Pārsteigumi Latvijas bīskapu gadu mijas vēstījumos: klasiķu citāti, nodriskātas bikses un lūgšanas. Kuram arhibīskapam liedza vārdu Latvijas Televīzija?
Šogad Latvijas Baznīcu vadītāju Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikumos īpaši izceļas aicinājumi lūgties, jo situācija gan valstī, gan pasaulē ir nestabila – to pārņēmuši gan kari un ekonomiskā nestabilitāte, gan bažas par nākotni un citas grūtības. Tā kā glābiņš no tā visa varētu būt vienoties kopīgā lūgšanu raidīšanā Dievam, lai viņš mūs atpestī no grūtumiem, uzsver garīgie līderi.
Tāpat augstākās garīdzniecības svētku vēstījumos nojaušams tas, ka daži no viņiem nākamajā gadā neparedz vieglus laikus. Kā nu kurš no viņiem – viens savu vēstījumu veltījis tikai Ziemassvētku dienām, bet cits arī gadu mijai un vēlējumam visam 2024. gadam. Jauns.lv ielūkojās tajos un piedāvā zīmīgākos citātus un atziņas.
Jāteic, ka šie vēstījumi ir izvērstāki, izsmeļošāki un arī atšķirīgāki nekā Latvijas Televīzijas tradicionāli pārraidītie bīskapu Ziemassvētku apsveikumi (pie tam Latvijā ir vairāk nekā tikai trīs konfesijas, kuru vadītāju apsveikumi izskanēja ēterā – LTV pārraidīja luterāņu, baptistu un katoļu bīskapu uzrunas). Zīmīgi, ka tradicionālos apsveikumus vārdus sabiedriskajā televīzijā bija liegts teikt kādam Baznīcas vadītājam, kuram gadu desmitiem tas bija ļauts.
Novalkātas bikses un noberzti ceļgali
Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns savu sveicinu Kristus dzimšanas svētkos un Jaunajā gadā sāk ar stāstījumu par ieraudzītu T kreklu, uz kura bija visai savdabīgs zīmējums – bikses ar nodriskātiem ceļgaliem un uzrakstu “Pārāk aizņemts, lai nelūgtu” un uzsver, ka mūsu ceļiem ir jābūt noberztiem, esot lūgšanās: “Mums ne tikai jānopūlas, darbu darot, bet savs spēks un laiks jāieliek arī lūgšanās”.
Viņš visus mudina nodoties lūgšanām: “Lūgšana liek nomierināties, tā māca uzticēties, tā norāda uz šīs pasaules kārtību, ka Dievs ir pāri visam un Viņš valda, neskatoties uz mūsu noskaņojumu vai vēlmēm.”
Luterāņu “svētie ceļojumi”
Savukārt Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pasaulē arhibīskape Lauma Zušēvica Ziemassvētku svētvakarā lūdz, lai Svētais Dievs dāvina spēju “aizceļot tur, kur mūsu acu priekšā piepildās Dieva mīlestības apsolījums”.
Arī Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags savā vēstījumā runā par “ceļošanu” – iešanu tuvāk Dievam:
“Tas pats Dievs Betlēmē piedzima kā cilvēks, lai tuvotos mums. Pirms mēs vēl Dievu meklējām, viņš jau atrada mūs. Gadu no gada parastas, adatainas eglītes iedegas kā ērkšķu krūms, lai aicinātu pamanīt tādu brīnumu un doties tuvāk. Lai tevī, parastā cilvēkā, skaisti iemirdzas pārpasaulīgā gaisma, kas attīra un izgaismo. Lai tu dzirdi Dieva balsi, kas dzīvi dara pilnīgu un nāvi jēgpilnu. Lai tavs vārds ir ierakstīts dzīvības grāmatā”.
No televīzijas padzītā metropolīta lūgšana
Iespējams, visskandalozākā Latvijas kristiešu lūgšana šogad 19. augustā izskanēja Zemgalē - Valgundes pareizticīgo sieviešu klosterī Jelgavas novadā, kurā notiekošo dievkalpojumu filmēja Latvijas Televīzija. Uzfilmētais dievkalpojums tā arī ēterā nenonāca, jo tajā tika aizlūgts par rašisma ideologu un kara pret Ukrainu atbalstītāju – Maskavas patriarhu Kirilu. LTV Redakcionālā padome nolēma pareizticīgo dievkalpojumus vairs netranslēt sabiedriskajā televīzijā. Pie tam šī gada Ziemassvētkos, kā pirms tam daudzus gadus bija ierasts, LTV arī nepārraidīja Rīgas un visas Latvijas pareizticīgo metropolīts Aleksandrs svētku uzrunu (te jāpiebilst, ka Latvijas latviešu pareizticīgo draudzēs Ziemassvētku vakaru no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem svētī pēc “jaunā stila” – 24. decembrī, nevis pēc “vecā stila” – 7. janvārī).
