassvētku apsveikumu publicējis Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns: “Dievs, sūtīdams pasaulē savu Dēlu, ienesa tajā pārmaiņas, atverot durvis starp debesīm un zemi, mūžību un ikdienu. Lai katrs esam šo pārmaiņu turpinājums – ar vārdiem, kas ceļ, uz darbiem, kas ļauj pasaulei piedzīvot dievišķo. Lai tavā dzīvē mājo miers, bet tavā ikdienā – iedvesma būt daļai no Viņa darba!
Pareizticīgo metropolīts joprojām netiek pie vārda
Savukārt Latvijas pareizticīgās Baznīcas (LPB) metropolīts Aleksandrs, kuram kopā ar viņa pārstāvēto Baznīcu kopš pagājušā gada vasaras liegta pieeja sabiedriskajiem medijiem, jo Latvijas Televīzijas pārraidītā dievkalpojuma laikā no Valgundes sieviešu klostera Jelgavas novadā tur pamanījās aizlūgt par asiņaino Maskavas patriarhu Kirilu, kuram LPB kanoniski joprojām pakļaujas, Ziemassvētkos publicējis visdaudzvārdīgāko uzrunu Kristus piedzimšanas svētkos. Salīdzinot ar citām Latvijas lielajām kristīgajām konfesijām, kuras lielāka vai mazākā mērā nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, no LPB tiek gaidīta skaidra tās nostāja šajā jautājumā, it sevišķi tās ciešās saistības dēļ ar Maskavu. Varētu šķist, ka to varētu paust kādā nozīmīgā pasākumā vai uzrunā visai tautai, kādi varētu būt Ziemassvētki. Tomēr arī šajos Kristus dzimšanas svētkos izpalika skaidra nostāja šajā jautājumā. Metropolīts savā vēstījumā vien runāja par “vispārīgo mieru” un to, ka karot ir slikti, nepaužot savu attieksmi pret agresoru:
“Kristus Piedzimšana ir miera un samierināšanās svētki. Tāpēc mums svētku dienās ir jāpapūlas radīt mierīgu savas dvēseles un savu tuvinieku dzīves noskaņojumu, kā arī cītīgi jālūdz Dievs “par mieru visā pasaulē”, par visu savienošanos ticībā un par mīlestības un labā vairošanu. Lai tiktu pārtraukta asinsizliešana, nesaticība un naids, un lai iestātos Kristus svētīgais miers un mūsu sirdīs skanētu eņģeļu dziesma: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts!”
Šajās gaišajās un priecīgajās dienās slavēsim Betlēmē Piedzimušo Dievbērnu Kristu Pestītāju, Viņa Visšķīsto Māti Vissvēto Dievadzemdētāju. Lai mūsu sirdis piepildās ar nesatricināmu mieru, gaišu prieku un pateicību Dievam.”
Jauns.lv zemāk publicē Latvijas lielāko Baznīcu virsganu apsveikumus Ziemassvētkos:
