Režisors Alvis Hermanis aicina apsvērt atomieroču ražošanu Latvijā
"Nākamajai Latvijas valdībai, kā vienam no galvenajiem uzdevumiem, vajadzētu būt izveidot programmu atomieroču ražošanai," ar šādu paziņojumu soctīklā "X" klajā nācis Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
"Piemēram, Izraēla ir četrreiz mazāka par Latviju un viņiem tas ir. Izgatavošana esot diezgan elementāra, problēma ir sastāvdaļas. Cerams, ka nākamie mūsu vadītāji ar to arī nodarbosies," raksta Hermanis.
"Pirms diviem gadiem, kad "Facebook" aktīvi kūdīju un aicināju uz Latvijas austrumu robežas mīnēšanu ar kājinieku mīnām, par mani visi tur smējās. Aizvakar to atbalstīja Polijas, Somijas, Lietuvas prezidenti. Varam pagaidīt vēl divus gadus, protams," turpināja režisors.
Nākamajai Latvijas valdībai 2026.gadā un nākamajam Latvijas prezidentam 2028. kā vienam no galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt izveidot programmu atomieroču ražošanai. Piemēram, Izraēla ir četrreiz mazāka par Latviju un viņiem tas ir. Izgatavošana esot diezgan elementāra,…
— Alvis Hermanis (@AlvisHermanis1) March 8, 2025
Šis ieraksts saņēmis 97 atzīmes "patīk" un pie tā pievienoti vairāki komentāri: Imants Rezebergs raksta: "Varbūt tomēr derēja palielināt bruņotos spēkus līdz saprātīgiem cipariem, pabeigt žogu, tiltu, dzelzsceļu, poligonu un citas aizsardzības būves, efektivizēt drošības struktūras, radikāli mazināt korupciju, sakārot veselības aprūpi, izglītību un valsts/pašvaldību pārvaldi?"
"Pret ko ar to karosim? Kodolkarā nav uzvarētāju, vēl sapratu, ka ASV bruņojās pret PSRS - pa vidu okeāns, tur kaut ko var cerēt paspēt pirmais un nedabūt to pašu atpakaļ, (lai gan arī nereāli), bet ne jau mazajā Eiropā. Latvija uzmet bumbu citam un tālāk dzīvo laimīgi? Vai tā?" pauž Aiga A.
"Principā šis ir galvenais uzdevums, jo kodoldoktrīna ir miera garants," režisoram piekrīt Ivars Auziņš.
Jau vēstīs, ka saistībā ar bažām par drošības apdraudējumu, ko rada Krievija, Lietuva ceturtdien izstājās no starptautiskās kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas, lai gan tādu lēmumu kritizē cilvēktiesību aizstāvji.
Lietuvas parlaments izstāšanos no tā dēvētās Oslo konvencijas atbalstīja pērn jūlijā, taču lēmums spēkā stājas sešus mēnešus pēc tam, kad valsts ir iesniegusi atbilstošos dokumentus Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Lietuva ir pirmā valsts, kas izstājas no 2008. gadā pieņemtās konvencijas, kā arī pirmā Eiropas Savienības valsts, kas izstājas no daudzpusēja bruņojuma regulējuma. Ne Krievija, ne Ukraina nav Oslo konvencijas dalībvalstis, un abas valstis pēdējo trīs gadu laikā, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ir izmantojušas kasešu munīciju.
