Kādi riski pastāv darījumā ar nekustamo īpašumu, un kā nekļūt par kārtējo krāpnieku upuri?
Lai gan pēdējā laikā krāpšanas gadījumu nekustamo īpašumu jomā kļuvis ievērojami mazāk, vienmēr paliek risks sastapties ar negodīgu dzīvokļa, mājas vai zemesgabala pircēju vai pārdevēju. Kādi ir tipiski šādas krāpšanas gadījumi? Un kā tos atpazīt?
Šodien darījumos ar nekustamo īpašumu pastāv daudzas likumdošanas barjeras, kas nodrošina to caurspīdīgumu, tādējādi aizsargājot gan pircēju, gan pārdevēju. Tomēr joprojām pastāv risks kļūt par krāpšanas upuri. Tāpēc modriem jābūt vienmēr, ziņo Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".
Risks Nr. 1: ja jums piedāvā skaidras naudas darījumu
Šodien visi darījumi ar nekustamo īpašumu Latvijā jāveic tikai bezskaidras naudas norēķinu formā. Izplatīts nodokļu taupīšanas veids ir ievērojami mazākas pirkšanas un pārdošanas darījuma summas norādīšana. Proti, lai apmaksātu mazāku valsts nodevas summu, pircējs var piedāvāt daļēji apmaksāt nekustamā īpašuma vērtību skaidrā naudā. Tas ir likuma pārkāpums, jo šeit saskatāms naudas atmazgāšanas risks. Nu un pie tam, ja jūs domājat dzīvokli pārdot pēc, piemēram, diviem gadiem, tad jums būs jāmaksā ienākuma nodoklis no pirkšanas un pārdošanas summu starpības, - un tādā gadījumā jūs nonāksiet zaudētājos.
Risks Nr. 2: ja jums piedāvā apmaksāt pirkumu līdz brīdim, kad tiesības tiek reģistrētas zemesgrāmatā
Šajā gadījumā varat palikt gan bez naudas, gan bez nekustamā īpašuma.
Skaidro Latvijas notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe: "Reģistrācija zemesgrāmatā nenotiek momentāli - jautājums tiek izskatīts 10 dienu laikā, un šajā laikā var atklāties kādi šķēršļi, kas traucēs darījumu."
Lai sevi pilnībā pasargātu, jāizmanto vai nu darījuma konts bankā, vai konts pie notāra. Tādā gadījumā pārdevējs naudu saņems tikai pēc īpašumtiesību maiņas. Protams, var iztikt arī bez tā, samaksājot pārdevējam tajā pašā dienā, kad tiek slēgts līgums, bet, ja kaut kas noies greizi un darījums norausies, tad jūsu naudu varēs atgūt tikai caur tiesu.
Asociācijas LANĪDA pārstāvis Aigars Zariņš precizē: "Es iesaku vienmēr atvērt darījuma kontu - šis pakalpojums nemaksā dārgi. Nauda šajā kontā iemaksājama pēc pirkšanas un pārdošanas darījuma, bet nonāk pircēja kontā tikai tad, kad īpašums izrādās ierakstīts zemesgrāmatā."
Risks Nr. 3: pilnvaras noformēšana kādai privātpersonai, kura Jūsu vārdā varēs darboties nekustamā īpašuma tirgū
Skaidro Aigars Zariņš. "Cilvēkam, kurš nezina darījuma nianses, var izprasīt pilnvaru, skaidrojot ar to, ka tā viņam būs vienkāršāk - nevajag staigāt pa instancēm, tērēt savu laiku utt. Ar šo pilnvaru krāpnieks varēs pārdot dzīvokli. Šodien visiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar starpnieka darījumiem, jābūt reģistrētiem Ekonomikas ministrijā. Krāpniekiem, dabiski, šādas reģistrācijas nav."
Ideālais variants - lai visu pirkšanas un pārdošanas procesu pavada speciālists. Tas var būt profesionāls aģents, jurists, advokāts, notārs. Šodien tikai 15% darījumu no A līdz Z notiek ar notāra starpniecību. Parasti cilvēki pie viņa dodas tikai darījuma pušu parakstu apliecināšanai, taču ar to mēdz būt par maz.
Notārs Aigars Kaupe skaidro: "Ja notārs kārto darījumu pilnībā, tad viņš pārbauda visu informāciju gan par pircēju, gan pārdevēju. Te var izrādīties daudz risku. Piemēram, pircējs var izrādīties maksātnespējīgs un pret viņu var tikt celtas kreditoru pretenzijas. Notārs to visu pēc reģistriem pārbaudīs un briesmu gadījumā apturēs darījumu."
Turklāt, uzsver Aigars Kaune, aktam pie notāra ir tiesu instances spēks. Līdz ar to, ja netiek pildīti kaut kādi līguma nosacījumi - piemēram, vecais īpašnieks neatbrīvo dzīvokli termiņā -, tad jums nebūs viņš jāsūdz tiesā. Ja jūsu līgums ir pilnībā apliecināts pie notāra, tad tam jau ir tiesas sprieduma spēks.
Tātad, ja pirms svarīga darījuma uztraucaties vai šaubāties, - nesteidzieties, bet pārliecības labad vispirms pierakstieties uz konsultāciju pie jurista vai notāra.
