VIDEO: patiesība par meliem. Uzmanies! Krāpnieki aktīvi medī ceļotāju bankas datus
Ceļojumu sezona ir pļaujas laiks arī datu zagļiem un krāpniekiem – tie apsēduši populārākās naktsmītņu izīrēšanas vietnes, var piekļūt lietotāju datiem caur publiskajiem bezvadu interneta pieslēgumiem (Wi-Fi), viesnīcu publiskajiem datoriem, "Bluetooth" un citādi.
CERT.LV kiberdrošības incidentu analītiķe Dana Ludviga zina teikt, ka īpaši daudz kiberuzbrukumu šosezon piedzīvo vairumam zināmās vietnes booking.com, airbnb.com un citas populārākās naktsmītņu izīrēšanas platformas. Uzbrukumi adresēti gan viesnīcu darbiniekiem, gan naktsmītņu īrētājiem.
Visbiežāk tas notiek, saņemot e-pastā vēstules no, piemēram, booking.com, kurās lūgts dažādu iemeslu dēļ uzspiest uz nosūtītu saiti, kur tālāk jāievada sensitīvi dati. Dažkārt šādos e-pastos sola balvas par labu darbu, citkārt it kā svarīgu informāciju par viesnīcas klientiem, lūdz piedalīties aptaujās vai tamlīdzīgi. Arī ceļotāji saņem vizuāli šķietami ticamas ziņas, kurās lūgts atkārtot iepriekš it kā neizdevušos maksājumu par viesnīcu.
Lai pasargātu sevi no krāpniekiem, jāzina daži datu zagļu atpazīšanas knifi. Pirmkārt, svarīgi šādas negaidītas vēstules atvērt datorā, kur, tikai uzvirzot peli uz saņemtās saites, ekrāna apakšā ieraudzīsiet saites īsteno saturu, kas var būt pilnīgi atšķirīgs no saitē redzamā. Otrkārt, pat ja vizuāli šķiet, ka vēstule ir no labi pazīstamas un uzticamas vietnes, jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei. Tajā var ietilpt vārds, piemēram, booking, bet adreses sākumā vai beigās atrodami ar booking.com pilnīgi nesaistīti burtu vai ciparu savirknējumi, piemēram, booking534642@icloud.com. Lai iespējami ātrāk atpazītu krāpnieciskos centienus, speciālisti iesaka jebkuru saņemto saiti sākt lasīt no beigu daļas, kur visbiežāk atklājas ar naktsmītņu izīrētājiem nesaistīti domēnu nosaukumi, piemēram, https://booking.com-extranet-web.life.
CERT.LV arī iesaka ārzemēs nelietot publiskos bezvadu interneta pieslēgumus, nelietot viesnīcās pieejamos publiskos datorus, nelādēt pie tiem savus telefonus un neievietot tajos savas zibatmiņas kartes, kurās glabājat svarīgus dokumentus. Tāpat ieteicams izslēgt bluetooth un vieglprātīgi neakceptēt uznirstošos paziņojumus, ko saņemat telefonos.
Skaties pievienoto video un uzzini vēl daudz vērtīgas informācijas par kiberdraudiem ceļojumu laikā.
Patiesība par meliem ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par melu izplatīšanas tehnoloģijām internetā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “VIDEO: patiesība par meliem. Uzmanies! Krāpnieki aktīvi medī ceļotāju bankas datus” saturu atbild SIA “Izdevniecība Rīgas Viļņi”.
