Kā redzams video, aptuveni 10. sekundē no pārpildītas atkritumu tvertnes izskrien žurka. Grauzējs, garāmgājēja netraucēts, zibensātrumā šķērso bruģi un pazūd tieši zem kafejnīcas koka terases dēļiem.

Portāls Jauns.lv jau rakstīja, ka pēdējā laikā Rīgas iedzīvotājiem radušās bažas par pieaugošo žurku skaitu. Pēc dažu iedzīvotāju stāstītā, grauzēji pat bojā automašīnas. Tomēr Rīgas dome norāda, ka pašvaldībai nav informācijas par būtisku žurku populācijas pieaugumu, un arī oficiālas sūdzības par to neesot saņemtas.

Eksperti skaidro, ka žurkas ziemas mēnešos kļūst pamanāmākas, jo, mazinoties dabiskajai barībai, tās aktīvāk meklē pārtiku pie atkritumu konteineriem, ēdināšanas iestādēm un ēku tuvumā. Būvdarbu laikā žurkas var tikt iztraucētas, kā rezultātā tās biežāk parādās pilsētvidē.

Grauzēji ir ļoti pielāgoties spējīgi un migrē pārtikas meklējumos. Pilsētas vide tiem nodrošina siltumu, daudz paslēptuvju un bagātīgas barošanās iespējas gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Situāciju pasliktina arī cilvēku paradumi – piemēram, dzīvnieku un putnu barošana, jo neapēsto pārtiku nereti apēd žurkas.

Ja žurkas tiek novērotas daudzdzīvokļu namu apkārtnē, iedzīvotājiem jāvēršas pie sava nama apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, lai atkritumu konteineri atrastos ārpus ēkām, būtu slēgti un apkārtējā teritorija – sakopta. Namu apsaimniekotājiem jāpārliecinās, ka konteineri nav pārpildīti, to vāki vienmēr ir aizvērti un apkārt nemētājas atkritumi.

Ja uz sūdzībām par grauzēju klātbūtni netiek reaģēts, iedzīvotāji var vērsties Veselības inspekcijā, kas veic pārbaudes un nepieciešamības gadījumā uzdod ēkas apsaimniekotājam divu nedēļu laikā veikt nepieciešamos deratizācijas pasākumus. Tāpat pārtikas uzņēmumus, ēdināšanas iestādes un veikalus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, kas kontrolē gan pārtikas, gan atkritumu uzglabāšanas prasības, kā arī regulāras deratizācijas veikšanu.

Lai cīnītos ar žurkām, ir būtiski samazināt to piekļuvi pārtikai un paslēptuvēm: nodrošināt, lai atkritumu konteineri būtu slēgti un netiktu pārkrauti; neatstāt ēdienu vietās, kur tam var piekļūt grauzēji; pārbaudīt, vai ēkās nav caurumu un spraugu, kur žurkas varētu iemitināties; veikt regulāru deratizāciju īpašumos.

Lai arī ik pa laikam tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās pilsētvidē, pašvaldības rīcībā esošā informācija neliecina par būtisku grauzēju populācijas pieaugumu Rīgā.