Tad nu ar interesi tika gaidīts, ko šai svētku sakarā baznīcas oficiālajā interneta vietnē paudīs metropolīts Aleksandrs paudīs. Viņš arī neklusēja:
“Šodien uz ticīgajiem ļaudīm gulstas liela atbildība lūgt par “visas pasaules mieru.” Laikā, kad līst cilvēku asinis, ticīgam cilvēkam jo īpaši ir jālūdz Dievu par miera un mīlestības saglabāšanu, par brāļu iznīcinošā kara Ukrainā pārtraukšanu. Tas arī būs liels ieguldījums miera lietā”, uzsverot:
“Mūsu pestīšanas ienaidnieks neko tik ļoti nevēlas, kā atraut cilvēku no Dieva, panākt, lai viņš kļūtu līdzīgs Hērodam – slepkavai, kurš sagribēja pazudināt brīnišķo Bērnu Kristu, atraut cilvēku no Kristus Baznīcas, no pestījošajiem Baznīcas noslēpumiem – grēksūdzes un Svētā Vakarēdiena,” kā arī:
“Pats Kungs piedāvā Sevi mums. Un no mums ir atkarīgs, vai nu pieņemt Dievabērnu Kristu Pestītāju vai Viņu atraidīt. Un tad mēs būsim vai nu attaisnoti, vai notiesāti uz mūžiem. Pieņemt pasaulē nākušo Kungu nozīmē atbrīvoties no jebkādas nedraudzības - naida, nelabvēlības, godkāres, skaudības, lepnības un patmīlības. Tas nozīmē mīlēt Dievu Kungu no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, pazemībā nožēlot grēkus un mest pie malas tumsas darbus – ķildas, šķelšanās, nevienam necensties atriebties, bet mīlēt ikvienu cilvēku. Mūsu grēku dēļ mums tiek pieļauti smagi pārbaudījumi, bet “dāsns un žēlīgs ir Tas Kungs, daudzžēlīgs un ļoti pacietīgs” (Ps. 102:8). Dedzīgā lūgšanā un paļāvībā uz To Kungu un Viņa Visšķīsto Māti Vissvēto Dievadzemdētāju un uz visu svēto lūgšanām saņemsim iepriecinājumu un palīdzību. Jo īpaši vērsīsimies ar sirsnīgu lūgšanu pie Vissvētās Visšķīstās Dievadzemdētājas Viņas brīnumdarošā tēla “Ļauno siržu Mīkstinātāja” priekšā.”
Ar Marka Tvena atziņu un Dieva vārdu
Bet Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas superindendants, mācītājs Edgars Šneiders savu Ziemassvētku uzrunu sāk ar amerikāņu rakstnieka un humorista Marka Tvena teikto, ka katra cilvēka dzīvē ir divas svarīga dienas – pirmā, kad tu ienāc šajā pasaulē un otrā, kad tu beidzot sāc saprast kāpēc. Viņš arī norūpējies par esošo situāciju: “Pateicoties masu medijiem un daudziem sociāliem tīkliem mums šodien ir pieejams liels informācijas apjoms. Diemžēl viena daļa no tā visa nav patiesība, bet cilvēku radītas mācības un uzskati, no kuriem daudzi ir pretrunā Dieva vārdiem. Tāpēc ņem vērā, ka vislabākais padomu devējs ir Dievs. Viņa patiesības paliek nemainīgas arī mūsu modernajā pasaulē!
Viņa vārds ir – Varenais Dievs! Pavisam drīz mēs iesoļosim Jaunajā 2024. Dieva žēlastības gadā. Daudzus noteikti uztrauc tas, ka ekonomiskā situācija mūsu valstī un visā pasaulē varētu pasliktināties, kari turpināties, un grūtību palikt vēl vairāk. Atceries Kristus vārdus – Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu, jo Es šo pasauli esmu uzvarējis.
Problēma nav grūtībās un dzīves izaicinājumos, bet gan tajā, ka mēs brīžam nenovērtējam sava Dieva spēka, varenību, svētumu, mīlestību un klātbūtni ikvienā mūsu dzīves norisē.”
Tikt uz priekšu
Latvijas Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicina: “Uzticēsim tam, kurā ir radīts viss, mūsu nodomus un cerības, grūtības un sāpes, lūdzot, lai Dieva Dēls nes mieru mūsu satrauktajās sirdīs.”
Savu svētvakara sprediķi Rīgas katedrālē viņš noslēdza ar dižā latvju dzejnieka Raiņa teikto: “Katram ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek” un turpināja “...lai tiekam uz priekšu un uz augšu gan mūsu individuālajā dzīvē, gan arī valsts līmenī uz priekšu. Lai Dievs mūs svētī! Āmen.”
