Neuzķerieties! “Facebook” izplatās jauna krāpniecības shēma

Sociālajā tīklā “Facebook” parādās apmaksāta reklāma, kas izskatās kā parasts ieraksts. Tajā sieviete vārdā it kā Sanita Jaunošāne stāsta, ka viņas mamma septiņus gadus nostrādājusi “Douglas” veikalā, bet negaidīti tika atlaista veselības problēmu dēļ. Tagad, lai atriebtos uzņēmumam, it kā Sanita atklāj informāciju, ko zina tikai darbinieki – kā iegūt īpaši sagatavotas kastes, kurās ir daudz skaistumkopšanas produktu, kas paredzēti testēšanai. Reklāmā apgalvots, ka darbinieki šādu informāciju neatklāj, jo grib šīs kastes paturēt sev.

"Šīs kastes var atrast slēptā sadaļā viņu mājaslapā – vienkārši atbildot uz pāris jautājumiem… Padalieties ar šo tiem, kam tas varētu noderēt. Varbūt tas nav godīgi pret uzņēmumu, bet nopietni – ko jūs darītu manā vietā, ja ar jūsu mammu būtu izrīkojušies tāpat?” – tā rakstīts viltus konta ziņojumā. Zem ieraksta pievienota aizdomīga saite.

Apskatot profilu, redzams, ka tas izveidots tikai vakar. Arī komentāri zem ieraksta pievienoti aptuveni stundu pēc tā publicēšanas. To ir ļoti daudz, un visi apgalvo, ka paciņu jau ir saņēmuši. Profilā ir publicēti pieci līdzīgi ieraksti, un zem visiem komentāri ir identiski. Pārsvarā komentētāju profilos norādīts, ka viņi ir no Bulgārijas. Lasot tālāk, uzzinām, ka par paciņas piegādi tomēr ir jāmaksā, bet samaksa neesot liela, tikai 3 eiro. 

Tā nav pirmā reize, kad “Facebook” parādās viltus konti, kas reklamē it kā izdevīgus piedāvājumus. Pērn oktobrī līdzīgu shēmu izmēģināja kāds krāpnieks, izveidojot viltus lapu SIA “Jēkabpils autobusu parks” vārdā. Klientiem tika piedāvāta iespēja sešus mēnešus braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, iegādājoties viedkarti par 2,35 eiro.

Arī toreiz lapa tikai izveidota dažas dienas iepriekš, tajā bija publicēts tikai viens ieraksts, zem kura bija vairāki pozitīvi komentāri — visi no ārzemniekiem. Ziņojumam tika pievienota arī aizdomīga saite. 

Esiet uzmanīgi, neatveriet aizdomīgas saites! Tās var lejupielādēt ļaunprātīgu programmatūru.

Ko darīt, lai neiekristu krāpnieku nagos?

Pamatprincips, kas jāievēro, ir “Zero Trust” (nulles uzticēšanās). Vienmēr, pirms rīkoties, noteikti jāpārbauda apstākļi un situācija, vai tā tiešām ir tāda, kā pirmajā brīdī šķiet. Var palīdzēt, ja uzdodam četrus jautājumus, iesaka Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV preses pārstāve Alise Gubene.

Pirmais – vai kaut kas no informācijas ir pārāk labs, lai atbilstu īstenībai (kas vērtīgs tiek piedāvāts bez maksas vai par neatbilstoši mazu samaksu)?

Otrais, kāda kopumā jums šķiet informācija – vai tā rada steidzamības sajūtu, stresu, bailes, rosina ziņkāri?

Treškārt, cik ziņa ir uzticama – vai tā ir gaidīta, piemēram, tiešām esat pasūtījis kādu preci vai reģistrējies loterijai?

Ceturtais – apdomājiet, vai, piemēram, banka, policija vai cita iestāde ar jums sazinātos šādā veidā?

Labāk ir pārliecināties par izteikto piedāvājumu vai informācijas patiesumu, sazinoties oficiālajos kanālos – e-pastā, zvanot, ieskatoties iestāžu mājaslapās vai sociālo tīklu kontos.